Latvijas drošības garants ir stipra NATO alianse, nevis ES armija 58

Kāda ir Latvijas deputātu ietekme Eiropas Parlamentā? Vai Eiropa veiksmīgi pilda savu lomu mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā? Par padarītajiem darbiem un Eiropas Savienības lomu pasaulē stāsta Eiropas Parlamenta viceprezidents, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāts ROBERTS ZĪLE.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
VIDEO. McDonald’s darbiniece šauj uz klientu, kurš pasūdzējies par pasūtījumu
TV24
“Esam atkal uz sēkļa!” Jānis Ikstens par situāciju valdībā 113
Lasīt citas ziņas

Jūs esat Eiropas Parlamenta deputāts kopš 2004. gada, pirms diviem gadiem tikāt ievēlēts par Parlamenta viceprezidentu. Kas ir mainījies jūsu darbā līdz ar viceprezidenta amatu?

Kā smejos, daudz vairāk darba par to pašu naudu. Ja nopietni – atrašanās ietekmīgā amatā nozīmē, ka ir lielākas iespējas izcīnīt savai valstij svarīgus lēmumus. Lai gan katram deputātam formāli ir viena balss, politiskā ietekme tomēr ir atšķirīga. Lai spētu ietekmēt procesus un panākt rezultātu, nevis tikai darboties darbošanās pēc, ir vajadzīga pieredze un spēja atšķirt, kur ir vērts ieguldīt enerģiju un kur ne. Tas ir darbs daudzu gadu garumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nereti dzirdēts, ka Latvijas deputātu balsīm nav lielas nozīmes, jo visu tāpat izšķir lielās dalībvalstis.

Parlamentā ietekme ir jāizcīna caur pieredzi un uzticamību kolēģu vidū. Pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti sēž Parlamenta zāles pēdējās rindās, un viņu nostāju nudien neviens neņem vērā. Taču mēs, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, esam spēcīgs politiskais bloks, kas pārstāv eiroreālistiskas, centriski labējas konservatīvās vērtības. Kopš kara sākuma mūsu reģiona balsīs ieklausās aizvien vairāk, jo mēs jau sen brīdinājām Eiropu par Krievijas draudiem, un mums bija taisnība. Mūsu frakcija vienmēr bijusi pirmā, kas paudusi atbalstu Ukrainai arī tad, kad tas vēl nebija, teiksim tā, stilīgi un pašsaprotami.

Kādi ir Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas pamatprincipi?

Mēs iestājamies par dalībvalstu nacionālajām interesēm, Eiropas drošības stiprināšanu NATO ietvaros, pret imigrantu masveidīgu uzņemšanu ES, par saprātīgu zaļā kursa politiku, kas ņem vērā katras dalībvalsts reālo situāciju, kā arī esam pret Eiropas institūciju pārlieku iejaukšanos dalībvalstu iekšpolitikā. Pēdējā laikā iezīmējas bīstamas tendences – vēlme mainīt ES pamatlīgumus, lai “nepaklausīgajām” dalībvalstīm būtu mazākas iespējas ietekmēt lēmumus.

Reklāma
Reklāma

Kāpēc ir parādījusies šāda vēlme – mainīt pamatprincipus, uz kā balstās ES dalībvalstu sadarbība?

Šeit parādās lielo ES dalībvalstu intereses –  virzīties uz Eiropas Savienības federalizāciju, palielināt ES teikšanu dažādās jomās un nodrošināties, lai “nepaklausīgo” dalībvalstu balsīm būtu pēc iespējas mazāka nozīme. Paredzēts, ka ES Padomē, kas ir galvenā lēmējinstitūcija, tiks paplašināts to jomu saraksts, kurās dalībvalstīm nebūs veto tiesību un lēmumi tiks pieņemti ar kvalificēto vairākumu, turklāt arī kvalificētā vairākuma definīcija tiks mainīta. Šāda pieeja būs arī kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos. Tas tiek pamatots ar spēju it kā efektīvāk pieņemt lēmumus. Kā negatīvais piemērs vienmēr tiek minēta Ungārija, kura mēdz nepiekrist vairākumam. Attiecībā uz atbalstu Ukrainai tās rīcība patiešām ir nepieņemama. Bet uz šī argumenta nedrīkst uzķerties. Radot sistēmu, kā izolēt “nepaklausīgās” dalībvalstis, citā situācijā izolētās lomā var nonākt jebkura dalībvalsts, arī Latvija. Ja kādā brīdī ES vairākums mainītu savu pozīciju pret Krieviju un būtu lemšana par Baltijas valstu drošību, vai mēs justos komfortabli, ja mums nebūtu veto tiesību šajā jautājumā? Tā teikt, varēsim būt ļoti neatkarīgi, jo no mums nekas nebūs atkarīgs. Protams, nav vienkārši panākt dalībvalstu vienprātību, bet svarīgos lēmumos tas līdz šim vienmēr ir izdevies, lai gan prasījis vairāk laika savstarpējās sarunās un kopsaucēja meklējumos. Turklāt neaizmirsīsim, ka jau sākotnējos pamatlīgumos ir iestrādāts mehānisms, tā sauktais septītais pants, kurš paredz dalībvalsts izslēgšanu no Padomes balsojumiem par attiecīgi neievērotajām otrajā pantā uzskaitītajām ES pamatvērtībām. Tāpēc arī Latvijas valdībai ir jāpauž stingrs nē šiem centieniem mainīt ES pamatlīgumus.

Kādi ir jūsu būtiskākie paveiktie darbi šajā Eiropas Parlamenta sasaukumā?

Pirmais, kas nāk prātā, – saistībā ar ES Atveseļošanas un noturības mehānisma naudu – gandrīz 200 miljoni eiro ir bijis tas apjoms, ko Latvijas valdībai un faktiski Finanšu ministrijai (FM) sakostiem zobiem toreiz nācās piekrist “paņemt” pēc trača, ko es kā šīs regulas ēnu ziņotājs biju spiests sacelt Latvijā. Tā bija nauda, kas faktiski Latvijai tika dāvināta, – tikai, lūdzu, investējiet to reformās! Pēc asām diskusijām medijos FM tomēr nāca pie prāta un laboja plānu. Arī Rail Baltica kontekstā kā frakcijas izvirzītais pārstāvis transporta un budžeta jautājumos šajos gados esmu maksimāli centies nodrošināt iespējami plašāko EP finanšu atbalstu Rail Baltica projektam gan militārās mobilitātes, gan Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisma aploksnēs. Iespējas piesaistīt finansējumu Rail Baltica projektam ir, bet ir jābūt vēlmei tās izmantot.

Darba bijis daudz, un katrā situācijā esmu rīkojies, ņemot vērā Latvijas un mūsu ģeopolitiski tuvāko sabiedroto intereses. Strādājot četrās Eiropas Parlamenta komitejās (deputāti parasti strādā vienā pamatkomitejā un vienā komitejā kā aizvietotāji), pēc ziņojumu skaita esmu aktīvākais Latvijas deputāts. Esmu strādājis pie plaša nozaru loka: digitālais tirgus, aviācija, atveseļošanas un noturības mehānisms, cīņa pret naudas atmazgāšanu un citas jomas. Ja jāmin pavisam konkrēti ierosinājumi, šobrīd finiša taisnē naudas atmazgāšanas ierobežošanas likumdošanā norit darbs pie manis ierosinātā aicinājuma visā Eiropas Savienībā aizliegt pilsonības tirgošanu un uzturēšanās atļauju piešķiršanu pret investīcijām, kā arī manis ierosinātās visstingrākās nostājas pret Krievijas kapitāla ieplūšanu ES. Tomēr dalībvalstīm pārrunu procesā ir nopietni iebildumi pret šo.

Krievijas uzsāktais karš joprojām turpinās. Vai Eiropas Savienība pietiekami atbalsta Ukrainu? Ja Krievija netiks apturēta, vai Baltijas valstis varētu būt Krievijas nākamais mērķis?

Vienmēr esmu uzsvēris, ka Eiropai jāpauž bezierunu atbalsts Ukrainai gan karā pret Krieviju, gan Ukrainai kā topošajai ES dalībvalstij. Savukārt Latvijas un Baltijas drošības garants ir stipra NATO alianse, nevis teiksmaina ES armija, aiz kā patiesībā slēpjas dažu Eiropas militārās rūpniecības valstu vēlme pārdalīt tirgu un atteikties no daudz kvalitatīvāku ASV ražotu militāro preču iepirkšanas. Nedrīkst koķetēt ar idejām par ES stratēģisko autonomiju militārajā ziņā, jo velns slēpjas nevis skaistos virsrakstos, bet detaļās. Mums, valstīm, kas vislabāk pazīst Krieviju rūgtās vēsturiskās pieredzes dēļ un atrodas pie tās robežām, ir jārūpējas, lai Eiropas uzmanība neatslābt un neiestājas pieradums pie kara.

Par Krievijas plāniem nekad nevaram būt droši, taču darām visu iespējamo, lai Latvija un Eiropa transatlantiskajā komandā būtu gatavas sevi aizstāvēt jebkura scenārija gadījumā.

Jo gatavāki būsim, jo mazāka iespēja, ka sliktākie scenāriji piepildās. To arī novēlu Jaunajā gadā – lai mēs būtu stipri gan militārajā ziņā, gan savstarpējās attiecībās savā ģimenē un sabiedrībā. Šis ir laiks, kad atmest sīkas domstarpības un koncentrēties uz būtisko.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.