Kurš cilvēks 18. gadsmitā radināja latviešu zemniekus pie lasīšanas? 17
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 290 gadiem Jaunauces latviešu luterāņu draudzes mācītāja ģimenē piedzima viens no pirmajiem latviešu laicīgās beletristikas autoriem Johans Frīdrihs Kazimirs Rozenbergers (1731–1776).
Kā Jelgavas Sv. Annas latviešu draudzes mācītājs, Kēnigsbergas un Rostokas universitātēs studējušais vācbaltu apgaismotājs nolēma turpināt Vecā Stendera jeb Gotharda Frīdriha Stendera aizsākto latviešu zemnieku radināšanu pie lasīšanas.
18. gadsimta vidū Stenders bija sācis rūpēties, lai latviešiem dzimtajā valodā būtu pieejama ne tikai Bībele un oficiāli teksti, bet arī izklaidējoša, didaktiska satura lasāmviela. Rozenbergers šo darbu turpināja un 1773. gadā Jelgavā laida klajā stāstiņu un pamācību krājumu “Salasīšanas pēc godīgas, jaunas un auglīgas laika kavēšanas pie tiem gariem ziemas vakariem”.
Tā ir viena no pirmajām laicīgās baletristikas grāmatām latviešu valodā, kas satur ap 100 īsu pamācošu stāstiņu par sadzīves notikumiem, sakāmvārdus, mīklas un anekdotes.
Rozenbergers mudināja latviešus vakaros lasīt Bībeli, Stendera un tāpat savas grāmatiņas gan klusām pašiem sev, gan skaļi priekšā bērniem un citiem “priekš izlustēšanās”, tas ir, izklaidei.
Mācītājs aizrādīja, ka lasīšana pēc darba var būt arī labs laika pavadīšanas veids, alternatīva populārajiem krogu apmeklējumiem.
Baznīcas dievkalpojumu vajadzībām Rozenbergers uzrakstīja arī vairākas dziesmu grāmatas latviešu valodā.
