“Latvijas valsts meži” turpina pirkt zemi mežu platības palielināšanai 19
Lai palielinātu valstij piederošās meža platības un nodrošinātu to turpmāku atbildīgu apsaimniekošanu, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) turpina iepirkt zemi no privātām un juridiskām personām. Kā skaidro LVM Zemes iegādes speciālists Rolands Elksnis, lai arī zemes pirkšanas darījumu skaits ar zemi valstī kopumā pērn bijis mazāks kā gadu iepriekš, LVM to skaits ir audzis. Tas liecina, ka LVM piedāvātā cena ir konkurētspējīga, pārdošanas process zemes īpašniekam – vienkāršs, vienlaikus ne mazāk svarīgs ir fakts, ka pēc darījuma mežā arī turpmāk var droši sēņot, ogot, pastaigāties un atpūsties.
Zemes pārdošanas process LVM ir vienkāršs un pārdevējam nav jāveic liekas vai sarežģītas darbības. Darījuma veikšanai nepieciešams vien zemes robežu plāns un meža inventarizācijas dati, pēc kuru izvērtēšanas īpašniekam tiek piedāvātā provizoriskā cena. Ja tā ir pieņemama, nākamajā solī LVM nolīgta neatkarīga, meža inventarizācijā sertificēta persona apseko īpašumu dabā. Balstoties uz apsekošanas datiem, LVM nosaka galīgo cenu. Nepieciešamības gadījumā meža zemes pārdevējs var saņemt arī bezmaksas konsultācijas no LVM ekspertiem par pārdošanas procesā nepieciešamajiem dokumentiem un to sakārtošanu.
Kopš pagājušā gada zemes pārdošana “Latvijas valsts mežiem” kļuvusi vēl vienkāršāka. Ja agrāk katrs LVM īpašuma pirkšanas darījums bija jāsaskaņo ne vien LVM valdē, bet arī padomē un akcionāru sapulcē, tad tagad darījuma slēgšanai, kur pirkuma cena nepārsniedz 100 000 EUR, nepieciešama vairs tikai uzņēmuma valdes piekrišana, kā rezultātā var noslēgt darījumu un arī saņemt naudu aptuveni pusotra mēneša laikā.
Rolands Elksnis norāda, ka LVM pērk arī tādas zemes, uz kurām meža nav, izšķirošais, lai, atbilstoši teritorijas plānojumam, tās drīkstētu apmežot. Būtiski, ka LVM noteikumi mežu vērtēšanai ir vienādi visā Latvijas teritorijā, proti, nav atšķirības, vai īpašums atrodas Kurzemē vai Latgalē, vai tuvu lielām pilsētām vai kaut kur dziļāk novadu pagastos. LVM neiepērk tādus īpašumus, kuri atrodas rezervātos un nacionālos parkos, jo par teritorijām šajos apvidos atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (izņēmums ir vienīgi Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts). Savukārt, mežu teritorijas, kas atrodas dabas liegumos, dabas parkos vai mikroliegumos katrā gadījumā tiek vērtētas individuāli.
Pēc Rolanda Elkšņa teiktā mēdz būt arī situācijas, kad cilvēks vēlas pārdot tikai daļu no savas zemes. “Piemēram, cilvēkam ir īpašums ar mežu, lauksaimniecības zemi un ēkām, un viņš vēlas pārdot tikai mežu. Tādos gadījumos LVM uzņemas zemes dalīšanas darbus un arī to apmaksu. Turklāt, mežam nonākot valsts īpašumā, bijušajam īpašniekam ir visas iespējas doties uz to ogot, sēņot, pastaigāties vai atpūsties, kas pēc meža pārdošanas citam privātīpašniekam viņam varētu būt liegts.”
Katru iegādāto īpašumu LVM iekļauj savā mežu apsaimniekošanas sistēmā un veic visas nepieciešamās darbības, lai izaudzētu ražīgu mežu, koptu jaunaudzes, uzturētu grāvju sistēmas, un, ja nepieciešams meža apsaimniekošanai, izbūvētu arī kādu ceļa posmu.
