Lielākais gāzes koģenerācijas izmantotājs “Latvenergo”, kā arī citi uzņēmumi, kas izmantoja
gāzi koģenerācijai, pieteicās OIK atbalstam un to saņēma – līdz pat 2017. gada OIK
izmaksu reformai, turklāt – pat lielākā apmērā nekā atjaunojamo energoresursu stacijas.
Lielākais gāzes koģenerācijas izmantotājs “Latvenergo”, kā arī citi uzņēmumi, kas izmantoja gāzi koģenerācijai, pieteicās OIK atbalstam un to saņēma – līdz pat 2017. gada OIK izmaksu reformai, turklāt – pat lielākā apmērā nekā atjaunojamo energoresursu stacijas.
Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Kur palika OIK nauda? 39

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
FOTO. Keita Midltone iziet sabiedrībā ģērbusies kleitā, ko tagad vēlas iegādāties teju visas Lielbritānijas sievietes
VIDEO. Krievijas propagandists tiešajā ēterā izplūst asarās un nolād no mobilizācijas bēgošos krievus
Lasīt citas ziņas

 

Tagad, kad noslēdzies obligātā iepirkuma komponentes pirmais darbības posms, kas bija saistīts ar to, ka atbalstu atjaunojamai enerģētikai sniedza caur obligātā iepirkuma komponenti, kuru kopā ar saviem elektrības rēķiniem maksāja iedzīvotāji un uzņēmumi, var apkopot šā posma rezultātus – cik naudas tika iekasēts un kur tā aizgāja. Jāpiebilst, ka OIK sāga nebūt nav beigusies, jo atbalsta maksājumi, kurus segs no “Latvenergo” peļņas, turpināsies vēl 18 gadus – līdz 2040. gadam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja kāds piemirsis – OIK saistīts ar atjaunojamo resursu enerģētikas atbalstu, iepērkot šādi saražotu elektroenerģiju par paaugstinātu cenu. SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” (EPT), kas sāka darbu 2014. gada februārī, tātad praktiski līdz ar OIK ieviešanas brīdi, informē, ka vidēji gadā no ražotājiem, kas pārdeva elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tika iepirktas 1,3 TWh elektroenerģijas, kas veidoja aptuveni 20% no kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Obligātā iepirkuma ietvaros periodā no 2014. gada pavasara līdz 2022. gada vidum kopumā iepirktas 10,5 TWh elektroenerģijas un samaksāts atbalsts virs tirgus cenas ražotājiem kopumā 1,485 mljrd. eiro apmērā.

EPT informē, ka, sākot darbu, no iepriekšējā publiskā tirgotāja pārņēma uzkrātās obligātā iepirkuma izmaksas 64,5 milj. EUR apmērā, bet laika periodā no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 30. jūnijam saņemti OIK ieņēmumi 1 281,8 milj. eiro apmērā, tātad gandrīz 1,3 miljardi eiro. Jāpieskaita vēl arī valsts dotācijas OIK pieauguma ierobežošanai vai straujākam tās samazinājumam 286,5 milj. eiro apmērā un 18 miljonus eiro lielā valsts kompensācija – kopumā OIK Latvijas patērētājiem līdz 2022. gada vidum izmaksājis 1,59 miljardus eiro.

 

Tikai puse atbalsta atjaunojamiem resursiem

OIK veidā iekasētais atbalsts kopumā sadalījies uz pusēm – 738,8 milj. eiro saņēmuši ražotāji, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunīgos energoresursus, un 746,7 milj. eiro saņēmuši ražotāji, kas ražo elektroenerģiju dabasgāzes koģenerācijā. Šo, otro, OIK atbalsta pusi Latvijas iedzīvotāji pamatoti uzskatīja par negodīgu un nepamatotu, jo elektroenerģijas ražošanai gāzes koģenerācijā nav nekāda sakara ar atjaunojamo resursu enerģētiku.

Sniegtā atbalsta rezultātā gāzes koģenerācijas staciju skaits Latvijā 2017. gadā sasniedza rekordskaitli – 204, taču, izbeidzoties vai samazinoties OIK atbalstam, šobrīd to skaits krasi samazinājies. Jau vairāk nekā 70 šādu gāzes koģenerācijas staciju pārtraukušas darbību, un tas liecina, ka vienīgais šo staciju veidošanas iemesls ir bijis atbalsta “izsūkšana”. Nezinu, vai visos gadījumos šīs stacijas viendienītes var saukt par negodīgas iedzīvošanās piemēriem, taču tas katrā ziņā bija neefektīva un neilgtspējīga valsts atbalsta piemērs.

Vai no šā scenārija varēja izvairīties? Kopumā – diez vai, jo šādu attīstību noteica ES pieņemtie lēmumi, ka gāzes koģenerācija ir atbalstāms ražošanas veids – Eiropā tolaik aktuāla pro­blēma bija atteikšanās no ogļu izmantošanas un, salīdzinot ar ogļu dedzināšanu, gāzes koģenerācija ir ļoti ekoloģisks elektrības un siltuma ražošanas veids.

Saprotot to un arī rūpējoties par savas saražotās elektroenerģijas konkurētspējīgu cenu, lielākais gāzes koģenerācijas izmantotājs “Latvenergo” un pārējie pieteicās OIK atbalstam un to saņēma – līdz pat 2017. gada OIK izmaksu reformai, kā liecina klāt pievienotā tabula, pat lielākā apmērā nekā atjaunojamo energoresursu stacijas.

Taču 2017. gada OIK reforma liecina, ka atbalsts gāzes koģenerācijai varēja būt daudz mērenāks un tas būtu samazinājis apšaubāmās iedzīvošanās apmērus. Tādēļ jautājums, kuru vienmēr pieminēs, runājot par OIK, – vai nevarēja no paša sākuma izdarīt pareizi? Katrā ziņā “Latvenergo” savu OIK rezultātā iegūto peļņu vēl ilgi maksās atjaunojamo resursu enerģētikas uzņēmumiem – līdz pat 2040. gadam.

 

Atbalsta saņēmēji

Vēl intereses cienīgs ir to uzņēmumu saraksts, kuriem saskaņā ar 2015. gadā izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem OIK slogs tika samazināts. Būtībā runa ir par Latvijas energoietilpīgāko uzņēmumu sarakstu, kuriem kopumā, saskaņā ar EPT sniegto informāciju, pa šiem gadiem sniegts atbalsts 20,1 milj. eiro apmērā.

Nav liels pārsteigums atrast šajā sarakstā visenergoietilpīgāko uzņēmumu Latvijā – SIA “Schwenk Latvija” (agrāk – “Cemex”), kā arī otru – AS “Valmieras stikla šķiedra”. Taču pārējos padsmit atbalsta saņēmējus pirmkārt un galvenokārt veido kokskaidu granulu ražotāji ar lielākajiem šīs nozares uzņēmumiem “Latgran”, “Graanul Invest” un SIA “New Fuels” priekšgalā. Taču pārstāvēti arī plastmasas ražotāji – “Nordic Plast” un “Gammaplasts”, biogāzes ražotāji, kā arī krāsaino metālu pārstrādātāji.

 

Kas nākotnē?

Kas tālāk un vai par OIK varam aizmirst? Saskaņā ar ES Zaļo kursu Latvijai jāsasniedz ambiciozi klimata mērķi jau 2030. gadā un jākļūst oglekļa neitrālai 2050. gadā, un šo plānu neviens nav atcēlis. Enerģētikas reforma ir viena no svarīgākajām šā plāna sastāvdaļām, bet vienīgais atjaunojamās enerģētikas veids, kas šobrīd spēj iztikt bez atbalsta, ir vēja enerģētika, varbūt daļēji to var teikt arī par saules enerģētiku, tā tuvojas šim statusam. Teiktais gan nenozīmē, ka uzņēmēji, kas darbojas vēja un saules enerģētikas jomā, nevēlas saņemt atbalstu.

Pārējie – biogāze, biometāns, nākotnes ūdeņraža tehnoloģijas un viss cits, kas šajā lauciņā vēl parādīsies, – prasa valsts atbalstu, un tikai naivais var ticēt, ka tāds netiks sniegts – citādi ne 2030. gada, ne 2050. gada mērķus mums neredzēt kā savas ausis. Tādēļ – ar citu vārdu un, iespējams, arī taisnīgāk, bet atbalsta maksājumi atjaunojamai enerģētikai turpināsies. Tas, ko vajadzētu pārdomāt nākotnei – kā kopumā pareiza ideja par atbalstu nākotnes enerģētikai tika pārvērsta par negodīgas iedzīvošanās avotu, akmeni kaklā Latvijas ekonomikai un pagājušās desmitgades politisko katastrofu.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
FOTO. Keita Midltone iziet sabiedrībā ģērbusies kleitā, ko tagad vēlas iegādāties teju visas Lielbritānijas sievietes
VIDEO. Krievijas propagandists tiešajā ēterā izplūst asarās un nolād no mobilizācijas bēgošos krievus
“Apkārt notiekošais ir suņa murgi. Visi iebaidīti.” Maskavietis Gena stāsta, kāda ir mobilizācijas gaisotne Krievijā 2
Lato Lapsa par Šlesera atgriešanos politikā: “Tā bija lieliska daudzpakāpju sazvērestība” 60
Lasīt citas ziņas
Apcietina Carnikavas pamatskolas skolotāju, kuru tur aizdomās par dzimumnoziegumu pret bērniem
Bruņoti un “ārkārtīgi bīstami”. Krievijas savervētie noziedznieki aizbēguši no frontes un devušies sirojumos uz Krimu
Partijas “Stabilitātei!” deputāte melojusi par savu amatu – uzdevusies par padomnieci, bet patiesībā bijusi palīgstrādniece
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
“Latvijas milzis” Anglijā kļuvis ļoti populārs. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
22:07
Bruņoti un “ārkārtīgi bīstami”. Krievijas savervētie noziedznieki aizbēguši no frontes un devušies sirojumos uz Krimu
22:00
“Raxtu Raxti” šogad svin 10 gadu jubileju, un par godu šim notikumam mūziķi dosies plašā jubilejas koncertturnejā
21:41
Ap Līvāniem klaiņo trīs bezbailīgi sumbri. Brīdina netuvoties dzīvniekiem!
AS un NA sabloķējas pret “Progresīvo” ņemšanu koalīcijā 48
„Mēs visi esam kā rezervisti”. Saruna ar Dailes teātra aktrisi Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu
VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
FOTO. Tikai dažas nedēļas pēc šķiršanās, Karīnas Račko vīrs Kristaps publiski atrāda savu jauno draudzeni 15
Divu partiju pārstāvji apstrīdējuši Saeimas vēlēšanu rezultātus 9
VIDEO. “Lai viņi paši izjūt savu ieroču spēku!” Ukraiņi dod prettriecienus ar krievu karavīru steigā pamestajiem ieročiem
VIDEO. Krievijas propagandists tiešajā ēterā izplūst asarās un nolād no mobilizācijas bēgošos krievus
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu 1
ES apstiprina astoto sankciju paketi pret Krieviju. Ko tā paredz?
Dzimtas kapos – lieli, veci koki, tāpēc apstādījumi nīkuļo. Vai tiem var līdzēt?
FOTO. Keita Midltone iziet sabiedrībā ģērbusies kleitā, ko tagad vēlas iegādāties teju visas Lielbritānijas sievietes
Mūžībā devies matemātiķis un politiķis Andris Buiķis
Ilze Kuzmina: Viena no jomām, kurā ne tikai “Konservatīvie”, bet arī “Attīstībai/Par” grāva savu reitingu, bija izglītība
Amatu pamet ilggadējais “Delfi” galvenais redaktors Bērziņš 10
Dace Baltruma: Neatstāj sajūta, ka ar daļu vēlētāju mūsu valstī kaut kas nav kārtībā
“Apkārt notiekošais ir suņa murgi. Visi iebaidīti.” Maskavietis Gena stāsta, kāda ir mobilizācijas gaisotne Krievijā 2
Par auto vadīšanu reibumā virs 1,5 promilēm plānota kriminālatbildība un konfiscēs auto 6
SAB direktors atklāj, ka Krievijai simpatizējoši aktīvisti Latvijas nospraustās “sarkanās līnijas” kopumā nepārkāpj 7
Intriganti kulsta mēles, kura Saeimā ievēlētā sagrūs pirmā. Egila Līcīša feļetons
Rīgā notiks militārās mācības – armija vingrināsies pilsētas teritorijā 55
VIDEO. Par nelikumīgu tabakas izstrādājumu glabāšanu aiztur piecas personas; arestē īpašumus 297 000 eiro vērtībā 2
Piektdien būs pārsvarā sauss un vējains laiks
Mobilizācija Krievijā skar vairāk nabadzīgus reģionus 5