Krieviete pārsteigta un “palika uz pauzes”! Latvieši stāsta, kā ārzemēs “atmaskojuši” nekaunīgus tūristus 45
Valoda ir brīvība – to pierāda arī kādas sievietes stāsts, ar kuru viņa sociālajos tīklos dalījusies.
“Cik labi ir saprast valodas, pat krievu! Sēžam Berlīnē restorānā un pie blakus galda sieviete sāk grūstīt manu krēslu. Pagriežos, lai pajautātu vai viss kārtībā?! Nepaspēju pavaicāt, jo man tiek veltīts krieviski vēstījums – varēja jau savu d…u savākt! Tad es skaidrā krievu valodā nepaslinkoju un atbildēju. Kundzes sejas izteiksme un bravurība palika uz pauzes!” viņa raksta Threads profilā.
Komentāros ļaudis dalās savos stāstos. Eva raksta: “Atceros gadījumu Anglijā, iepērkos pie kases, priekšā divi pieauguši latviešu vīrieši, aiziet krāmēt savas preces, tad kasiere ņem manējās un tie savā starpā runā (ķiķinot) “paskat, ko šī meitene pērk, ooo kas te, o kas šis, varbūt palīdzēt viņai sakrāmēt maisiņu” un tad es pagriežos un ļoti pieklājīgi abiem saku- “nē, paldies, es pati tikšu galā!”
Nu tādus “tomātus” ilgi nebiju redzējusi!”
“Pirms vairākiem gadiem Tbilisi gaidam rindā uz gaisa vagoniņiem. Pievienojas ģimene no Krievijas. Māte jau uzvilkusies- kasiere ne tā skatījusies, ne tā atbildējusi, ne tā biļeti iedevusi. Iekāpjam vienā vagoniņā- sanāk viņai vieta tikai pa vidu. Atkal burkšķ, ka neko neredz, mazā padauza (es) varēja citur apsēsties. Kāpjot ārā viņa ielien pa priekšu, bet sāk minstināties, un tad es krievu valodā šai saku -kustiniet ātrāk savus pakavus, lai arī es tieku ārā. Viņi palika kā ar aukstu ūdeni aplieti!” atceras latviete.
Kāds papildina: “Tas bija ļoti sen, bet bijām ar draudzenēm Krētā. Vienas ļoti nekaunīgas krievu jaunkundzes aprunāja mūsu auguma aprises ne visai skaistos vārdos. Tiesa gan, ka pašas arī nebija nekādas supermodeles. Cietāmies ilgi, bet viņas turpināja. Pagriezos un teicu, ka es saprotu krievu valodu. Atlikušo nedēļu pie baseina šīs jaunietes vairs neredzējām.”
Elīna atceras: “Mums Vjetnamā arī bija tā, ka ēdam pusdienas un kaut ko jokojamies savā starpā un smejamies. Pēkšņi garām iet čalis un skaidrā latviešu valodā mums novēl labu apetīti. Visi bijām nedaudz uz pauzes, jo likās, ka tur jau nu noteikti latviešus nesatiksim.
Un vienreiz arī Luvrā stāvu pie Monas Lizas tādās apcerīgās pārdomās un pēkšņi sev blakus dzirdu “Man likās, ka būs lielāka. Nav te nekas baigi īpašs.”
Vai arī tev ir bijis līdzīgs gadījums? Atsūti mums savu komisko stāstu uz [email protected]. vai
