Latvijā
Izglītība

Labākie un zemākie latviešu valodas eksāmena rezultāti: mainīs vērtēšanu un uzdevumus0


Kaut latviešu valodas apguvē liela nozīme arī latviskai videi, Latvijas pierobežā Daugavpilī vairākās skolās skolēni uzrāda augstus rezultātus latviešu valodas eksāmenos. Jo sevišķi pozitīvi izceļas Daugavpils Krievu vidusskola – licejs. Tās 9. klašu absolventi pērn latviešu valodas eksāmenā bija trešie labākie.
Kaut latviešu valodas apguvē liela nozīme arī latviskai videi, Latvijas pierobežā Daugavpilī vairākās skolās skolēni uzrāda augstus rezultātus latviešu valodas eksāmenos. Jo sevišķi pozitīvi izceļas Daugavpils Krievu vidusskola – licejs. Tās 9. klašu absolventi pērn latviešu valodas eksāmenā bija trešie labākie.
Foto: Karīna Miezāja

Mazākumtautību izglītības programmu 9. klašu absolventu latviešu valodas zināšanas gadu garumā turas stabilas, bet tās ir viduvējas. Tā analizējot mazākumtautību programmu absolventu sniegumu latviešu valodas centralizētajā eksāmenā, secinājuši Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālisti. Turklāt novērots, ka runas prasmes pārbaudē skolēni nevis brīvi runā, bet cenšas izmantot iepriekš sagatavotus tekstus.

Tāpēc VISC no nākamā mācību gada nolēmis mainīt eksāmena uzdevumus, lai būtu iespējams objektīvāk izvērtēt skolēnu prasmi iegūt informāciju neparedzamās situācijās.

Caurkritušo nav

Vērtējumu latviešu valodas eksāmenā izsaka procentos; tos savukārt var pielīdzināt valodas prasmju līmeņiem, ko arī norāda sertifikātā par pamatizglītības iegūšanu. Zemākais līmenis ir A1, bet augstākais – C2. Vidējie līmeņi ir B1 un B2. VISC dati liecina, ka laikā no 2014. līdz 2018. gadam situācija būtiski nav mainījusies – visvairāk absolventu iegūst tieši B1 un B2 līmeņus. Aprēķināts, ka pēdējos piecos gados šo eksāmenu kārtojuši 20 532 skolēni. No viņiem 70,74% prot latviešu valodu vidējā līmenī.

Situācija varētu būt labāka, jo pēc latviešu valodas apguves deviņu gadu garumā saskaņā ar pamatizglītības standartu nebūtu pieļaujams, ka teju 3% 9. klašu absolventu piecu gadu griezumā ieguvuši zemāko – A1 – līmeni, atzīst VISC speciālisti. Toties tas, ka tikai retais skolēns sasniedz augstākos līmeņus, VISC ieskatā ir loģiski, jo 9. klašu absolventiem vēl nav tāda dzīves un intelektuālā pieredze, lai perfekti atbildētu uz eksāmena jautājumiem. Tajā pašā laikā vārdu krājums, kā arī valodas gramatiskā un stilistiskā pareizība tomēr varētu jau atbilst augstākajam valodas prasmes līmenim.

Apskatot iepriekšējā mācību gada eksāmena rezultātus, ir arī labas ziņas. Pirmkārt, vidējais rezultāts ir 66,5% Citos centralizētajos eksāmenos, kurus gan kārto 12. klasē, vēl augstāks rezultāts bija tikai franču un vācu valodas eksāmenos. Otrkārt, neviens no pamatskolu absolventiem latviešu valodas eksāmenā nav izkritis. Treškārt, visi eksāmena kārtotāji tajā ieguvuši vismaz desmit procentpunktus no iespējamajiem simt, kaut eksāmenu iespējams nokārtot, iegūstot vismaz piecus procentpunktus. Treškārt, pērn būtiski samazinājies to skolēnu skaits, kuri ieguvuši zemāko līmeni – 2017. gadā tādu bija 152, bet pērn tikai 66, un pieaudzis to skolēnu skaits, kuri ieguvuši augstākos C1 un C2 līmeņus. 2017. gadā C1 ieguva 319 skolēni, bet 2018. gadā jau 435, bet C2 2017. gadā saņēma tikai 14 skolēnu. Nu izcilāko skaits pieaudzis līdz 26.

Mazs vārdu krājums

Latviešu valodas eksāmenam mazākumtautību programmās pēc 9. klases absolvēšanas ir divas daļas: rakstiskā un mutiskā.

VISC analizējis skolēnu sniegumu dažādās uzdevumu daļās, pētījis prasmju līmeņus, ko skolēni parādījuši, pildot eksāmena uzdevumus. Secināts: centralizētā eksāmena runas daļas uzdevumu izpilde liecina, ka skolēniem nav problēmu latviski atbildēt uz jautājumiem, īpaši, ja tiek skarti zināmi temati un problēmas. Tomēr liela daļa vēl nespēj runāt gandrīz bez kļūdām, brīvi un pārliecinoši, neraugoties uz sarunas tematu. Absolventi neparāda, ka viņiem būtu plašs vārdu krājums.

Skolēni uzrāda labāku sniegumu lasīšanas, klausīšanās un runāšanas daļā, bet vājāku – valodas lietojuma un rakstīšanas daļā. Piemēram, 2018. gada eksāmenā par klausīšanās uzdevumiem skolēni saņēma vidēji 81% no 100 iespējamiem, kamēr par rakstīšanas uzdevumiem – vien 44,5%. Runātprasmes uzdevumus sekmīgi izpildījuši 72% 9. klašu absolventu. Tātad runātprasmes rādītājs ir krietni augstāks par vidējo kopīgo punktu skaitu eksāmenā, kas pērn bija 66,5%. Tomēr arī skolēnu runātprasmē saskatāmas problēmas.

Pēdējos piecos gados eksāmena mutvārdu daļā pārbauda skolēnu prasmes sniegt un pieprasīt informāciju, izteikt viedokli, argumentēt un salīdzināt. Uzdevumu būtība šajā laikā nav mainījusies, tāpēc nu esot iespējams salīdzināt skolēnu snieguma dinamiku ilgākā periodā. Secināts, ka skolēnu spējas sarunāties latviski pēdējo piecu gadu laikā nav būtiski mainījušās. Tas liecinot par skolēnu runas prasmes līmeņa stabilitāti.

Runāšanas daļā ik gadu ir trīs uzdevumi. Katrā no tiem uzsvars likts uz kādas citas runas funkcijas pārbaudi. Piemēram, vienā uzdevumā ir skolotāja un skolēna dialogs. Secināts, ka skolēni izprot skolotāja jautājumus, taču atbild pārāk īsi, atbildes mēdz būt neprecīzas un paviršas. “Rodas iespaids, ka skolēni nevēlas domāt, analizēt, secināt. Tāpat skolēniem ir grūtības argumentēti pamatot savu viedokli,” vērtē VISC.

Citā uzdevumā skolēniem jāiejūtas kādā sociālajā lomā, kas parasti eksaminējamiem grūtības nesagādā, taču bieži vien, kad pašiem jāuzdod jautājumi, viņi izmanto trīs līdz četrus standartjautājumus, ko var lietot dažādās situācijās, īpaši nedomājot. Tādējādi skaidrs, ka skolēni izmanto iepriekš iemācītus jautājumus, nevis runā brīvi. Ja skolēni izmanto šādu stratēģiju, nevar objektīvi novērtēt viņu valodas prasmi un to, vai viņi tiešām spēs iegūt informāciju iepriekš neparedzamās situācijās.

Trešajā uzdevumā skolēniem jāveido stāstījums. Diemžēl viņi bieži nedomā par teksta loģisku izklāstu, kā arī nevis patstāvīgi veido stāstījumu, bet gaida skolotāja pamudinājumu vai jautājumus, uz kuriem sniedz īsas atbildes.

VISC secina, ka skolēni spēj formulēt savu viedokli, taču to mēdz pamatot īsi un neprecīzi, salīdzinot attēlus, skolēni visbiežāk min tikai elementāras pazīmes, skolēnu vārdu krājums ļauj izteikties par sadzīviskām tēmām, bet ne par sarežģītākām problēmām. Gan vārdu krājums, gan latviešu valodas gramatikas zināšanas mazākumtautību skolēniem joprojām ir samērā zemā līmenī.

Koriģēs uzdevumus un kritērijus

Lai objektīvāk novērtētu 9. klašu absolventu latviešu valodas prasmes, VISC nākamajā mācību gadā centralizētā eksāmena uzdevumos ieviesīs vairāk tādu jautājumu, kas liek skolēnam domāt, analizēt savu pieredzi un vispārināt to. Visos uzdevumos tiks iekļauti dažādas grūtības pakāpes jautājumi. Tiks koriģēti vērtēšanas kritēriji, tajos lielāku uzmanību pievērsīs vārdu krājumam, prasmei izteikties precīzi, skaidri, strukturēti un gramatiski pareizi.

VISC dati liecina, ka pērn vislabāk latviešu valodas eksāmenu izdevies nokārtot Balvu pamatskolas absolventiem: iegūti 89%. Skolas direktore Larisa Krištopanova gan smej, ka viņiem paveicies, jo šo eksāmenu kārtojis tikai viens skolēns, kas arī to labi paveicis. Skolā īsteno gan latviešu, gan mazākumtautības izglītības programmas. Tā sauktā krievu plūsma palikusi tikai 8. un 9. klasē. Pēc tam, visticamāk, skolā mācīsies tikai latviski. “Mums skolā viss jau tagad notiek latviski, vide ir latviska, tāpēc arī eksāmenā skolēniem nav problēmu,” teic direktore.

Otrajā vietā bijusi Aizkraukles novada vidusskolas 9. klases absolventi, kuru vidējais rezultāts – 83,85%. Izrādās, ka arī šajā skolā mācās gan latviešu, gan cittautiešu bērni. Ikdienā saikne gan nav liela, jo skolā apvienotas vairākas bijušās izglītības iestādes un latviešu izglītības programma tiek īstenota vienā ēkā, bet mazākumtautību citā. “Taču mums mazākumtautību bērniem ir ļoti laba latviešu valodas skolotāja. Viņa ieguvusi trešo, augstāko, kvalifikācijas pakāpi, aizvien meklē jaunas metodes, kā strādāt ar bērniem, apmāca arī citus skolotājus,” stāsta skolas direktors Aldis Labinskis.

Cerams, ka mazākumtautību skolēnu latviešu valodas prasmi labvēlīgi iespaidos arī jaunais izglītības saturs, kas paredzēs plašāku latviešu valodas izmantošanu izglītībā jau no bērnudārza.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Āfrikas cūku mēris šonedēļ konstatēts 15 mežacūkām
12 stundas
VB
Vija Beinerte
Latvijā
Vija Beinerte: Ko es meklēju kino zāles tumsā – trīsas un vektoru, patiesību vai provokāciju?
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
Nemiro: Par politiku dzīvojamā fonda atjaunošanai varēs lemt pēc OECD pētījuma 5
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Ekonomika
Vai finanšu pratībā mīņājamies uz vietas
2 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Mārtiņam Eglienam nav bail iejusties maestro Paula tēlā
2 stundas
Uldis Šmits
Pasaulē
Uldis Šmits: Lielais informatīvais karš
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
FOTO. “Riga Street Food Festival” Vecrīgā pulcējis aptuveni 8000 apmeklētāju
5 stundas
LE
LETA
Dabā
Svētdiena būs pārsvarā mākoņaina
6 stundas