Kulberga valdības kombināciju noteikusi īpatnēja “mīlestība” starp NA un JV 0
TV24 raidījuma “Stopkadri” vadītājs Armands Puče komentē Andra Kulberga Ministru kabineta modeli, norādot, ka šīs valdības kombinācija esot salīdzinoši vienkārša — Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un Jaunā Vienotība.
Pēc Pučes vērtējuma, īpaša nozīme šajā salikumā ir Nacionālās apvienības un Jaunās Vienotības attiecībām. Viņš tās raksturo kā savdabīgu politisku “mīlestību”, kas lielā mērā nosakot to, kāpēc iespējamais Ministru kabinets izskatās tieši kā četru koalīcijas partneru kombinācija.
Puče norāda, ka šī sadarbība nav tikai teorētiska, bet izpaužas arī politiskajā uzvedībā un aizkulišu procesos. Viņa ieskatā tieši Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība esot būtiski ietekmējušas jaunās valdības aprises un palīdzējušas “samaisīt” Kulberga valdības modeli.
Vienlaikus Puče vērš uzmanību uz pretrunām Nacionālās apvienības pozīcijā. Viņš atgādina, ka valdības līmenī Nacionālā apvienība kopā ar Jauno Vienotību it kā nevēlas redzēt “Progresīvos”, savukārt Rīgā Nacionālā apvienība ar “Progresīvajiem” sadarbojas. Tas, viņaprāt, rada jautājumus par partijas konsekvenci un politisko godīgumu.
Komentējot ministru amatu sadalījumu, Puče norāda, ka četru partiju pārstāvjiem izdevies ļoti ātri saņemt pielaides valsts noslēpumam. Viņš ironizē, ka, ja ir politiska griba, atbildīgās institūcijas spēj strādāt ļoti ātri.
Zaļo un zemnieku savienības gadījumā Puče uzskata, ka partija lielā mērā saglabājusi savas pozīcijas, lai gan notikušas atsevišķas personāliju maiņas. Īpašu uzmanību viņš pievērš Viktoram Valainim, kurš, pēc Pučes domām, jau sācis sevi pozicionēt kā ZZS premjera amata kandidātu.
Runājot par pašu Kulbergu un Apvienoto sarakstu, Puče izceļ Edvardu Smiltēnu, kuram, viņaprāt, Tieslietu ministrijā varētu būt būtiska ietekme. Viņš norāda, ka tieslietu joma Latvijā ir ļoti nozīmīga, jo bez Tieslietu ministrijas akcepta daudzi procesi tālāk nevirzās.
Nacionālās apvienības pusē Puče īpaši piemin Jāni Dombravu, kurš nonācis Iekšlietu ministrijā. Viņš norāda, ka būs interesanti vērot, ko Dombrava šajā amatā spēs vai nespēs paveikt, un kā viņa politiskais stils izpaudīsies praktiskā darbā.
Savukārt Jaunās Vienotības kontekstā Puče izceļ Baibu Braži. Viņa ieskatā tieši Bražes vēlme palikt ārlietu ministres amatā bijusi viens no būtiskākajiem faktoriem pēdējās nedēļas politiskajos notikumos ap Eviku Siliņu. Puče uzskata, ka partija beigās izvēlējusies tālāk iet kopā ar Braži, kura, viņaprāt, varētu kļūt par Jaunās Vienotības premjera amata kandidāti nākamajās vēlēšanās.
Pučes vērtējumā šis iespējamais valdības modelis atklāj ne tikai amatu sadali, bet arī savstarpējo attiecību, ambīciju un politisko aprēķinu tīklu, kurā īpaši svarīga loma ir Nacionālās apvienības un Jaunās Vienotības sadarbībai.
