Publicitātes foto

Kuldīga aicina sacensties labākās magoņkūkas cepējus. Uzzini vissenāko šī garduma recepti! 0

Senatnē Kuldīgā darbojušās deviņas alus darītavas un divreiz vairāk beķereju, kas ražojušas iecienītās Kuldīgas magoņkūkas jeb magoņmaizes, liecina vēsturiski pētījumi. Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs sācis jaunu iniciatīvu, aicinot smalkmaizīšu vai bulciņu cepējus piedalīties konkursā, lai radītu mūsdienīgo Kuldīgas magoņkūku.

VIDEO. Arestovičs uzdot četrus jautājumus Krievijas liberālei, kas pēdējās dienās gāna Latviju 2
“Visvairāk būs jāmaksā privātmāju īpašniekiem ar trīs fāžu elektrību!” Vitenbergs komentē “Sadales tīkla” tarifus 95
Covid-19 viltus vakcinācijas afērā iesaistītie nonāk tiesas zālē – pašmāju reperis un iesaistīts arī dziedošais policists 53
Lasīt citas ziņas

Centra vadītājs Artis Gustovskis aicina konditorus sacensties par godu izveidot pilsētas interesantākās magoņkūkas jeb magoņmaizes recepti. Idejas tiks apkopotas līdz pasākumam “Lido zivis 2017”, kura laikā paziņos uzvarētāju.

Vēsturnieks Agris Dzenis projekta projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” ietvaros atklājis vairākas senas, īpaši Kuldīgai raksturīgas receptes, kuras tulkotas no vācu un senprūšu valodām. Kuldīgas magoņkūka bijusi viena no visiecienītākajiem un raksturīgākajiem Kuldīgas gardumiem. Vēstures avoti liecina, ka Kuldīgā tolaik bijušas ap 20 beķereju, kurās tika cepta šī īpašā magoņkūka.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai no jauna atklātu Kuldīgas magoņkūkas garšu, iniciatīvā iesaistījušies jau trīs uzņēmumi – Daigas beķereja, Dārziņš un kafejnīca Makkabi, kuri pēc senās receptes izgatavojuši savu versiju par to, kāda varēja būt 16.gadsimta Kuldīgas magoņkūka, un kāda tā varētu būt mūsdienās.

“Vēsturnieka A.Dzeņa atklātā recepte ir aprakstoša un nav ļoti konkrēta, tāpēc iesākumā mēs vēlamies saprast kāda tā varēja būt oriģināla, toties nav aizliegts šai receptei pievienot arī kādu mūsdienīgu akcentu, protams, nemainot magoņkūkas pamata sastāvdaļas. Tikai pēc sabiedrības atsauksmēm un projekta līdzdalībnieku viedokļiem varēsim laika gaitā spriest, vai Kuldīgas magoņķukai jābūt tikai vienai, vai katrai ceptuvei tā var būt ar savu īpašo akcentu,” stāsta KAAC vadītājs Artis Gustovskis.

Jau šobrīd Kuldīgas magoņkūkas ir iespējams iegādāties veikalā “Dārziņš” , Daigas beķerejā, un pēc pasūtījuma arī kafejnīcā “Makkabi”, toties plašākai sabiedrībai Kuldīgas magoņkūka un citi pēc vēsturiskām receptēm gatavoti produkti tiks piedāvāti festivālā “Lido zivis Kuldīgā”.

“Mēs ceram, ka Kuldīgas magoņkūka no jauna kļūs par pilsētai raksturīgāko gardumu, kuru būs iecienījuši gan paši Kuldīdznieki, gan tūristi, kuri viesojoties Kuldīgā, kā neatņemamu apmeklējuma sastāvdaļu gribēs nogaršot tieši Kuldīgas magoņkūku,” uzsver KAAC vadītājs Artis Gustovskis.

Pētījums, kurā tika atklātas 16.gadsimta Kuldīgai raksturīgās receptes, tika veikts projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” ietvaros, kurš norisinās no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020 atbalstu, un tā mērķis ir iedzīvināt vēsturiskās Hanzas savienības mantojumu mūsdienās.

Kurzemnieku plānalus, akmens alus, sadskābmaize un magoņkūka 16.-18. gadsimtā

Vācu ārsta un dabas pētnieka Johana Kanolda 1728. gadā Budisinā (Baucenā) izdotajā medicīnas, dabaszinātņu un etnogrāfisko rakstu krājuma Supplementum Curiouser und nutzbarer Anmerckungen von Natur- und Kunstgeschichten 3. sējumā ir publicēti Kuldīgā praktizējošā ārsta Johana Georga Veiganda (1680–1740) iesūtītie Kurzemē izplatīto ēdienu un dzērienu apraksti.

Raksti izraisa interesi ne tikai kā kulinārijas un etnogrāfijas materiāli. Kopā ar citiem no Kurzemes iesūtītajiem rakstiem, kas publicēti minētā krājuma 3. un 4. sējumos, tie iezīmē pozitīvu pavērsienu Kurzemes īpatnību atspoguļojumā vācu valodā 16.–17. gs. izdotajā literatūrā.

J. G. Veigands bija viens no pirmajiem Kurzemes novadpētniekiem. Dzimis Bauskā kā ārsta dēls, viņš studēja Kēnigsbergas universitātē, tad Rostokā, kur ieguva medicīnas doktora grādu, pēc tam apmetās Kuldīgā, kur līdz pat nāvei piekopa ārsta praksi. Viņš sastādījis Kurzemes vēstures rokrakstu un dokumentu krājumu 13 sējumos, ko no viņa mantiniekiem iegādājās Kurzemes galma tiesas advokāts Šneiders un aizveda uz Hamburgu. Latvijā J. G. Veigands pagaidām ir atpazīstams vien kā Kuldīgas zīmētājs.

Ēdienu un dzērienu aprakstu Veigands sniedzis kā papildinājumu skopajām ziņām, kuru autors ir cits Kurzemes aprakstnieks – Rozīns Lentīlijs (1657–1733). Imperatora Leopolda dibinātās Vācu dabaspētnieku akadēmijas rakstu krājumā 1685. g. pirmoreiz nopublicēts viņa Kurzemes dabas, iedzīvotāju un sadzīves apraksts “Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi” (Curlandieae quaendam notabilia), kas atsevišķi izdots 1692. g. Šis darbs tulkojumā latviski ir lasāms profesora Augusta Tenteļa izdevumā ”Latvijas Universitātes rakstu” 11. sējumā (Rīga, 1924).

Vissavdabīgākais kurzemnieku dzēriens bija tā dēvētais akmens alus. Pirmoreiz tas minēts Kurzemes hercoga padomnieka Laurentija Millera hronikā ”Ziemeļu stāsti” (Septentrionalische Historien), kas izdota Ambergā 1595. g.: “Savu alu [Kurzemes zemnieki] brūvē šādā veidā: Viņi ņem lielus, cietus laukakmeņus, tos nokaitē, tad iemet iesalā, apiņos un ūdenī, ļauj tiem ar akmeņiem uzvārīties, tad vēl met karstus akmeņus, līdz viņi domā, ka ir diezgan. Šādā veidā alus iegūst lielisku garšu un stiprumu, un labi garšo arī ārzemniekiem.”

Arī Kurzemes viesu iecienītais akmens alus (Steinbier), tāpat kā tautasdziesmas un apģērbs, bija izpelnījušies arī Brandenburgas kūrfirsta sūtņa Johana Arnolda Branda uzmanību, kurš ceļā uz Krieviju 1673. g. rudenī viesojās Kurzemē. 1702. g. izdotajā ceļojuma aprakstā viņš alus darīšanu apraksta visnotaļ pavirši: katlā ar karstu ūdeni aplej iesalu, tad tajā met 30–40 nokaitētus akmeņus, labi apmaisot masu, tad pievienojot apiņus un izkāšot. Savukārt J. G. Veigands ēdienu un dzērienu receptes ir sniedzis tik detalizēti, ka mūsdienu kurzemniekiem rodas iespēja atdzīvināt seno cepšanu un brūvēšanu.

Nākamajā lapā iepazīsties ar senajiem vācu aprakstiem par Kurzemes saldskābmaizi un Kuldīgas magoņkūku!

Krājumā Supplementum Curiouser und nutzbarer Anmerckungen von Natur- und Kunstgeschichten publicētos tekstus no vācu valodas tulkojis Agris Dzenis.)

Par kurzemnieku saldskābmaizi un Kuldīgas magoņkūkām (magoņmaizēm)
Kuldīgā ir paradums cept saldskābo maizi, par ko doktora kungs Lentīlijs vēsta: “Bez parastās maizes no rudzu un kviešu miltiem vēl sastopama maize, ko sauc par saldskābu maizi, jo tā ēdājiem no sākuma liekas salda, tad skāba; tās pagatavošanas veids man nav zināms, tāpat kā to cepumu, ko cep no magoņu sēklām un sauc par magoņkūkām.”

Tā kā viņam cepšanas veids nav bijis zināms, to īsumā izklāstīsim. Ņem uzvārītu ūdeni pietiekamā daudzumā, ielej to abrā, iejauc bīdelētus rudzu miltus, cik daudz vēlas, un ļauj tam netraucēti pusstundu stāvēt siltā istabā, līdz tas kļūst pilnīgi salds un atdzisis, ko kursiski sauc “sallinat”, kas nozīmē – saldināt, pēc kam to samīca kopā ar kādu skābo mīklu tā, kā jau parasti mīklu mēdz mīcīt, un ļauj tai visu nakti skābt jeb fermentēties.

Nākamajā rītā mīklu sajauc un samīca ar sagrieztu ingveru, citrona miziņām, sagrūstu kardamonu, ķimenēm un anīsa sēklām pēc garšas, kā arī divām pilnām karotēm rauga, korteli (ceturtdaļa stopa = aptuveni 300 mililitri) rudzu degvīna un 4–5 mārciņām (1 mārciņa = aptuveni 409 grami) medus. Tad ļauj mīklai siltā istabā uzrūgt, veido lielus, ovāli garenus kukuļus (mūsu valodā šo veidošanu sauc par atsišanu), iešauj izkurinātā krāsnī, sakur pie krāsns mutes priekšuguni un cep gatavus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Īsāks vasaras brīvlaiks, atteikšanās no krievu valodas – kādas pārmaiņas gaida skolniekus un kad tās tiks ieviestas? 5
Lai ķiploku grauzdiņi izdotos ideāli – kādi knifiņi jāzina?
FOTO. Brīnišķīgas idejas un padomi – kā pašiem izgatavot Ziemassvētku dekorus un rotājumus 1
Vai drīkst savu pastkastīti noformēt, izrotāt un izdekorēt pēc sirds patikas?
VIDEO. Arestovičs uzdot četrus jautājumus Krievijas liberālei, kas pēdējās dienās gāna Latviju 2
“Visvairāk būs jāmaksā privātmāju īpašniekiem ar trīs fāžu elektrību!” Vitenbergs komentē “Sadales tīkla” tarifus 95
Covid-19 viltus vakcinācijas afērā iesaistītie nonāk tiesas zālē – pašmāju reperis un iesaistīts arī dziedošais policists 53
Svētdien Latviju šķērsos jauna nokrišņu zona, kas būtiski ietekmēs laikapstākļus arī nākamnedēļ
Dzedulis: Pārsteigumi VID ģenerāldirektores lietā
Lasīt citas ziņas
Kā paralizēts cilvēks ar traucētu runu var izteikt savu gribu un pilnvarot kādu rīkoties ar savu mantu?
Cepeškrāsnī cepti cāļu spārniņi, kas gatavoti īpašā mērcē
Nelabi ož un neizskatās smuki: cik tuvu daudzdzīvokļu mājai drīkst atrasties atkritumu konteineri 10
Īrēt mājokli – vairāk mīnusu, nekā plusu? 8
FOTO. “Varbūt pamēģinām! Ja to neizdarīsi, visu mūžu nožēlosi!”: kā Ilze un Nauris sāka saimniekot skaistajā Brantu muižā 20
Pret novecošanos un daudzām slimībām: melnais plūškoks – neticami iedarbīgs ārstniecības līdzeklis 12
Kariņš: Valdības veidošanas process ir “finiša taisnē”
Ukrainas žurnālisti atbalsta NEPLP lēmumu “Doždj” lietā 12
No pirmdienas Latvijā spēkā būs oranžā līmeņa brīdinājums par sevišķi bīstamiem laikapstākļiem
VIDEO. Īsāks vasaras brīvlaiks, atteikšanās no krievu valodas – kādas pārmaiņas gaida skolniekus un kad tās tiks ieviestas? 5
FOTO. Prinča Harija un Meganas Mārklas dokumentālais seriāls nokaitina Lielbritānijas politiķus – rosina abiem atņemt karaliskos titulus
Viņam pieder šī brīža karstākais hits! “Positivus” izziņo galveno festivāla mākslinieku
Kāpēc bijusī veselības ministre Čakša piekrita izaicinājumam kļūt par izglītības un zinātnes ministri?
FOTO. Kura Latvijas pilsēta gaidot Ziemassvētkus, ir viskrāšņākā? 7
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Ukrainas žurnālisti atbalsta NEPLP lēmumu “Doždj” lietā 12
16:43
Kariņš: Valdības veidošanas process ir “finiša taisnē”
16:40
Viņam pieder šī brīža karstākais hits! “Positivus” izziņo galveno festivāla mākslinieku
16:27