Foto – Gundega Skagale

Latvijā aizliegs izmantot amonija karbonāta mēslošanas līdzekļus 0

Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības normatīviem aizliegs izmantot amonija karbonāta mēslošanas līdzekļus ar mērķi ierobežot amonjaka emisijas, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie un starpinstitūciju saskaņošanai nodotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.

Kļūdas, kas var maksāt ļoti dārgi! 14 lietas, ko nekad nedarīt, ja dzīvo viens
VIDEO. Šausmu brīdis trasē: 19 gadus vecs olimpiskais favorīts paliek nekustīgs pēc smaga kritiena
Kokteilis
Katram dzīvokļa vai mājas numuram līdzi nāk sava aura un “liktenis”. Noskaidro savējo!
Lasīt citas ziņas

ZM skaidro, ka saskaņā ar Eiropas normatīvajiem aktiem Latvijai ir jāpārņem prasība aizliegt amonija karbonāta mēslošanas līdzekļu izmantošanu, bet valsts nacionālajos normatīvajos aktos šādas prasības patlaban nav. Grozījumi noteikumos nosaka aizliegumu izmantot amonija karbonāta mēslošanas līdzekļus, kā arī pienākumu Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) kontrolēt minētās prasības īstenošanu.

Pašlaik lauksaimnieki mēslošanas plāna kopsavilkumā sniedz informāciju par plānoto mēslošanas līdzekļu patēriņu, taču attiecīgā informācija saimniecībās īpaši jutīgajās teritorijās nav pilnīga un praktiski pilnvērtīgi izmantojama. Tāpēc turpmāk lauksaimniekiem, kas apsaimnieko lauksaimniecības zemi īpaši jutīgajā teritorijā, VAAD būs jāiesniedz kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkums par kārtējo gadu, norādot faktiski izmantoto mēslošanas līdzekļu daudzumu. Joprojām paliek spēkā prasība sagatavot katra kultūrauga mēslošanas plānu ne vēlāk kā līdz kultūraugu sējai vai stādīšanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat lauksaimniekiem, kas lieto mēslošanas līdzekļus, būs iespēja pašiem ņemt augšņu paraugus no apsaimniekotās zemes. Noteikumu projektā arī paredzēts, ka viens augsnes paraugs jāņem no lauka, kas nav lielāks par sešiem hektāriem.

Grozījumi noteikumos paredz arī nosacījumus separētu fermentācijas atlieku iestrādei – uz separētu fermentācijas atlieku cieto frakciju attiecas tādas pašas iestrādes prasības kā pakaišu kūtsmēsliem, savukārt uz separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju – kā šķidrmēsliem un vircai.

ZM norāda, ka grozījumi izstrādāti ar mērķi samazināt lauksaimniecības izraisītā ūdens, augsnes un gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

Grozījumi vēl jāskata valdībā un tie stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.