Krievi pārrēķinājās. Kāda iemesla dēļ tie bija spiesti uzsākt otro ofensīvu agrāk nekā plānots? 82
Krievijas okupācijas spēki bijuši spiesti sākt otru ofensīvu Ukrainā agrāk, nekā plānots. Tas saistīts ar amerikāņu palīdzības atsākšanu Ukrainai. Krievija savā konfliktā ar Ukrainu šobrīd par prioritāti izvirza “buferzonas” izveidi, nevis dziļu iebrukumu Harkivas apgabalā, vēsta Unian.
Saskaņā ar ISW informāciju, iebrucēji 10. maijā sāka ierobežotas ofensīvas operācijas gar Krievijas un Ukrainas robežu Harkivas apgabala ziemeļos. Ienaidnieks izmantoja plašu skaitu karavīru, lai veiktu smagus kājnieku uzbrukumus uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no Harkivas.
Analītiķi novēroja, ka jau 14. maijā Krievijas ofensīvo operāciju temps reģiona ziemeļos sāka palēnināties. Pēc ekspertu domām, krievi šobrīd par prioritāti izvirza “buferzonas” izveidi uz starptautiskās robežas, nevis dziļāku iebrukumu Harkivas reģionā.
Kā atzīmēja Kara izpētes institūts, Krievijas Federācija sāka ofensīvu gar robežu, jo vēlējās novērst Ukrainas spēku uzmanību un dot iespēju uzbrukt citos Ukrainas austrumu rajonos. Turklāt iebrucējiem bija mērķis virzīties līdz Harkivai tādā attālumā, kas ļautu bombardēt pilsētu ar artilēriju.
Tāpat Krievijas varas iestādes, iespējams, neticēja, ka ASV atsāks palīdzību Ukrainai. Rezultātā ienaidniekam bija jāpārskata daudzi no saviem pieņēmumiem attiecībā uz vasaras uzbrukuma pasākumu operatīvo plānošanu.
Cīņas Harkivas apgabalā
10. maijā krievi sāka aktīvi uzbrukt. Tika ziņots, ka pretinieki spējuši ieņemt vairākas apmetnes. Pēc tam Ukrainas karavīri spēja palēnināt ienaidnieka ofensīvās darbības reģionā.
Jaunās ofensīvas sākuma posmā krievi izmantoja pilnīgi jaunu taktiku, kas bija viens no tās panākumu iemesliem pirmajās kaujas dienās. Tikmēr Ukrainas militārpersonas joprojām saskaras ar akūtu munīcijas deficītu un detaļu deficītu bezpilota lidaparātu ražošanai.
