Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs.
Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs.
Foto: Timurs Subhankulovs

Kaspars Gerhards: Zemkopības ministrijas atbalsts atspoguļojas pieaugošos rādītājos nozarē 10

Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Lasīt citas ziņas

Lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstībai un spēcīgākai starptautiskai konkurencei vienlīdz svarīgs ir gan pieejamais finansējums nozarei, sakārtoti normatīvie akti un digitalizēti procesi. Pirmos divus nodrošina valsts, pēdējais ir jādara kopā – valstij, nozares sociālajiem partneriem, lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. To, ka esam uz pareizā ceļa, apliecina nozares eksporta vērtības pieaugums.

Atbilstoši “Eurostat” datiem 2021. gada 1. pusgadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 18,4% no kopējās eksporta vērtības – tā bija par 81,5 miljoniem eiro lielāka nekā tādā pašā periodā pērn.

CITI ŠOBRĪD LASA

Maldās tie, kas uzskata, ka lauksaimniecība un zivsaimniecība ir tradicionālas nozares, kurām inovācijas iet secen. Tā nebūt nav. Digitalizāciju ievieš valsts un mudina to lietot lauksaimniekus, tas atvieglo komunikāciju, pakalpojumu un finansējuma pieprasīšanu.

Sākotnējās bažas, ka lauksaimnieki būs kūtri jaunu sistēmu lietošanā, izrādījušās bez pamata.

Piemēram, kopš 2021. gada darbojas Lauksaimniecības datu centra mobilā lietotne e-LDC, kurā var reģistrēt ganāmpulkus, novietnes, informēt par dzīvnieku notikumiem, pasūtīt krotālijas un apmaksāt rēķinus. Redzam, ka lauksaimnieki to arī aktīvi izmanto.

Zemkopības ministrija kopā ar sociālajiem partneriem ir izstrādājusi elektronisko tehnikas un iekārtu katalogu, kas paātrina pieteikumu aizpildīšanu par atbalsta pieprasījumu ieguldījumiem lauku saimniecībās, atceļ vajadzību pēc iepirkumiem un paātrina projektu izvērtēšanu Lauku atbalsta dienestā. Tā lauksaimnieki var saņemt finansējumu ātrāk.

Vēl no šā gada 1. janvāra sākta piekrastes zvejas datu reģistrācija ministrijas informācijas sistēmā. Gan zvejniekiem, gan atbildīgajām iestādēm reāllaikā pieejamie dati samazina manuālo darbu, administratīvo resursu un laika patēriņu, uzlabo zivju resursu pārvaldību un zvejas kontroli.

Esam piesaistījuši papildu finanšu resursus nozarei, un procesu digitalizācija ļauj vieglāk tos pārvaldīt.

Par 2021. gadu lauksaimnieki saņems 314 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus, tas ir par 11,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Ir paplašināti arī atbalsta veidi – izstrādāti vairāki jauni instrumenti, tostarp mazajiem lauksaimniekiem, kuri pēdējos divos gados ir saņēmuši papildu finansējumu teju septiņu miljonu eiro apmērā.

Tikmēr Lauksaimniecības atbalsta programmas pārejas periodā – šogad un nākamgad – nodrošināts papildu finansējums 20 miljonu eiro apmērā – lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības aizdevumu programmu īstenošanai. Savukārt no valsts budžeta dažādām jomām 2021. gadā piešķirts 15 miljonu eiro finansējums, bet nākamgad tas ir dubultots, sasniedzot 30 miljonus eiro.

2021. gadā notika ilgstošas un sarežģītas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekspertu un politiskā līmeņa noslēdzošās diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas nosacījumiem 2023.–2027. gadam, tostarp par vides un klimata prasību apjomu lauksaimniekiem.

Savukārt ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē panācām Latvijas lauksaimniekiem maksimāli izdevīgu politisko vienošanos. Proti, augstākas nozvejas kvotas, nekā sākotnēji ES bija to paredzējusi.

Ir likti pamati arī turpmākai pārtikas eksporta palielināšanai. Noformēti vairāk nekā 30 sertifikāti pārtikas produktu eksportam uz desmit ārvalstīm: Ukrainu, Azerbaidžānu, Indiju, Ziemeļmaķedoniju, Filipīnām, Krieviju, Austrāliju, Bahreinu, Mongoliju un Ķīnu.

Turklāt Latvijas uzņēmumi ieguvuši tiesības eksportēt lašu dzimtas zivju produktus uz Austrāliju, tā apliecinot mūsu uzņēmumu un pārtikas aprites uzraudzības kvalitāti un atbilstību Austrālijas normatīviem.

SAISTĪTIE RAKSTI
Starp citu, pasaulē ir vien 11 valstis, kam ir šādas tiesības!

Ar pieaugošu finanšu atbalstu, uzlabotiem normatīviem un procesu digitalizāciju Zemkopības ministrija nodrošina praktisku atbalstu nozarei, kas jau šobrīd atspoguļojas pieaugošos rādītājos, un arī turpmāk mūsu darbība būs vērsta uz to, lai nozare būtu stabila un ar izaugsmi nākotnē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Sasteigta, pavirša, nesaprotama un ar mērķi likvidēt darbavietas – tādu mežziņi redz jauno VMD reformu
Sēklas un stādi kļūs dārgāki: kam gaidāms straujākais cenas kāpums? 14
Iestājoties atkusnim, sācies kļavu sulu laiks. Daži saimnieki jau paguvuši satecināt šo koku saldeno sulu 6
Atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem šogad var mainīties kadastrālā vērtība 10
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Debešķīgi gards kartupeļu sacepums uz “ātro”
Lasīt citas ziņas
Ziema būs jāpārcieš ne tikai cilvēkiem, bet arī dārza augiem. Kas ietekmē augļu koku ziemcietību? 1
Skatītājs jautā: Kāpēc cenas salīdzinām ar Eiropas cenām, bet nerunājam par algu starpību? 75
“Zinātnieki spēj modelēt meža nākotni,” atklāj mežzinātņu doktors Jurģis Jansons 16
“Rita visus dripelējusi un mācījusi, kā pareizi darbs darāms.” Kā saglabāt priežu mežus piejūrā? 6
“Mums nav naftas, bet ir atjaunoties spējīga izejviela – koksne un biomasa.” Kā koksne var konkurēt ar nanomateriāliem? 31
“Pērciet un ēdiet, kamēr vēl zemnieki jūs sponsorē.” Gulbe atklāj, kuram produktam jau gadu ir neadekvāti zema cena 123
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 64
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 331
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē 25
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība? 55
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām 56
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
22:11
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
20:39
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
20:13