Elementāri! Ļaudis spriež par aktuālu krāpniecības veidu, bet Raimonds dalās vienkāršā paņēmienā, kā no garnadžiem tikt vaļā 0
Tehnoloģijas būtiski atvieglo mūsu dzīvi – gan ikdienas gaitas, gan darbu. Tās paver daudz un dažādas iespējas – principā no sava mobilā telefona varam darīt visu, kas nepieciešams, piemēram, pasūtīt ēst, samaksāt rēķinus, sekot līdzi pasaulē notiekošajam, pārvaldīt savas finanses, skatīties filmas un kāds no telefona var arī strādāt.
Skaidrs ir viens – tehnoloģijām, jo īpaši mobilajiem telefoniem, ir daudz plusu, bet ir arī mīnusi. Pie tiem noteikti jāmin sociālie mediji, kuri bērniem un jauniešiem ietekmē mentālo veselību. Vēl kāds būtisks mīnuss – krāpnieki.
Jau daudz vēstīts, ka pēdējos gados īpaši uzdarbojas dažādi krāpnieki un to grupējumi, izkrāpjot Latvijas un citu valstu iedzīvotājiem miljoniem eiro. Piemēram, Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti kopumā 12,22 miljoni eiro. Tas nav maz un tas arī nav vienīgais veids, kā cilvēkiem izkrāpj naudu.
Vēl viens populārs krāpniecības veids ir ar SMS starpniecību. Cilvēki it kā saņem īsziņu no pazīstamas kompānijas vai uzņēmuma ar aicinājumu autorizēties, tādejādi krītot krāpnieku nagos. Krāpniecību sociālajos medijos kārtējo reizi aktualizējuši arī soctīklotāji.
Piemēram, Evelīna līdzcilvēkiem ziņo jau par iepriekš minēto SMS krāpniecību. Viņa vietnē “Threads” raksta: “Šodien gandrīz tiku apkrāpta, atnāca SMS par to, ka “Netflix” konts tiks slēgts. No tā paša numura, no kura nāk paziņojumi no “Bites”. Man jau nešķita loģiski, ka sūta paziņojumus latviski, ieejot “Netflix” aplikācijā arī pārliecinājos, ka viss ok. Atgādinājums arī citiem vispirms pārliecināties un padomāt, pirms vērt vaļā visus linkus, ko atsūta.”
Arī Raimonds saņēmis krāpnieku īsziņu, bet viņš ir atklājis veidu, kā sevi pasargāt, nekļūstot par upuri. Viņš atsevišķā “Threads” publikācijā raksta: “Kā panākt, ka krāpnieki nobloķē Tevi pirmie, nevis izkrāpj naudu? Elementāri – piedāvā viņiem nejaušus faktus par Lauri Reiniku.” Viņa pievienotajā ekrānšāviņā redzams, ka Raimonds uz krāpnieka ziņu atbildējis ar tekstu: “Apsveicu! Esat abonējuši faktu sēriju “Interesanti fakti par Lauri Reiniku”.” Turpinājumā Raimonds ir nosūtījis sešus faktus par dziedātāju.
Komentāru sadaļā iesaistījies arī pats Reiniks, norādot, ka viens no minētajiem faktiem par viņu nav patiess.
Populārākie krāpšanas veidi un to iedalījums
Mājaslapā 112.lv vēstīts par populārākajiem krāpšanas veidiem:
Krāpšanas shēmas var būt dažādas. Krāpnieki aizvien izdomā jaunus paņēmienus, kā izvilināt naudu. Dažas no populārākajām krāpšanas shēmām ir šādas:
-telefona zvani, kuru laikā zvanītājs izliekas par bankas vai kādas citas iestādes pārstāvi, izvilinot bankas piekļuves datus;
-viltus finanšu platformas, kurās ieguldīto naudu piesavinās krāpnieki;
-viltus interneta saites, caur kurām tiek iegūti bankas piekļuves dati;
-neeksistējošas lauksaimniecības tehnikas pārdošana;
-viltus interneta veikali un tamlīdzīgi.
Viltus ārzemju interneta veikali
Kā tas notiek?
Krāpnieki izveido viltus interneta veikalus, lai ļaunprātīgi iegūtu pircēja naudu. Pircējs noskata kāroto preci, veic tās pirkumu, pārskaitot naudu, taču pasūtītā prece kaut kur pazūd jeb ilgstoši vai nemaz netiek saņemta. Tādās situācijās naudas saņēmējs tīšuprāt neizsūta preci, kā rezultātā pasūtītājs kļūst par interneta krāpšanas upuri.
Kā nekļūt par ārzemju interneta veikalu krāpšanas upuri?
Kritiski jāizvērtē izvēlētais interneta veikals – ja izvēlētā prece tiek nosūtīta kādā no populārākajiem interneta veikaliem, par pirkuma drošību nevajadzētu uztraukties. Svarīgi pirms pasūtījuma veikšanas internetā ievākt ziņas par konkrēto pārdevēju – atsauksmes, citu pircēju iepriekšējo pieredzi.
Vienmēr rūpīgi jāizlasa pirkuma nosacījumi un noteikumi – šī sadaļa satur ļoti svarīgu informāciju gan par preces izsūtīšanas laiku, gan izsekošanu, gan iespējām to atgriezt un tamlīdzīgi.
Jāizmanto atsevišķa norēķinu karte – ja pirkuma apmaksai tiek izmantota kredītkarte, ir ieteicams iegādāties atsevišķu norēķinu karti, ar kuru tiks veikti iepirkumi interneta veikalā un uz kuru tiks pārskaitīta tikai konkrēta pirkuma naudas summa. Tādējādi, ja būs notikusi krāpniecība, naudas saņēmēji iegūs tikai to naudu, kas bija paredzēta attiecīgajam pirkumam.
Ja ir iespēja, jāmaksā pēc pirkuma saņemšanas – lai nepazaudētu naudu, par preci ir iespējams maksāt arī pēc tās saņemšanas.
Nevajadzētu izpaust personīgo informāciju – nekādā gadījumā nevajadzētu atklāt savas norēķinu kartes un pases vai cita apliecinošā dokumenta numuru. Krāpnieki var lūgt ne tikai norādīt norēķinu kartes numuru, bet arī telefona numuru, personīgos datus, norēķinu kartes drošības kodu un pat internetbankas paroli.
Jāpieprasa preces dokuments – pircējs var droši pieprasīt preces, piemēram, sadzīves tehnikas vai elektropreces dokumentu.
Neeksistējošas lauksaimniecības tehnikas tirgošana, pieprasot avansa maksājumu
Kā tas notiek?
Krāpnieki ievieto sludinājumu portālos fotogrāfijas ar attiecīgo lauksaimniecības tehniku un tās tehnisko aprakstu, piedāvājot to iegādāties par izdevīgāku cenu, kas bieži ir zemāka par tirgus cenu. Piesaistot potenciālos pircējus, krāpnieki darījuma laikā ar viņiem sazvanās telefoniski vai sarakstoties e-pastā. Savstarpējā komunikācija turpinās līdz brīdim, kad krāpnieki potenciālajam klientam nosūta sagatavotu rēķinu par pirmās iemaksas veikšanu, lai organizētu tālāku preces pārdošanu. Brīdī, kad pircējs attiecīgo samaksu ir veicis, komunikācija beidzas un no krāpnieka un pirktās preces vairs nav ne vēsts.
Kā nekļūt par neeksistējošas lauksaimniecības tehnikas tirgošanas upuri?
Ja ir uzsākta komunikācija ar kādas eksistējošas vai zināmas firmas dīleri elektroniski, jāpārliecinās, kā ir uzrakstīts firmas nosaukums un darbinieka e-pasta adrese, jo visbiežāk tiek veidoti līdzīgi nosaukumi, vien pamainot kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm e-pasta adresē.
Nevajadzētu iegādāties tehniku, kas nav redzēta dzīvē, bet tikai fotogrāfijās.
Nevajadzētu pārskaitīt avansa maksājumu, ja nav pārliecības, ka prece tiešām atrodas darījuma partnera – pārdevēja – īpašumā vai valdījumā un var tikt pārdota.
Pasargā uzņēmuma e-pastu!
Kā tas notiek?
Sākotnēji kibernoziedznieki veic uzņēmumu mājaslapu analīzi, ievāc informāciju par darbiniekiem un izmantotajām e-pasta adresēm. Kādam uzņēmuma darbiniekam tiek nosūtīts e-pasts ar inficētu saturu. Ar maldiem panākot inficētā e-pasta atvēršanu, kibernoziedznieki inficē darbinieka darba staciju ar spiegošanas ļaunatūru, kā rezultātā iegūst piekļuvi e-pasta sarakstei. Tiek izvēlēts kāds no apdraudētā uzņēmuma sadarbības partneriem, un brīdī, kad tas atūsta kārtējo rēķinu apmaksai, rēķins tiek viltots un tajā tiek norādīts kibernoziedznieku konts citā bankā (piemēram, Lielbritānijā, Čehijā, Vācijā, Ķīnā). Parasti par ieganstu bankas konta maiņai tiek minētas dažādu raksturu problēmas ar tiesībsargājošām iestādēm – uzņēmuma nodokļu pārbaude, konta arests, konta bloķēšana un tamlīdzīgi.
Kā pasargāt uzņēmuma e-pastu?
Veidojot darījuma attiecības ar partneriem, drošības nolūkos ieteicams izmantot dažādus saziņas kanālus, piemēram, telefona sakarus, faksu vai kriptēto saraksti.
Pirms pārskaitīt naudu sadarbības partneriem, vajadzētu pārliecināties, ka rēķinā norādītais bankas nosaukums, bankas konts un uzņēmuma nosaukums atbilst sadarbības partnera norādītajai informācijai.
Ja tiek novērotas izmaiņas sadarbības partnera banka nosaukumā vai bankas kontā, nepieciešams sazināties ar sadarbības partneri, izmantojot alternatīvo saziņas veidu, lai pārliecinātos par informācijas precizitāti.
Ieteicams izmantot antivīrusu programmas un datorprogrammas ar atjauninātām versijām.
Viltus loterijas
Kā tas notiek?
Loterijas būtība – dažādās interneta vietnēs un pārlūkos tiek rīkotas viltus akcijas, kurās interneta lietotāji aicināti piedalīties neeksistējošās loterijās, tādējādi laimējot vērtīgas balvas. Atbildot pareizi uz dažiem jautājumiem tiek izlozēti vairāki pareizo atbilžu autori, kuri savā īpašumā it kā saņems kādu vērtīgu balvu. Tomēr, lai laimestu saņemtu, cilvēkam ir jāsniedz savi personīgie un bankas kartes dati. Šāds uzaicinājums rada aizdomas, ka tādā veidā tiek izkrāpti fizisko personu dati.
Kā nekļūt par viltus loteriju krāpnieku upuri?
Kritiski jāizvērtē interneta vietnes piedāvātais saturs un valoda, kā arī iespējamos loterijas nosacījumus.
Jāizvērtē nepieciešamība sniegt savus personīgos datus trešajām personām.
Viltus akciju sabiedrības “Latvijas gāze” darbinieks
Kā tas notiek?
Krāpnieks uzdodas par akciju sabiedrības “Latvijas gāze” darbinieku, kura mērķis, iegūstot uzticību, iekļūt privātīpašumā, lai izdarītu zādzību vai laupīšanu. Kā iemesls iekļūšanai privātīpašumā var būt vēlme pārbaudīt skaitītāja rādījumus, kā arī jebkurš cits ticams iemesls.
Kā nekļūt par viltus akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” darbinieka upuri?
Šaubu gadījumā jāpieprasa apsekotājus uzrādīt akciju sabiedrības “GASO” darbinieku apliecības.
Lai pārliecinātos, ka Tavā īpašumā darbus veic akciju sabiedrības “GASO” darbinieks, jāzvana:
darba dienās no pulksten 8.00 līdz 17.00 pa tālruni 1 5 5;
pēc pulksten 17.00 un brīvdienās pa tālruni 1 1 4.
Akciju sabiedrības “GASO” darbinieka apliecības paraugu un formastērpus var apskatīt viņu mājaslapas sadaļā “Atpazīsti GASO”.
Atceries!
Ja konstatē, ka notikusi krāpniecība, nekavējoties vērsies tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai zvani pa tālruni 1 1 2.
Kā iedala krāpšanas veidus?
Pikšķerēšana
Neapdomīgu lietotāju aizvilināšana uz tīmekļa vietnēm, kas atdarina reālu organizāciju vietnes. Vilināšanas nolūks ir iegūt no cilvēkiem to paroles, kredītkaršu informāciju, ziņas par sociālo apdrošināšanu vai citus personas datus, kurus zaglis pēc tam varētu ļaunprātīgi izmantot. Atceries! Krāpnieciska rakstura ziņu var saņemt gan telefonā kā zvanu vai īsziņu, gan e-pastā. Izvērtē, cik pamatota ir šādu zvanu veikšana, īsziņu vai e-pastu sūtīšana no attiecīgās darbības veicēja.
Pikšķerēšana e-pastā
Krāpniecisks mēģinājums, kas pēc satura izskatās līdzīgs e-pastam, kādu sūta īsta banka un mudina saņēmēju dalīties ar personas finansiālo vai drošības informāciju.
Smikšķerēšana
Krāpnieku mēģinājums iegūt personīgu, finansiālu vai drošības informāciju, izmantojot īsziņas.
Vikšķerēšana
Telefona krāpšana, kurā krāpnieki mēģina pierunāt cilvēku pieņemt steidzamu lēmumu personiskā, finanšu vai drošības jomā.
Atceries!
Saņemot ziņojumu, kas šķietami nosūtīts no bankas, izvērtē to ļoti kritiski. Īpaši, ja tajā tiek lūgts atvērt kādu saiti un ievadīt datus vai lejupielādēt pievienoto failu. Ja ziņojums šķiet aizdomīgs, nekādā gadījumā nevajadzētu atvērt tajā norādītās saites un ievadīt prasīto informāciju, tai skaitā, piekļuves kodus, veikt maksājumus vai atjaunot personas datus.
Pirms pieslēdzies savai internetbankai, vienmēr pārliecinies, ka internetbankas adrese ir īsta.
Ar PIN kodiem, autorizācijas kodiem, parolēm, kartes numuriem, derīguma termiņiem un CVV kodiem apstiprini tikai paša iniciētas darbības.
Ņem vērā!
Sabiedrības informēšanas un prevencijas nolūkos, Eiropas tīmekļvietnē ir publicēti vispārīgi padomi par to, kā nekļūt par upuri kiberuzbrukumos:
-regulāri pārbaudi savus tiešsaistes kontus;
-regulāri pārbaudi savu bankas kontu un ziņo bankai par aizdomīgām darbībām;
-tiešsaistes maksājumus veic tikai drošās tīmekļvietnēs. Pārbaudi simbolu “atslēdziņa”, kas attēlots pārlūkprogrammas logā (URL) un burtu salikumu “https” tīmekļvietnes adreses sākumā. Izmanto drošu interneta savienojumu, piemēram, izvēlies mobilo tīklu nevis publisko Wi-Fi;
-Atceries! Tava banka nekad Tev nelūgs sensitīvu informāciju, piemēram, Tava tiešsaistes konta akreditācijas datus, sniegt pa tālruni vai e-pastu;
-ja piedāvājums izklausās pārāk labs, lai tā būtu patiesība, tad gandrīz vienmēr tā ir krāpšana;
-savu personīgo informāciju glabā droši un nepieejamu citiem;
-esi ļoti uzmanīgs par to, kāda apjoma personīgo informāciju kopīgot sociālās tīklošanas vietnēs. Krāpnieki publicēto informāciju un attēlus var izmantot, lai izveidotu viltus identitāti vai adresēt krāpniecisku uzbrukumu tieši Tev.
