Vairāki pircēji ziņo, ka veikalos “Top!”, “Maxima”, “Lats”, “Lidl”, “Mego”, “Spar” nopērkamas vistu olas, kas ir no Ukrainas un uz kuru iepakojuma atrodama norāde: “ES standartiem neatbilstošs.”
Šīs olas lielākoties ir lētākas nekā Latvijas ražotāju piedāvātās, taču minētais marķējums mulsina. Vairākas diskusijas par šo tēmu lasāmas arī sociālajos tīklos, kur daži cilvēki rosina nekādā gadījumā nepirkt šādas olas, bet citi norāda, ka ola paliek ola un ir labi, ja varam ko iegādāties lētāk. Izzināju tēmu plašāk.
Sākumā daži pircēju viedokļi, ko pamanījām sociālajos tīklos!
“Mani tas vispār neuztrauc. Tās, ko pārdod “Lidl”, labi nolobās, un tas ir galvenais. Jā, arī cena ir laba.”
“Ukraina nav Eiropas Savienības (ES) valsts, un tās produkcija nav atbilstoša ES standartiem, jo tie vienkārši uz šo valsti neattiecas. ES nav aizliegts tirgot preces, produktus, kas ir ražotas ārpus ES. Tas ir jāatzīmē arī uz iepakojuma, kas ir izdarīts.”
“Īstenībā nebrīnītos, ja beigās atklātu, ka šīs ir pārfasētās olas no Krievijas, lai apietu importa sankcijas. Ja man kāds prasītu viedokli, es teiktu, ka pat Ukrainas preces nevar pirkt.”
“Mani vispār nesatrauc. Man interesē dzīvot un izdzīvot. Par vistu komfortu domāšu, kad visiem man svarīgajiem nebūs par to jācīnās. Ja man jāpērk 2x dārgāks produkts dēļ “normām” vai “cieņas pret dzīvniekiem”, tad man sanāks vienkārši nomerdēt ģimeni badā, lai pāris vistas būtu dzīvas tieši 2 dienas ilgāk.”
Komentē Pārtikas un veterinārais dienests
Lai noskaidrotu eksperta komentāru par to, kāpēc Latvijā nopērkamas ES standartiem neatbilstošas olas, sazinājos ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD).
PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga informē: “Jā, šādas olas drīkst izplatīt Eiropas Savienības tirgū. Tā kā nav pietiekamas garantijas, ka trešajās valstīs (tajā skaitā Ukrainā) tiek nodrošināta dējējvistu turēšana atbilstoši Eiropas Savienībā (ES) noteiktajām labturības prasībām, tad importējot olas uz ES, marķējumā jābūt šādai informācijai: “Dējējvistu turēšanas metode – ES standartiem neatbilstoša”.
Šim marķējumam nav nekāda sakara ar olu nekaitīgumu.”
Komentē “Agrova”
Sazinājos arī agropārtikas uzņēmuma “Agrova” pārstāvi, lai uzzinātu, ko par šādu situāciju domā vietējie uzņēmēji.
“Agrova” mārketinga vadītāja Viktorija Gulbe stāsta: “Latvijā putnkopība ir attīstīta un eksportspējīga lauksaimniecības nozare, kuras darbību stingri regulē gan nacionālie, gan ES normatīvi. Tas nozīmē, ka komerciālajā ražošanā vistas tiek turētas kontrolētos, labturības, drošības un kvalitātes prasībām atbilstošos apstākļos, savukārt tirgū nonākušās olas atbilst visām pārtikas drošības un marķējuma prasībām. Līdz ar to patērētāji, izvēloties Latvijā ražotas olas, var būt droši gan par to izcelsmi, gan kvalitāti.
Runājot par “Agrova Baltics”, jau šobrīd absolūts vairums mūsu vistiņu tiek turētas kūtīs, un pēc šī rādītāja esam līderis Baltijas valstīs. Vienlaikus esam pieņēmuši stratēģisku lēmumu līdz 2028. gadam pilnībā pāriet uz 100% ārpus sprostiem dētu olu ražošanu. Tas ir būtisks solis gan dzīvnieku labturības, gan nozares attīstības virzienā.
Attiecībā uz 3. kategorijas olām – tās joprojām veido daļu no tirgus pieprasījuma Latvijā, un attiecīgi nelielā apjomā ir pārstāvētas arī mūsu sortimentā. Vienlaikus redzam skaidru tendenci, ka patērētāju izvēles pakāpeniski mainās par labu ārpus sprostiem dētām olām, tostarp mūsu – “Olkksne”, “Chick Game”, “O, Lielā paka!”.
Papildus kvalitātei būtisks ieguvums ir arī svaigums – vietējā ražošana nozīmē īsāku piegādes ķēdi un ātrāku produkta nonākšanu pie cilvēkiem. Vietējā ražošana nozīmē arī darba vietas tautiešiem.
Un, protams, svarīgs arī garšas aspekts – mūsu “Alūksnes putnu fermā” (tai šogad aprit 65 gadi!) ražotās olas patērētāji bieži novērtē kā īpaši gardas. Tas lielā mērā ir saistīts ar mērķtiecīgu darbu pie vistu labturības un sabalansētas barības, kas izstrādāta sadarbībā ar Latvijas lauksaimniecības ekspertiem un tehnologiem.”
Vai, iegādājoties olas, pievērs uzmanību to izcelsmes valstij?



