Kaspars Gerhards
Kaspars Gerhards
Foto: Timurs Subhankulovs

Kaspars Gerhards: Zemkopības ministrijas atbalsts atspoguļojas pieaugošos rādītājos nozarē 13

Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstībai un spēcīgākai starptautiskai konkurencei vienlīdz svarīgs ir gan pieejamais finansējums nozarei, sakārtoti normatīvie akti un digitalizēti procesi. Pirmos divus nodrošina valsts, pēdējais ir jādara kopā – valstij, nozares sociālajiem partneriem, lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. To, ka esam uz pareizā ceļa, apliecina nozares eksporta vērtības pieaugums.

Atbilstoši “Eurostat” datiem 2021. gada 1. pusgadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 18,4% no kopējās eksporta vērtības – tā bija par 81,5 miljoniem eiro lielāka nekā tādā pašā periodā pērn.

CITI ŠOBRĪD LASA

Maldās tie, kas uzskata, ka lauksaimniecība un zivsaimniecība ir tradicionālas nozares, kurām inovācijas iet secen. Tā nebūt nav. Digitalizāciju ievieš valsts un mudina to lietot lauksaimniekus, tas atvieglo komunikāciju, pakalpojumu un finansējuma pieprasīšanu.

Sākotnējās bažas, ka lauksaimnieki būs kūtri jaunu sistēmu lietošanā, izrādījušās bez pamata.

Piemēram, kopš 2021. gada darbojas Lauksaimniecības datu centra mobilā lietotne e-LDC, kurā var reģistrēt ganāmpulkus, novietnes, informēt par dzīvnieku notikumiem, pasūtīt krotālijas un apmaksāt rēķinus. Redzam, ka lauksaimnieki to arī aktīvi izmanto.

Zemkopības ministrija kopā ar sociālajiem partneriem ir izstrādājusi elektronisko tehnikas un iekārtu katalogu, kas paātrina pieteikumu aizpildīšanu par atbalsta pieprasījumu ieguldījumiem lauku saimniecībās, atceļ vajadzību pēc iepirkumiem un paātrina projektu izvērtēšanu Lauku atbalsta dienestā. Tā lauksaimnieki var saņemt finansējumu ātrāk.

Vēl no šā gada 1. janvāra sākta piekrastes zvejas datu reģistrācija ministrijas informācijas sistēmā. Gan zvejniekiem, gan atbildīgajām iestādēm reāllaikā pieejamie dati samazina manuālo darbu, administratīvo resursu un laika patēriņu, uzlabo zivju resursu pārvaldību un zvejas kontroli.

Esam piesaistījuši papildu finanšu resursus nozarei, un procesu digitalizācija ļauj vieglāk tos pārvaldīt.

Par 2021. gadu lauksaimnieki saņems 314 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus, tas ir par 11,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Ir paplašināti arī atbalsta veidi – izstrādāti vairāki jauni instrumenti, tostarp mazajiem lauksaimniekiem, kuri pēdējos divos gados ir saņēmuši papildu finansējumu teju septiņu miljonu eiro apmērā.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr Lauksaimniecības atbalsta programmas pārejas periodā – šogad un nākamgad – nodrošināts papildu finansējums 20 miljonu eiro apmērā – lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības aizdevumu programmu īstenošanai. Savukārt no valsts budžeta dažādām jomām 2021. gadā piešķirts 15 miljonu eiro finansējums, bet nākamgad tas ir dubultots, sasniedzot 30 miljonus eiro.

2021. gadā notika ilgstošas un sarežģītas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekspertu un politiskā līmeņa noslēdzošās diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas nosacījumiem 2023.–2027. gadam, tostarp par vides un klimata prasību apjomu lauksaimniekiem.

Savukārt ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē panācām Latvijas lauksaimniekiem maksimāli izdevīgu politisko vienošanos. Proti, augstākas nozvejas kvotas, nekā sākotnēji ES bija to paredzējusi.

Ir likti pamati arī turpmākai pārtikas eksporta palielināšanai. Noformēti vairāk nekā 30 sertifikāti pārtikas produktu eksportam uz desmit ārvalstīm: Ukrainu, Azerbaidžānu, Indiju, Ziemeļmaķedoniju, Filipīnām, Krieviju, Austrāliju, Bahreinu, Mongoliju un Ķīnu.

Turklāt Latvijas uzņēmumi ieguvuši tiesības eksportēt lašu dzimtas zivju produktus uz Austrāliju, tā apliecinot mūsu uzņēmumu un pārtikas aprites uzraudzības kvalitāti un atbilstību Austrālijas normatīviem.

Starp citu, pasaulē ir vien 11 valstis, kam ir šādas tiesības!

Ar pieaugošu finanšu atbalstu, uzlabotiem normatīviem un procesu digitalizāciju Zemkopības ministrija nodrošina praktisku atbalstu nozarei, kas jau šobrīd atspoguļojas pieaugošos rādītājos, un arī turpmāk mūsu darbība būs vērsta uz to, lai nozare būtu stabila un ar izaugsmi nākotnē.