Krievijas banku sistēmas fiasko kļūst arvien acīmredzamāks 0
Krievijas banku sistēmā kļūst arvien redzamāka fizisko filiāļu skaita samazināšana – finanšu iestādes slēdz klientu apkalpošanas vietas un arvien lielāku daļu pakalpojumu pārceļ tiešsaistē. Vienlaikus mainās arī pašu klientu uzvedība: iedzīvotāji aktīvāk izņem uzkrājumus skaidrā naudā, bet uzņēmēji meklē iespējas daļu kapitāla turēt ārpus Krievijas.
Par šīm tendencēm 26. augustā ziņoja Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests, norādot, ka tās varētu liecināt par uzticības mazināšanos Krievijas finanšu sistēmai.
Kopš gada sākuma Krievijā slēgtas jau 1370 banku filiāles. Ja pašreizējais temps saglabāsies, līdz gada beigām slēgto filiāļu skaits varētu pārsniegt divus tūkstošus.
Vidēji banku tīkls sarūk par gandrīz 196 filiālēm mēnesī, kas esot aptuveni divreiz straujāks temps nekā pērn.
Visvairāk filiāļu slēgusi Krievijas lielākā banka “Sberbank” – aptuveni 540, kas veido gandrīz 40% no kopējā samazinājuma.
Pašas bankas šo tendenci skaidro galvenokārt ar pāreju uz digitālo apkalpošanu un vēlmi samazināt izmaksas. Taču klientiem tas vienlaikus nozīmē, ka kļūst mazāk fizisku vietu, kur iespējams saņemt skaidru naudu vai veikt darījumus bez interneta bankas un citiem digitālajiem pakalpojumiem.
Vienlaikus Krievijas iedzīvotāji kļūstot aktīvāki uzkrājumu pārvēršanā skaidrā naudā.
Saskaņā ar Krievijas Centrālās bankas datiem kopš gada sākuma no banku sistēmas skaidrā naudā izņemti aptuveni 2,4 triljoni rubļu.
Jūlijā vien iedzīvotāji esot izņēmuši aptuveni 643 miljardus rubļu, kas bijis viens no lielākajiem apjomiem pēdējos mēnešos. Savukārt tikai augusta pirmajā pusē skaidrā naudā izņemti vēl aptuveni 300 miljardi rubļu.
Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests uzskata, ka šāda rīcība varētu būt saistīta ne tikai ar tradicionālu vēlmi daļu uzkrājumu turēt skaidrā naudā, bet arī ar pieaugošu nedrošību par valsts ekonomikas nākotni.
Karš Ukrainā, starptautiskās sankcijas un arvien lielāka valsts iejaukšanās ekonomikā, pēc Ukrainas dienesta vērtējuma, pastiprinot bažas par to, cik brīvi nākotnē būs iespējams rīkoties ar banku kontos esošo naudu.
“Pieaug bažas, ka banku resursus varētu izmantot kara finansēšanai vai arī valsts jaunas finanšu krīzes gadījumā atradīs veidu, kā piekļūt iedzīvotāju uzkrājumiem,” teikts Ukrainas izlūkdienesta paziņojumā.
Līdzīgas tendences esot vērojamas arī lielā biznesa vidē. Uzņēmumi cenšoties daļu kapitāla glabāt ārpus Krievijas, baidoties no iespējamas līdzekļu konfiskācijas, jauniem ierobežojumiem un kara radītajiem ekonomiskajiem riskiem.
Izņēmums neesot arī Kremlim pietuvinātie Krievijas elites pārstāvji. Ukrainas avoti apgalvo, ka turīgi Krievijas iedzīvotāji ne tikai cenšas pārvietot līdzekļus uz ārvalstīm, bet arī maina savu investīciju struktūru.
Nauda arvien biežāk tiekot ieguldīta **kriptovalūtās, zeltā, nekustamajā īpašumā un privātos ieguldījumu fondos**, tādējādi cenšoties samazināt atkarību no Krievijas tradicionālās banku sistēmas.
Filiāļu slēgšanu pašas bankas gan galvenokārt pamato ar digitalizāciju un izmaksu optimizāciju. Tāpēc vien filiāļu skaita samazināšanās pati par sevi vēl nepierāda finanšu sistēmas krīzi. Tomēr kopā ar skaidrās naudas pieprasījuma pieaugumu un kapitāla pārvietošanu ārpus valsts šīs tendences Ukrainas izlūkdienests interpretē kā signālu par pieaugošu nedrošību Krievijas ekonomikā.
