Latvijā
Sabiedrība

Laukos piecu bērnu ģimenei jāņem abortam ātrais kredīts. Kas notiks tālāk? Kovidā iesprūdusi bezmaksas kontracepcija9

Foto: Panthermedia/Scanpix/LETA

Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Kamēr daudzas Eiropas valstis, tostarp arī Igaunija, noteiktām sociālām grupām apmaksā kontracepciju, pie mums šis jautājums iesprūdis darba grupās un ierēdņu sanāksmēs.

Sekas ir negribēti vai neplānoti bērni, par kuriem visbiežāk māte un tēvs nespēj parūpēties. Ginekologi noplāta rokas – ģimenes plānošanai cilvēkiem pietrūkst gan zināšanu, gan naudas.

“Atnāk uz sociālo dienestu 19 gadus veca mamma, kurai tikko piedzimis septītais bērniņš, skatās manī tukšām acīm, fiziski un garīgi izsmelta, un cer uz palīdzību,” stāsta sociālā darbiniece Dace Augustiņa.

Pirmais bērns meitenei nācis pasaulē 12 gadu vecumā, pāris gadu viņa dzemdējusi divas reizes. Astotā atvase nesekoja, jo sociālais dienests palīdzēja ar kontracepcijas implantu – efektīvu ilgas iedarbības līdzekli, kas ne visām pa kabatai, jo maksā ap 200 eiro.

“Esmu vai sausu muti izrunājusi, ka ir vajadzīga kontracepcijas kompensēšana – un ne tikai nepilngadīgajām, bet arī sievietēm ar garīga rakstura traucējumiem, sociālā riska klientēm, atkarīgajām personām un, vēlams, arī maznodrošinātām personām,” bez liekas domāšanas savu sarakstu, kam valstij jāpalīdz ar kontracepcijas līdzekļiem, nosauc D. Augustiņa, jo astoņu gadu darbā Rīgas pašvaldībā ar šo problēmu nācies saskarties vai ik dienas.

Labā ziņa ir tāda, ka pirms pāris gadiem ar Ministru kabineta rīkojumu tika apstiprināts mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2018.–2020. gadam, kurā pirmo reizi Latvijas veselības aprūpes vēsturē paredzēts kompensēt ģimenes plānošanas metodes sievietēm, kas atrodas sociālās atstumtības riska grupās.

Sliktā vēsts – apņemšanās pagaidām iestrēgusi ne tikai uz papīra, bet arī divās sanāksmēs ar valsts un pašvaldību iestāžu, profesionālo asociāciju un biedrības “Papardes zieds” pārstāvju piedalīšanos, jo dalībnieki nespēja vienoties par konkrētām sociālajām grupām, kurām būtu jāpiešķir valsts apmaksāta kontracepcija. Trešā sapulce nenotika, jo uznāca kovids.

Jūtamies kā ķīlnieki

Pirmie neizturēja ginekologi un šogad maija beigās kopā ar “Papardes ziedu” nosūtīja Veselības ministrijai un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai atgādinājumu, ka divus gadus lieta nekust no vietas un kovids taču visu mūsu dzīvi nav apturējis, vismaz dzimumattiecību ziņā noteikti – ne.

“Kādēļ mēs, ginekologi, esam par to sākuši runāt, jo jūtamies kā ķīlnieki ar sasaistītām rokām! Piemēram, laukos dzīvo sieviete ar pieciem bērniem, jaunākajam vēl nav gads, bet viņa atnāk pie ārsta ar kārtējo grūtniecību, kuru ģimene nevar atļauties turpināt, jo vīrs ir bez darba. Jāņem abortam ātrais kredīts, bet kas notiks tālāk?” visai tipisku situāciju, kad valsts apmaksāta kontracepcija būtu nepieciešama tūlīt un tagad, apraksta ginekoloģe – dzemdību speciāliste, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa.

Ja ginekologs ar situācijas bezcerību vairs nespējot samierināties, pats par savu naudu iegādājas spirāli un ar sievietes piekrišanu to ievieto.

Bijuši arī gadījumi, kad ar sešu bērnu mammu vienojušies par olvadu nosiešanas operāciju.

“Tās ir uz ārstu iniciatīvu balstītas un risinātas sporādiskas situācijas, tāpēc ka valstī nav sistēmas, kā šādos gadījumos parūpēties par sievietēm,” spriež V. Veisa.

Valsts finansēts atbalsts ģimenes plānošanai citur Eiropā nav nekāds jaunums.

Risinājumi ir dažādi, piemēram, Igaunijā kompensē 50% no jebkuras kontracepcijas metodes ikvienai sievietei, kurai ārsts to atzinis par nepieciešamu.

Zviedrijā atbalsts ir atkarīgs no reģiona – katrā var lemt pieejamību piemērotākajam kontracepcijas veidam. Ir valstis, kā, piemēram, Vācijā, kurās pilnībā apmaksātu hormonālo kontracepciju piešķir jauniešiem līdz noteiktam vecumam.

Norvēģijā studenti prezervatīvus var saņemt bez maksas izglītības iestādē.

Vienu no Latvijā populārākajiem izsargāšanās veidiem – pārtrauktu dzimumaktu – ārzemju speciālisti kā kontraceptīvo metodi pat nepiemin.

Bērns ir izaudzis

Pērn 145 meitenes līdz 17 gadu vecumam kļuva par māmiņām.

“Vecākiem nav bijis laika vai nav pamanījuši, ka bērns izaudzis. Pašam pusaudzim jau 12 līdz 14 gados, kad sākas pubertāte un mostas dziņas, šķiet, ka ir liels, lai gan patiesībā viņa smadzeņu pieres daiva, kas atbild par impulsu regulāciju un spēju izvērtēt, kas ir sociāli pieņemami un kas ne, nobriest un attīstās vēl pēc pieciem līdz sešiem gadiem,” par pusaudžu vēlmi iekāpt pieaugušo kurpēs skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģe – dzemdību speciāliste Lāsma Līdaka.

Viņa uzsver, ka šis ir riskantais vecums, kad vecākiem, neizspiegojot un nenomācot bērna vēlmi būt patstāvīgam, līdzās regulārām sarunām par dzimumdzīvi jāparūpējas arī par kontracepciju, kas aizsargā gan pret grūtniecību, gan infekcijām.

“Pasaules pētījumi liecina, ka vislabākās ir ilgstošas darbības atgriezeniskas metodes, kuras nav atkarīgas no lietotāja, – kontracepcijas implants, kas Latvijā maksā ap 200 eiro, un dzemdes spirāles – vara nehormonālajām cena ir ap 20 eiro, hormonālās maksā, sākot ar 100 eiro.

Var izvēlēties arī pretapaugļošanās tabletes, taču tās jālieto katru dienu, kontracepcijas plāksteris jāmaina reizi nedēļā, savukārt implants pretapaugļošanās efektu nodrošinās trīs gadus, hormonālā spirāle vēl ilgāk – piecus gadus,” skaidro ginekoloģe.

Praksē viņai visai bieži nākas saskarties ar attiekšanos no pretapaugļošanās līdzekļiem gan aplamu priekšstatu, gan pārāk dārgu izmaksu dēļ.

Tipiskākie mīti, kas jaunietes atbaida no kontracepcijas, – tabletes padarīs resnas, spirāle traucēs un sāpēs. Uzklausot argumentus, atkal esot jādomā, cik ļoti bērnu izglītībā pietrūkst veselības mācības.

“Pie manis uz pārbaudēm ir nākušas meitenes, kurām par mēnešreizēm skolā stāstīts, kad jau vairākus gadus viņām tās notiek.”

Pārsteidzoši, bet pēdējos gados nepilngadīgu meiteņu grūtniecībai vērojama tendence samazināties.

Kāds ārzemju eksperts bijis izbrīnīts, kā ar tik sliktu dzimumizglītību un grūti pieejamu kontracepciju rādītāji var uzlaboties?

“Laikam esam gudra tauta,” nosmaida daktere.

Cik ilgi pirms kāzām jādraudzējas?

“Nupat mums atkal vajadzīga profesionāļu palīdzība,” saka Siguldas biedrības “Cerību spārni” vadītāja Eva Viļķina, kas ikdienas darbā ar bērniem un jauniešiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi, saskārusies ar vēl nepieredzētu attiecību situāciju.

Augusta beigās jau ieplānotas vienas dienas apmācība darbiniekiem un vecākiem par seksuālajiem jautājumiem, ko vadīs biedrības “Papardes zieds” speciālisti.

“Mūsu dienas centrā, kuru apmeklē ap 30 jauniešu un 25 bērni, kāds puisis ieskatījies meitenē un ir cieši nolēmis viņu apprecēt. Kad mēs par to runājām, teicu, ka vispirms kādu laiku jādraudzējas, jāiepazīst vienam otrs.

Uz viņa jautājumu – cik ilgi jādraudzējas? – neapdomīgi pateicu, ka vismaz divus gadus.

No sarunas pagājis pusotrs gads, nesen puisis man saka, ka gaidot savu līgavu, esot atlicis vēl pusgads. Nezinu, ko darīt pēc pusgada, tāpēc šo jautājumu uzdošu profesionāļiem,” stāsta E. Viļķina.

Tikšanās ar attiecību speciālistiem, regulāras psihologa konsultācijas sākuši organizēt kopš centra izveides 2013. gadā, jo bijis skaidrs, ka jauniešiem veidosies savstarpējas simpātijas, kad nepieciešamas sarunas arī par seksuālajām attiecībām. Sapratne esot dažāda.

“Viena no grupu mājas (grupu mājā dzīvo 14 cilvēki ar garīgu invaliditāti vecumā no 22 līdz 40 gadiem, kas vēlas būt patstāvīgi. – I. P.) meitenēm, kas bija sākusi satikties ar puisi, no piedāvātās kontracepcijas atteicās, lai gan viņai tā būtu ļoti vajadzīga,” nosaka “Cerību spārnu” vadītāja un piebilst, ka valsts apmaksāta līdzekļa gadījumā, iespējams, sarunai ar ginekologu iznākums būtu cits.

Sekas ir prognozējamas – piedzims bērniņš, par kuru mamma, ar retiem uzņēmumiem, pati nespēs parūpēties.

Vienai daļai sieviešu grūtniecība kļūst par pašapliecināšanās veidu, tāpēc ka šajā laikā viņas saņem vairāk labvēlīgu uzmanību un gādību, novērojusi sociālā darbiniece D. Augustiņa.

“Viņas būs grūti motivēt kontracepcijai, jo katru nākamo puisi redz kā savu potenciālo princi, ar kuru šoreiz sanāks – būs ģimene, bērns kā normāliem cilvēkiem, taču slimība visu sarežģī un parasti viņas kļūst par vīriešu upuri.”

Piemēru netrūkst – 24 gadus veca sieviete, kas dzīvo grupu dzīvoklī, laidusi pasaulē četrus bērnus, taču nevienu neaudzina pati, jo garīgas slimības dēļ var viņus apdraudēt.

Lai izdotos pārliecināt par kontracepciju, vajadzīgs ilgstošs motivēšanas darbs pusgada, gada garumā, katrā konsultācijā atgriežoties pie šā jautājuma, atzīst D. Augustiņa.

Taču sociālajam darbiniekam nepieciešama arī drosme sākt sarunu par klientes intīmo dzīvi, nebaidoties saņemt pārmetumus – kas tev par daļu, cik bieži un ar ko es guļu?

Siguldas biedrībā “Cerību spārni” regulāri notiek tikšanās ar speciālistiem un psihologa konsultācijas, kas palīdz jauniešiem izprast arī seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumus. Attēlā: Biedrības vadītāja Eva Viļķina (otrā no kreisās) ar jauniešiem un ciemiņiem dienas centrā.
Biedrības “Cerību spārni” publicitātes attēls

Ministrija gaida priekšlikumus

Tukuma pašvaldība, negaidot valsts naudu, pati jau ilgstoši atvēl finanses kontracepcijas līdzekļu iegādei – ik gadu apmēram desmit personām, stāsta novada Sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve.

“Naudu piešķir pēc sociālā darbinieka atzinuma, ka jaunietei vai ģimenes mammai nepieciešams šāds atbalsts, taču tas ir garš ceļš. Ja būtu valsts programma, kurā kontracepciju iekļautu kā kompensējamu pakalpojumu, cilvēkam, kam tas pienāktos, pietiktu aiziet līdz ginekologam un saņemt palīdzību bez maksas,” spriež I. Balgalve.

Viņa uzsver, ka līdz ar iespēju saņemt valsts finansētus pretapaugļošanās līdzekļus nepieciešama izglītošana par seksuālās un reproduktīvās veselības tematiem, jo, kā novērojusi savā praksē, ļoti daudzas problēmas rodas no zināšanu trūkuma.

Cerīgāku skatu uz problēmu nupat iezīmē Veselības ministrijas sniegtā atbilde ginekologu atgādinājumam.

Veselības nozares kapacitātes celšanai un noturības stiprināšanai kovida apstākļos paredzēts atbalsts valsts apmaksātas kontracepcijas nodrošināšanai sociālā riska sievietēm no 15 līdz 49 gadiem.

Paredzēts finansēt divus kontracepcijas veidus – intramuskulāro injekciju, kas nodrošinās aizsardzību vienu gadu, un intrauterīna spirāli ar piecu gadu aizsardzības laiku.

Šim mērķim, sākot ar šā gada 1. decembri, “iezīmēti” 86 781 eiro (667 sievietēm), nākamgad – 1 040 846 eiro (8000 sievietēm).

Pasākums gan neaizstāj jautājumu par ilgstošu valsts apmaksātas kontracepcijas programmu, kas joprojām palikusi pusratā.

Tuvākajā laikā ministrija plāno “atkārtoti aktualizēt minēto jautājumu”, kā arī no iesaistītajiem gaida priekšlikumus ar trīs prioritārām sociālajam riskam pakļautām sieviešu grupām, kurām būtu nodrošināma valsts apmaksāta kontracepcija.

Paliek jautājums – vai ar bezmaksas kontracepciju neiešausim kājā jau tā kuslajai valsts demogrāfijai?

Ārste V. Veisa uzskata, ka uz augstāka vērtību pakāpiena atrodas katras sievietes tiesības plānot savu grūtniecību neatkarīgi no ienākumiem un bērnu tiesības nākt pasaulē gribētiem, plānotiem un gaidītiem, nevis gadījuma pēc un nonākt svešu ļaužu audzināšanā, kas uz viņu turpmāko likteni atstāj neizdzēšamas, arī traģiskas pēdas, savukārt sabiedrības pienākums ir parūpēties par tiem, kas nonākuši grūtībās.

Uzziņa

Kontracepcijas metodes

Informācija tiem, kas joprojām par labāko atzīst pārtrauktu dzimumaktu

Ilgdarbīgas atgriezeniskās metodes:

* Intrauterīnā sistēma (saukta par spirāli) – maza, hormonus izdaloša T-formas ierīce, kuru ārsts ievieto dzemdē.

* Intrauterīnā ierīce (saukta par spirāli) – T-formas ierīce, kas satur varu un kuru ārsts ievieto dzemdē.

* Kontracepcijas implants – mazi, hormonus izdaloši silikona stienīši, kurus ārsts ievieto zem ādas.

Īsas iedarbības metodes:

* Tabletes – hormonālā tablete ir neliela izmēra, un tā sievietei ir jālieto vienā un tajā pašā laikā katru dienu.

* Vīriešu prezervatīvs – gumijas vai lateksa apvalks, kurš nosedz dzimumlocekli dzimumakta laikā.

* Sieviešu prezervatīvs – gumijas vai lateksa apvalks, kurš nosedz dzimumlocekli dzimumakta laikā.

* Kontracepcijas plāksteris – mazs, uzlīmējams plāksteris, kuru lieto sieviete, un tas izdala hormonus, kas uzsūcas caur ādu.

* Kontracepcijas riņķis – elastīgs plastmasas riņķis, kurš izdala hormonus un kuru lietotāja ievieto makstī.

* Diafragma – mazs kupolveida vāciņš, kuru sieviete ievieto pāri ieejai dzemdē, lai neļautu tur iekļūt spermai.

* Dzemdes kakla uzmava – neliels vāciņš, kuru sieviete ievieto pāri ieejai dzemdē, lai neļautu tur iekļūt spermai.

* Spermicīdi – jebkurš krēms, putas, gels vai cits šķidrums, kas neļauj spermatozoīdiem būt kustīgiem.

* Sūklis – neliels, dzemdē ievietojams diskveida sūklītis, kas satur spermicīdus – vielas, kas neļauj spermatozoīdiem būt kustīgiem.

* Kontracepcijas injekcija – hormonu injekcija muskulī vai zem ādas, kuru veic ārsts.

Citas metodes:

* Pārtrauktais dzimumakts – dzimumloceklis tiek izvilkts no maksts pirms ejakulācijas.

* Kalendārā metode – nodarbošanās ar seksu menstruālā cikla neauglīgajās dienās.

* Sterilizācija – ķirurģiska vai minimāli invazīva procedūra, kas pilnībā pārtrauc sievietes vai vīrieša reproduktīvās spējas.

* Avārijas kontracepcija – otrā iespēja novērst grūtniecību, ja cita kontracepcijas metode nav izdevusies.

Avots: www.kontracepcija.lv

Nestāsti man mītus

Atspēkojam nepatiesus pieņēmumus par kontracepcijas sekām

Mīts: Hormonālās kontracepcijas lietošana var padarīt neauglīgu.

Patiesība: Hormonālā kontracepcija neizraisa neauglību. Veselām sievietēm auglība atgriežas iepriekšējā līmenī neatkarīgi no tā, cik ilgi lietota hormonālās kontracepcijas metode.

Ķermenim var būt nepieciešams mazliet laika, lai atgūtu stāvokli, kad var iestāties grūtniecība, bet tas ir pārejoši.

Mīts: Kontracepcijas tabletes sekmē pieņemšanos svarā un var padarīt neauglīgu.

Patiesība: Blakņu sarakstā vairumam šo tablešu ir minētas svara izmaiņas, tomēr to lietošanai nav vērā ņemams ilgtermiņa efekts uz ķermeņa svaru.

Sākot lietot kontracepcijas tabletes, dažas sievietes gan novēro nelielas svara izmaiņas, bet tas nav pierādīts klīniskos pētījumos par ilgtermiņa efektu uz ķermeņa svaru. Ja tas rada raizes, jāpārrunā iespējas ar savu ārstu.

Tablešu lietošana ilgtermiņā neietekmē auglību. Stāvoklī var palikt uzreiz, tiklīdz sieviete pārstāj tās lietot.

Saistītie raksti

Mīts: Intrauterīno sistēmu (IUS), tautā sauktu par spirāli, nevar izmantot, ja vēl nav bērnu, kā arī tā var kustēties un radīt problēmas.

Patiesība: Spirāli var izmantot gan pusaudze, gan vēl nedzemdējusi sieviete. To ievieto apmācīts ārsts. Spirāle pretapaugļošanās efektu nodrošina 3 līdz 5 gadus. Dzemdes caurduršanas risks, ievietojot spirāli, ir ļoti zems, t. i., mazāk nekā vienā gadījumā no tūkstoša.

Avots: Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas informācija

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Veselam
Faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā varētu būt lielāks par oficiāli reģistrēto 1
4 stundas
LA
LA.LV
Pasaulē
Pasauli aizkustina medmāsa, kura Beirūtas sprādziena laikā izglāba trīs jaundzimušos
8 stundas
GN
Gints Narogs
Sports
“Reti kura sasniedza 20 gadus, bet Rebeka tika vistālāk,” treneris pēc Kohas paziņojuma izvēlēties mīlestību velta mīļus atvadu vārdus
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Rīgā vairs nebūs bezmaksas sabiedriskā transporta nevienos svētkos šogad 1
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ar amonija nitrātu Latvijā ir saistīti 13 paaugstinātas bīstamības objekti
2 stundas