Foto: Evija Trifanova/LETA

Roberts Zīle: ES prezidents un Eiropas Savienotās Valstis nav Latvijas interesēs 45

Eiropas Parlamenta (EP) 22. novembra plenārsēdē ar pavisam nelielu balsu pārsvaru tika atbalstīti priekšlikumi Eiropas Savienības (ES) līgumu grozīšanai. Plenārsēdes vadītāja Roberta Zīles pārstāvētās Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas visi klātesošie deputāti balsoja pret. Iespējamie labojumi skar pašus pamatus, uz kā ir balstīta dalībvalstu sadarbība, proti, labojumi paredzēti Eiropas Savienības līgumā un Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Kāpēc tik būtiski jautājumi jālemj neilgi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un kā labojumi, ja tie tiks īstenoti, ietekmēs Latviju, stāsta Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle.

“To mēs gribējām dzirdēt!” NATO pārstāve beidzot vieš skaidrību, cik ilgā laikā pēc uzbrukuma citām valstīm jāsteidzas palīgā
Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs! 23
TV24
Einars Repše: “Šobrīd ir pilnīga skaidrība, ka karš būs. Diemžēl arī Latvijā, ja nesakaus Putinu tūlīt kaujas laukā” 53
Lasīt citas ziņas

Kāpēc parādījusies vēlme grozīt Eiropas Savienības līgumus jeb pamatdokumentus, uz kā balstās Eiropas Savienība?

To, ka tādas tendences ir, varējām nojaust jau no pandēmijas laikā rīkotās Konferences par Eiropas nākotni. Tas bija Eiropas Parlamenta liberālā vairākuma ierosināts pasākumu kopums gada garumā ar deklarēto, bet drīzāk formālo mērķi – uzklausīt īpaši atlasītu Eiropas pilsoņu ierosinājumus par Eiropas nākotni. Un patiešām tapa 49 priekšlikumi dažādās jomās, taču nevarētu teikt, ka pilsoņi masveidā piedalījās šajos pasākumos. Piefiksēju, ka vienā no sanāksmēm Latvijā, kurai es attālināti pieslēdzos, biju divpadsmitais dalībnieks. Līdz ar to varam secināt, ka sabiedrība drīzāk tika piesaistīta ķeksīša pēc un jaunākajos ES līgumu grozījumu priekšlikumos parādās patiesās lielo dalībvalstu intereses.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kādas tās ir?

Īsumā – virzīties uz Eiropas Savienības federalizāciju, palielināt ES teikšanu dažādās jomās un nodrošināties, lai “nepaklausīgo” dalībvalstu balsīm būtu pēc iespējas mazāka nozīme. Paredzēts, ka ES Padomē, kas ir galvenā lēmējinstitūcija, tiks paplašināts to jomu saraksts, kurās dalībvalstīm nebūs veto tiesību un lēmumi tiks pieņemti ar kvalificēto vairākumu, turklāt arī kvalificētā vairākuma definīcija tiks mainīta. Šāda pieeja būs arī kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos. Tas tiek pamatots ar spēju it kā efektīvāk pieņemt lēmumus. Kā negatīvais piemērs vienmēr tiek minēta Ungārija, kura mēdz nepiekrist vairākumam. Attiecībā uz atbalstu Ukrainai tās rīcība patiešām ir nepieņemama. Bet uz šī argumenta nedrīkst uzķerties. Radot sistēmu, kā izolēt “nepaklausīgās” dalībvalstis, citā situācijā izolētās lomā var nonākt jebkura dalībvalsts, arī Latvija.

Ja kādā brīdī ES vairākums mainītu savu pozīciju pret Krieviju un būtu lemšana par Baltijas valstu drošību, vai mēs justos komfortabli, ja mums nebūtu veto tiesību šajā jautājumā?

Tā teikt, varēsim būt ļoti neatkarīgi, jo no mums nekas nebūs atkarīgs. Protams, nav vienkārši panākt dalībvalstu vienprātību, bet svarīgos lēmumos tas līdz šim vienmēr ir izdevies, lai gan prasījis vairāk laika savstarpējās sarunās un kopsaucēja meklējumos. Turklāt neaizmirsīsim, ka jau sākotnējos pamatlīgumos ir iestrādāts mehānisms, tā sauktais septītais pants, kurš paredz dalībvalsts izslēgšanu no Padomes balsojumiem par attiecīgi neievērotajām otrajā pantā uzskaitītajām ES pamatvērtībām.

Vai ar plānotajiem priekšlikumiem lielās dalībvalstis nodrošinās pret Ukrainas ietekmi gadījumā, ja tā iestātos Eiropas Savienībā?

Par Ukrainas iespējamo dalību ES ne visas dalībvalstis ir sajūsmā. Ukraina ir liela valsts, kopā ar Poliju abām ir aptuveni 80 miljoni iedzīvotāju, kas būtu līdzvērtīga ietekme kā Vācijai. Tādējādi pēc Ukrainas pievienošanās ES veidotos spēcīgs bloks ar daudz balsīm ES institūcijās, un Rietumeiropa to redz kā potenciālu savas varas apdraudējumu. Taču, ja tiks pieņemti šobrīd piedāvātie grozījumi ES pamatlīgumos, tas nekādi neatvieglos Ukrainas uzņemšanu ES. Divkosība slēpjas tajā, ka, piemēram, lai gan iestāšanās sarunu procesā ir paredzēts, ka lēmumus pieņem kvalificētais vairākums, ko virzītāji publiski kvēli uzsvēra, pieminot tieši Ukrainu, tomēr, ja papēta precīzāk, gala lēmumā par tās uzņemšanu ES diskrēti tomēr ir paredzētas dalībvalstu veto tiesības. Kas zina, varbūt pati Ukraina vairs nevēlēsies iestāties tādā Eiropas Savienībā, kas būs kļuvusi pavisam citādāka.

Kuri labojumi līgumos vēl jums šķiet visbīstamākie no Latvijas interešu viedokļa?

To ir daudz, bet nosaukšu, manuprāt, būtiskākos. Priekšlikumos ir uzsvars uz militāro spēju stiprināšanu ārpus NATO, veidojot paralēlas militāras struktūras un veicot kopīgus militārās jomas iepirkumus. Citiem vārdiem sakot, tiek plānots veidot Eiropas Savienības armiju. Tas nenoliedzami vājinās sadarbību ar NATO un jo īpaši ar ASV, kas Baltijas reģionam ir izšķirīgi svarīgi. Ir skaidri redzams Francijas ieroču ražošanas industrijas lobijs, un tas viss var beigties ar to, ka Latvijai, piemēram, jāpērk Francijā ražoti tanki, kas paredzēti braukšanai pa tuksnesi.

Bīstami ir arī tas, ka tiek rosināts piešķirt Eiropas Parlamentam likumdošanas tiesības.

Vairums Eiropas Parlamenta ir izteikti populistisks un, it īpaši tuvojoties vēlēšanām, var nobalsot teju par jebkādu utopisku ideju, galvenais, lai tā labi izskatās vēlētāju acīs. Šobrīd likumdošanas process ir līdzsvarots: likumdošanas ierosināšanas funkcijas ir paredzētas Eiropas Komisijai, uz kā pamata Parlaments un Padome tā sauktajā parastajā likumdošanas procedūrā izstrādā vienotu galējo redakciju.

Tāpat arī paredzēts palielināt ES institūciju lomu veselības, izglītības un klimata jomās. Tas nozīmē, piemēram, noteikt kopīgus mērķus un standartus izglītības sistēmai, noteikt, kur un kādus vēja ģeneratorus būvēt, tajā pašā laikā nemaksājot par to nevienu eiro no kopējā Eiropas “katla”. Citiem vārdiem sakot, mēs Briselē noteiksim, kas jums ir jādara veselības un izglītības jomā, bet to, kur ņemt naudu, domājiet paši!

Izmaiņas plānotas arī Eiropas Komisijas (jeb, kā plānots to saukt, ES Izpildiestādes) veidošanas procesā. Ja līdz šim komisārus izvirzīja katra dalībvalsts un bija 27 komisāri, turpmāk ES prezidents (tā tiek rosināts pārdēvēt Eiropas Komisijas priekšsēdētāju) varēs izvēlēties ne vairs komisāru, bet nu jau sekretāru sastāvu pēc saviem politiskajiem ieskatiem, un to skaits samazināsies teju uz pusi – būs 15 komisāri. Tie būs no dažādām dalībvalstīm, maiņa notiks pēc rotācijas principa. Saprotams, ka tiks ņemti “paklausīgākie”.

Institūciju un amatu nosaukumu maiņai grūti saredzēt loģisku pamatojumu.

Izskatās, ka grozījumu autori vēlas kopēt ASV, kur ir sekretāri, vēl vienīgi trūkst pārdēvēt Eiropu par ESV jeb Eiropas Savienotajām Valstīm. Man nav saprotams, kādas Eiropas problēmas palīdzēs atrisināt tas, ka komisārus pārdēvēsim par sekretāriem un Eiropas Komisiju – par ES Izpildiestādi? Valdi Dombrovski tad mēs sauktu par ES prezidentes izpildvietnieku, ES Izpildiestādes sekretāru. Savukārt Komisijas prezidents būtu visas Eiropas Savienības prezidents. Sanāk, arī mūsu prezidents zināmā mērā, lai gan mēs nekādi nebūsim par to lēmuši.

Šie priekšlikumi varbūt nav bīstami, bet tie ir absurdi un atgādina leģendu par Konstantinopoles aplenkumu, kuras laikā varasvīri strīdējās par eņģeļu dzimumu, kamēr apkārt noris karš.

Kādi ir nākamie soļi, lai varētu veikt izmaiņas ES līgumos?

Tālākais ir atkarīgs no Eiropadomes, vai tā būs ar mieru virzīt tālāk šos priekšlikumus. Ja Eiropadome par to vienosies, būs jāsasauc šim mērķim paredzētais formāts – konvents –, lai lemtu par līgumu pārskatīšanu. Nacionālā apvienība aicina Latvijas valdību nepieļaut šo Latvijas interesēm kaitīgo priekšlikumu tālāk virzīšanu. Latvijas pārstāvjiem jāpauž pozīcija, ka šis nav laiks vairāku gadu debatēm konventa formātā par nebūtisko, jo ES galvenais uzdevums šobrīd ir rūpēties par drošību. Lai gan Eiropas Tautas partija (ETP) nobalsoja par priekšlikumu iekļaušanu EP plenārsēdes darba kārtībā, tādējādi dodot EP dokumentam “zaļo gaismu”, Nacionālā apvienība vēlas redzēt nešaubīgu Latvijas premjerministres un ārlietu ministra (“Jaunā Vienotība” ir ETP biedri) pozīciju pret to Eiropadomes decembra sēdē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“To mēs gribējām dzirdēt!” NATO pārstāve beidzot vieš skaidrību, cik ilgā laikā pēc uzbrukuma citām valstīm jāsteidzas palīgā
Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs!
TV24
Einars Repše: “Šobrīd ir pilnīga skaidrība, ka karš būs. Diemžēl arī Latvijā, ja nesakaus Putinu tūlīt kaujas laukā”
No veikala “Maxima” cenšas izraidīt pircēju, kurš vēlas sazināties latviešu valodā: “Pēc jautājuma, kādēļ runājat krieviski, pārdevēja vērsās pie apsarga”
TV24
“Krīzes gadījumā zini, kur vērsties!” Rajevs norāda: Katra novada iedzīvotājam ir jāzina divas konkrētas lietas!
Lasīt citas ziņas
Krievija var mierīgi pārdzīvot smagus tanku zaudējumus vēl trīs gadus – krājumi ir teju neizsmeļami
Alvis Hermanis nāk klajā ar ideju mūsu valsts drošības stiprināšanai: “Kamēr mūsu ierēdņu “armija” izliekas par beigtām zivīm, jārīkojas sabiedrībai!”
VIDEO. Briseles ielas pārņem kūtsmēslu smaka! Lauksaimnieki turpina protesta akciju
FOTO. Iemūžināts sirreāls skats – miglas burvība Slokas ezera takā
Ungārijas parlaments nobalso par Zviedrijas uzņemšanu NATO
18:02
Raidījumu cikla “EkoRAID” 4. raidījums jau 27. februārī
17:40
VIDEO. Briseles ielas pārņem kūtsmēslu smaka! Lauksaimnieki turpina protesta akciju
17:36
TV24
Einars Repše: “Šobrīd ir pilnīga skaidrība, ka karš būs. Diemžēl arī Latvijā, ja nesakaus Putinu tūlīt kaujas laukā”
TESTS. Izpildi testu un noskaidro, ko Visums vēlas tev pateikt!
Rinkēvičs: Nav pamata apšaubīt NATO līguma 5.panta garantijas
“To mēs gribējām dzirdēt!” NATO pārstāve beidzot vieš skaidrību, cik ilgā laikā pēc uzbrukuma citām valstīm jāsteidzas palīgā
Raidījumu cikla “EkoRAID” 4. raidījums jau 27. februārī
TV24
Vanaga: Mums ir tiesības streikot, bet mēs izmantosim citas tiesības – iesūdzēsim ministri tiesā
“Cert.lv”: Krievija joprojām ir galvenais kiberapdraudējuma avots
TV24
Ukrainai ir cerības no Vācijas saņemt uzlabotus un mūsdienīgus “Panzerfaust”: Tās ir briesmas tankistiem
Valdības koalīcija vienojas atlaist Rēzeknes domi
TV24
Māris Gulbis par Latvijas ārpolitiku: Lai Kariņš neapvainojas, bet viņš ārlietu ministra amatam neder!
Neļauj jūtām kontrolēt tavas darbības! Horoskopi 27. februārim
Ķīna atjauno pandu diplomātiju ar ASV
Ir pienācis laiks noņemt rozā brilles! Horoskopi no 26. februāra līdz 3. martam
“Uz tualeti tev ir jāiet katru dienu, ēst tev vajag katru dienu,” invalīdu un viņu draugu apvienība kritizē pārāk ilgu gaidīšanas laiku uz valsts apmaksātu rollatoru
Kokteilis
FOTO. Eksperts brīdina – karaļa Čārlza diagnoze “var būt bīstamāka, nekā tiekam mudināti domāt”
Otrdiena vietām gaidāma miglaina, pa laikam līs
TV24
Slaidiņš: Ja tu esi iestājies aliansē, apņēmies tos 2% iemaksāt, tad pie tā ir jāpieturas
VIDEO. Vilciena sastāvs 53 vagonu garumā bez mašīnista nobrauc 70km
Kārlis Streips: Ievērojams elements Kremļa fašista barbarismā ir propaganda no viņa valsts demagogiem
“Vai tad, ja bērns dodas dienēt, tad vecākiem viņš vairs neskaitās apgādājamais?” daudzbērnu ģimenes tēvs neizpratnē par Goda ģimenes statusa zaudēšanu
TV24
Vai, pasūtot jaunu pasi, var veco paturēt par piemiņu sev mājās? Atbild sepciāliste
Vai potenciālais darba devējs drīkst zvanīt bijušajam priekšniekam, lai iegūtu atsauksmes? NĒ!
Kokteilis
Grupa “Baltie lāči”, slavenības, sarkanais paklājs un īstas svinības koncertuzvedumā “Atgriežamies Latgolā”
Kokteilis
Panākumu numeroloģija: aprēķini savu veiksmes skaitli