Foto: Ieva Lūka/LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
Ilustratīvs foto.

KP sodījusi trīs uzņēmumus par dalību ceļu būves kartelī: kopējā soda naudas summa pārsniedz 4 miljonus eiro 40

Ziņa papildināta pl. 14:17.

Konkurences padome (KP) par dalību ceļu būves kartelī piemērojusi sodu trim uzņēmumiem – AS “A.C.B”, AS “Ceļu pārvalde”, kurai šobrīd tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, un likvidācijas procesā esošajai SIA “Strabag”, trešdien preses konferencē sacīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
VIDEO. McDonald’s darbiniece šauj uz klientu, kurš pasūdzējies par pasūtījumu 23
TV24
Zaržeckis: Visliekāko nodokli vajadzētu uzlikt cukuram
Lasīt citas ziņas

KP ceļu būves karteļa lietā uzņēmumiem piemērojusi sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatējusi Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumu ceļu būves uzņēmumu darbībās.

CITI ŠOBRĪD LASA

KP aizliegto vienošanos konstatējusi VSIA “Latvijas valsts ceļi” rīkotajos publiskajos iepirkumos par ceļu un maģistrāļu būvniecību Latvijā.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite sacīja, ka sākotnēji KP procesuālās darbības tika veiktas pret pieciem uzņēmumiem, taču pierādījumi tika gūti tikai par aizliegtu vienošanos starp trim uzņēmumiem.

Savukārt KP lēmumā teikts, ka procesuālās darbības veiktas kopumā pret septiņiem uzņēmumiem, bet lieta izbeigta pret uzņēmumiem “Binders”, “8CBR”, “SC grupa” un “YIT Infra Latvija”. Procesuālās darbības veiktas arī Rīgas domes Satiksmes departamentā, Rīgas brīvostas pārvaldē un “Latvijas valsts ceļos”.

“A.C.B” piemērots sods 2 920 157,18 eiro apmērā, “Ceļu pārvaldei” – 1 026 958,61 eiro apmērā, bet “Strabag” – 504 533,98 eiro apmērā.

KP piemērotais sods tiek aprēķināts procentos no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un smagumu, tādējādi “A.C.B” tie ir 4,4% no apgrozījuma, “Ceļu pārvaldei” 3,4% no apgrozījuma, bet “Strabag” – 3,3% no apgrozījuma.

Papildus tam ar “A.C.B” un “Strabag” KP panākusi izlīgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumiem piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10%.

KP piemērotie naudas sodi karteļa dalībniekiem ir jānomaksā solidāri ar to mātessabiedrībām, tāpēc “Ceļu pārvaldes” mātessabiedrība AS “Rīgas sanitārā transporta autobāze” ir solidāri atbildīga par uzņēmumam piemēroto sodu.

Reklāma
Reklāma

Šmite skaidroja, ka KP pieņemtais lēmums uzņēmumiem paziņots pirmdien, 12.jūnijā, un piemērotais sods ir jāsamaksā 45 dienu laikā.

“A.C.B” dalība pārkāpumā notikusi 591 dienu – no 2016.gada 9.decembra līdz 2018.gada 23.jūlijam, “Ceļu pārvaldes” dalība pārkāpumā ilga 544 dienas – no 2017.gada 25.janvāra līdz 2018.gada 23.jūlijam, bet “Strabag” dalība pārkāpumā ilga 332 dienas – no 2016.gada 9.decembra līdz 2017.gada 6.novembrim.

KP vērš uzmanību, ka lietas dalībnieku kopējā tirgus daļa ceļu un maģistrāļu būvniecības tirgū laika posmā no 2016.gada līdz 2018.gadam bija apmēram trešdaļa, kas ir būtisks apmērs.

KP identificēja septiņus iepirkumus, par kuriem notika aizliegtā vienošanās, ar kopējo līgumsummu 24 762 272,11 eiro.

Četri iepirkumi bija saistīti ar valsts galveno autoceļu rekonstrukciju, segumu atjaunošanu, pārbūvi vai segas pārbūvi, divi iepirkumi saistīti ar valsts reģionālo autoceļu pārbūvi vai segas pārbūvi, bet viens iepirkums saistīts ar vietējā autoceļa seguma atjaunošanu.

Minētie iepirkumi aptvēra ceļu būvdarbus Rīgas, Cēsu, Ogres, Tukuma, Jaunjelgavas un citu apdzīvoto vietu tuvumā. Mazākā projekta līgumsumma bija nedaudz virs viena miljona eiro, bet lielākā – virs astoņiem miljoniem eiro. Turklāt 43% no visiem iepirkumiem bija saistīti ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Izvērtējot lietas dalībnieku sniegtos viedokļus un pierādījumus, KP identificēja šādus iepirkumus, par kuriem bija notikusi aizliegta vienošanās uzņēmēju starpā – valsts galvenā autoceļa A10 Rīga-Ventspils posma seguma atjaunošana (2016.gads), valsts vietējā autoceļa V13 Tīraine-Jaunolaine posma seguma atjaunošana (2016.gads), valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka-Ogre pārbūve (2016.gads, ES līdzfinansējums), valsts galvenā autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) posma segas pārbūve (2017.gads, ES līdzfinansējums), valsts galvenā autoceļa A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža divu posmu seguma atjaunošana (2017.gads), valsts reģionālā autoceļa P132 Rīga-Mārupe (Jaunmārupe) posma pārbūve (2017.gads) un valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) pārbūve (2017.gads, ES līdzfinansējums).

Aizliegta vienošanās tika konstatēta starp “Strabag” un “A.C.B” attiecībā uz iepirkumiem par būvdarbiem uz autoceļiem A10, V13 un P132. Savukārt starp “A.C.B” un “Ceļu pārvaldi” konstatēta aizliegta vienošanās attiecībā uz iepirkumiem par būvdarbiem uz autoceļiem A4, A6 un A2. Vienlaikus visu lietas dalībnieku starpā notika vienošanās attiecībā uz iepirkumu par būvdarbiem uz autoceļa P5.

Aizliegta vienošanās, pēc KP paustā, galvenokārt notika mutvārdu formātā. KP ieguvusi informāciju, ka kartelistu starpā tika organizētas vismaz divas tikšanās restorānā “32.augusts” un tenisa klubā “ACB”, Mārupē.

Tostarp 2016.gada 9.decembrī restorānā tikās “A.C.B” pārstāvis ar “Strabag” pārstāvi, savukārt 2017.gada 25.janvārī tur tikās “A.C.B.” pārstāvis ar “Ceļu pārvaldes” pārstāvi, lai pārspriestu dalības nosacījumus “Latvijas valsts ceļu” organizētajos iepirkumos, kas izsludināti laika periodā no 2016.gada 21.novembra līdz 2017.gada 18.oktobrim. Sarunas notika par iepirkumiem, kuri tikšanās brīdī jau bija izsludināti, kā arī par vēl tikai plānotajiem iepirkumiem, un to mērķis bija sadalīt iepirkumus kartelistu starpā.

Tikšanās laikā konkurenti vienojušies ne tikai par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētos iepirkumos, par paredzēto uzvarētāju un aizsega piedāvājumu gatavošanu, bet arī notika informācijas apmaiņa par iesniedzamo piedāvājumu cenām un uzņēmuma vai uzņēmuma grupas darbības stratēģiju un nākotnes plāniem, tādējādi apmainoties ar komerciāli sensitīvu informāciju.

Turklāt tirgus dalībnieki apzinājušies savas rīcības prettiesisko raksturu, jo, satraucoties par sarunas noklausīšanos, sarunā izskanējis jautājums: “Telefons tev nav, es ceru? Mašīnā?”.

KP secinājusi, ka aizliegtās vienošanās realizācijai lietas dalībnieki atsevišķās tikšanas reizēs izmantoja arī tabulas, lai fiksētu papīra formātā iepirkumu sadalījumu. Šādu tabulu izmantošana lietas dalībniekiem ļāva ērti un pārskatāmi nodrošināt karteļa kontroli un izpildes uzraudzību.

KP konstatēja, ka aizliegtās vienošanās īstenošanā īpaša loma bija “A.C.B” pārstāvim, kurš atsevišķās tikšanās reizēs sadalīja iepirkumus starp uzņēmumiem, kā arī apkopoja informāciju par iepirkumiem tabulās. Tāpat “A.C.B” pārstāvis regulāri komunicēja ar bijušo “Latvijas valsts ceļu” pārstāvi, kur, cita starpā, tika apspriesti jautājumi par iepirkumiem. “A.C.B” pārstāvim bija pieejama informācija gan par plānotajiem iepirkumiem, gan par tādiem iepirkumiem, par kuriem pasūtītājs bija pieņēmis lēmumu nevirzīt turpmākai izpildei.

Taču, vērtējot “Latvijas valsts ceļu” pārstāvja lomu aizliegtajā vienošanā, izpētē netika konstatēts tāds faktu un apstākļu kopums, kas pietiekami un loģiski izskaidrotu un nepārprotami liecinātu par pasūtītāja iesaisti karteļa organizācijā, īstenošanā vai atbalstīšanā.

Šmite sacīja, ka sarunas par aizliegto vienošanos notika tā brīža uzņēmumu amatpersonu līmenī.

Šmite stāstīja, ka karteļa vienošanos atklāt palīdzējusi arī KP izmantotais iepirkumu zemākās cenas variācijas skrīnings, kurš atklājis, ka laika posmā starp 2016. un 2018.gadu iepirkumos piedāvātajai zemākajai cenai bijusi ļoti zema variācija – zem 5%, kas var liecināt par aizliegto vienošanos.

Savukārt pēc 2019.gada zemākajai iepirkumu cenai jau bija daudz lielākas variācijas – no 0,03% līdz 22,68%. Īpaši zema variācijas koeficienta mediāna bijusi no 2017. līdz 2019.gadam, kad tā ir

1,34%, 2,52% un 2,52%.

Jautāts, vai pēc 2018.gada uzņēmumi ceļu būves nozarē pārtraukuši slēgt aizliegtās vienošanās, Gaiķis sacīja, ka KP izmeklēšanā nav gūti tādi pierādījumi. Gaiķis atgādināja, ka 2019.gadā KP paziņoja par karteļa izmeklēšanas sākšanu būvniecības nozarē, un pieļāva, ka publiski izskanējusī informācija likusi daudziem uzņēmumiem saprast, ka KP viņus vēro un pārtraukt neatļautās darbības.

LETA jau rakstīja, ka 2019.gadā KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziegumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu ceļu būves nozarē veica kratīšanas. KNAB bija aizdomas, ka “Latvijas valsts ceļu” (LVC) amatpersona 2017. un 2018.gadā, iespējams, sniedza citām personām – iespējamiem iepirkumu pretendentiem – informāciju par kompānijas plānotajiem iepirkumiem autoceļu uzturēšanā un atjaunošanā. Presē jau iepriekš bija izskanējis, ka minētā amatpersona bija LVC valdes loceklis Edgars Strods.

KNAB pērn aprīlī pieņēma lēmumu izbeigt šo kriminālprocesu. Šāds lēmums pieņemts, jo pirmstiesas izmeklēšanā KNAB nebija iespējams iegūt pietiekamus pierādījumus, kas apliecinātu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un dotu pamatu iesaistīto personu saukšanai pie kriminālatbildības, aģentūrai LETA apliecināja KNAB.

Vienlaikus KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, tāpēc iestāde atbilstoši kompetencei nekavējoties informēja KP.

KNAB lietvedībā patlaban nav neviena kriminālprocesa vai pārbaudes, kas būtu saistīti ar ceļu būves nozari un kas liecinātu par amatpersonu iespējamām koruptīvām darbībām vai nonākšanu interešu konfliktā, trešdien aģentūrai LETA norādīja KNAB.

“A.C.B.” apgrozījums 2021.gadā bija 73,741 miljons eiro, kas ir par 26,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga 6,7 reizes – līdz 794 095 eiro. Vienlaikus “A.C.B.” koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 105,361 miljons eiro, kas ir par 3,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr koncerna peļņa saruka 7,9 reizes un bija 35 714 eiro. Finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publiskoti.

“A.C.B.” reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 12,477 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Valdis Lejnieks, Edvīns Tankelsons, un 2022.gadā mirušais Igors Rapoports.

“Ceļu pārvaldes” apgrozījums 2021.gadā bija 30,205 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi bija 1,277 miljoni eiro. Kompānijas finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publicēti.

Kompānija “Ceļu pārvalde” izveidota 1994.gadā, privatizējot Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumu “Ceļu pārvalde”. Šobrīd “Ceļu pārvaldes” pamatkapitāls ir 2 374 456, bet tās patiesā labuma guvēja ir Jadviga Mamedova. Uzņēmumam 2023.gada 5.jūnijā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

Savukārt “Strabag” 2021.gadā strādāja ar 16,988 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 953 936 eiro zaudējumus. Finanšu rezultāti par 2022.gadu vēl nav publicēti.

Kompānija “Strabag” reģistrēta 1993.gadā, bet līdz 2012.gadam strādāja ar nosaukumu SIA “Šlokenbeka”. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 423 156 eiro. “Strabag” mātesuzņēmums ir Vācijas “Strabag”. Uzņēmuma likvidācijas process sākts 2023.gada 9.maijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.