Bērniem, kuri ēd Latvijas skolās, konstatēts vairāk pesticīdu nekā tiem, kuri ietur maltītes tikai mājās 0
Latvijā bioloģiski audzētas pārtikas izvēle būtu vēlama, taču ne vienmēr visiem pieejama, jo šāda produkcija bieži ir dārgāka. Vienlaikus RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētnieki uzsver, ka arī Latvijā audzēta pārtika var būt nozīmīga izvēle, jo pesticīdu lietojums uz vienu hektāru Latvijā, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, ir salīdzinoši zems.
Diskusijā piedalījās RSU docente un institūta vadošā pētniece Žanna Martinsone, RSU profesors un institūta direktors Ivars Vanadziņš, kā arī institūta vadošā pētniece Linda Matisāne. Viņi norāda, ka pesticīdu lietojums Latvijā tomēr ir pieaudzis, un to ietekmē arī klimata pārmaiņas, kas maina audzēšanas apstākļus un palielina vajadzību pēc augu aizsardzības līdzekļiem.
Kā viens no saprotamākajiem piemēriem tiek minēti kartupeļi. Ikdienā cilvēki bieži domā par kartupeļiem kā par vietējo produktu, ko iespējams iegādāties no Latvijas audzētājiem vai izaudzēt pašiem. Tomēr pētnieki atgādina, ka kartupeļi ir arī čipsi un frī kartupeļi, kas bieži nonāk uz galda ātrās ēdināšanas vietās vai sabiedriskajā ēdināšanā.
Tieši šajā ziņā izvēle kļūst sarežģītāka. Latvijā netiek audzētas tās kartupeļu šķirnes, kuras plaši izmanto frī kartupeļu ražošanai, tāpēc patērētājs bieži nezina, no kurienes šis produkts nācis un kādos apstākļos tas audzēts.
Pētījuma dati pētniekiem atklājuši būtisku sakarību: cilvēkiem, kuri ēd frī kartupeļus un čipsus, dažādu pesticīdu atliekvielas organismā tika konstatētas biežāk nekā tiem, kuri šādus produktus nelieto. Šis secinājums bijis viens no pārsteigumiem datu analīzē, jo tas parāda, ka pesticīdu ietekmi var veidot ne tikai svaigu dārzeņu izvēle, bet arī pārstrādāti un ārpus mājas patērēti produkti.
Līdzīga tendence novērota arī ģimenēs. Bērniem, kuri ēda skolā vai citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, pesticīdu atliekvielas tika konstatētas biežāk nekā vecākiem, kuri pārsvarā gatavoja un ēda mājās. Tas nenozīmē, ka sabiedriskā ēdināšana pati par sevi ir nedroša, taču tā ierobežo cilvēka iespēju zināt, no kurienes nāk izmantotie produkti.
Pētnieki uzsver, ka patērētāja izvēle kļūst īpaši nozīmīga brīžos, kad cilvēks pats gatavo ēdienu. Tad ir lielāka iespēja izvēlēties vietējos produktus, interesēties par to izcelsmi un samazināt iespējamo pesticīdu ietekmi. Savukārt sabiedriskajā ēdināšanā šī kontrole ir daudz mazāka, jo patērētājs parasti nezina, kādi produkti izmantoti maltītes pagatavošanā.
Kopumā pētnieku vērtējumā pesticīdu jautājums nav vienkārši sadalāms “labajā” un “sliktajā” pārtikā. Latvijā pesticīdu lietojums joprojām ir salīdzinoši zems Eiropas kontekstā, taču tas pieaug, un cilvēka ikdienas uztura paradumi var ietekmēt to, cik bieži organismā tiek konstatētas pesticīdu atliekvielas.
