Foto: Pexels.com

Lauku mājas meklējumos: kāds šobrīd ir tirgus un kas jāņem vērā? 7

Laikam ikviens no mums zina kādu ģimeni, kas iegādājusies brīvdienu māju laukos vai pat pārcēlusies uz dzīvi ārpus pilsētas. Tomēr, lai gan liekas, ka katrs latvietis ilgojas pēc savas lauku mājas, tirgus dati liecina, ka pieprasījums pēc tām ir visai zems.

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Kāds gan šobrīd ir šādu īpašumu tirgus un kas jāņem vērā, ja esat nolēmis kādu no tiem iegādāties?

Tirgus piedāvājums

Galvenokārt pieprasītas ir mājas, kas atrodas ne tālāk kā 100 kilometrus no Rīgas, jo pamatā tās tiek izmantotas vien vasaras atpūtai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šāds izmantošanas mērķis arī nosaka to, ka interese ir lielāka par īpašumiem, kas atrodas ainaviskās vietās – pie mežiem, upēm vai ezeriem, tomēr netālu no pilsētas. Pircējam būtisks, protams, ir arī īpašuma stāvoklis – nolaistas ēkas nav cieņā, jo skaidrs, ka tajās nāksies ieguldīt daudz laika, pūļu un naudas.

Mūsdienās visi vēlas, lai ēkās būtu ūdens un elektrība, arī ceļu stāvoklis un palīgēku esamība ir būtiski faktori lēmuma pieņemšanā.

Tirgū galvenokārt pieejami īpašumi, kuru zemes lielums visbiežāk nepārsniedz 1,5 hektārus, jo atlikusī zemes platība parasti ir nodalīta un pārdota kaimiņu zemniekiem to saimniecību paplašināšanai.

Mazajiem zemes īpašumiem pie ēkām ir arī likumdošanā balstīts skaidrojums – lai nopirktu lauku māju, kurai klāt ir vairāk nekā 10 hektāri zemes, nepieciešama lauksaimniecības izglītība vai darba pieredze, turklāt nepieciešama arī pašvaldības atļauja.

Arī lielos īpašumus ar ēkām pērk galvenokārt lauksaimnieki savas darbības paplašināšanai. Ēkas visbiežāk ir sliktā stāvoklī un tām lielas vēŗtības nav, tās visbiežāk tiek nojauktas kā nevajadzīgas.

Ja ēkas tiek pārdotas kopā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi vai mežu platībām, īpašuma cenu nosaka galvenokārt zemes vērtība.

Kādas ir cenas

Dažādās vietās esošām mājām cenas var būtiski atšķirties un bieži vien ir ļoti grūti noteikt, vai pārdevēja prasītā summa atbilst īpašuma faktiskajai vēŗtībai.

Tuvāk Rīgai pamestu īpašumu praktiski nav, nesen atjaunotām, mūsdienīgi iekārtotām, dažkārt arī daļēji pārbūvētām mājām ar pāris hektāriem zemes cenas svārstās vidēji no 60 000 līdz 100 000 eiro.

Tālāk Latvijā mūsdienu prasībām atbilstoši iekārtotas mājas maksā no 10 000 līdz 30 000 eiro un parasti tās tiek pārdotas aptuveni pusgada laikā.

Sliktā tehniskajā stāvoklī esošas ēkas ir lētākas, to cena parasti nepārsniedz 10 000 eiro, tās bieži vien tirdzniecībā ir ilgāk un tiek iegādātas galvenokārt tad, ja tām ir izdevīga atrašanās vieta vai ainaviska vide.

Tālākajos Latvijas nostūros mājas pērk reti, tur galvenokārt īpašumi tiek iegādāti tieši zemes dēļ. Zemgalē īpašumu vērtību un pircēju interesi nosaka galvenokārt to atrašanās vieta, piekļuves iespējas, ēkas tehniskais stāvoklis, labiekārtojums, kā arī zemes platība. Īpašumu cenas var svārstīties no 7000 līdz pat 30 000 eiro.

Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas, novados dzīvošanai pirkto māju cenas parasti svārstās 3000 līdz 20 000 eiro, arī šo ēku piesaistītās zemes platība parasti nepārsniedz 10 hektārus. Tiesa, labas mājas upju vai ezeru krastos gan var maksāt arī dārgāk.

Īpašumus, kuru sastāvā ir ne vien ēka, bet arī lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai mežs vairāk nekā 15 hektāru apjomā, pērk reti, jo pircēji, kas vēlas ēku, nevēlas pārmaksāt par lielo zemes platību.

Tādēļ arī pārdevēji bieži vien pirms pārdošanas īpašumu sadala vairākos mazākos un, līdz ar to, vieglāk pārdodamos īpašumos.

Kādas ir prognozes

Eksperti lēš, ka tuvākajā laikā pieprasījums pēc lauku mājām, sevišķi tālākās nomalēs varētu pat vēl samazināties, jo lauku iedzīvotāju skaits sarūk, jaunajām ģimenēm pārceļoties uz pilsētām un darbspējīgajiem cilvēkiem arī izbraucot no valsts, lai strādātu tur, kur nopelnīt var labāk.

Migrāciju no lauku īpašumiem veicina arī mazās darba iespējas, salīdzinoši sliktā infrastruktūra un pat lauku skolu slēgšana, kas ģimenes motivē pārcelties tur, kur darba un izglītības iespējas ir lielākas.

Līdz ar to šobrīd un arī tuvākajā nākotnē lauku mājas pirks galvenokārt dzīvošanai vasaras atvaļinājumu laikā. Tas nozīmē, ka pieprasītāki būs nelielie īpašumi, kuriem zemes platība nepārsniedz dažus hektārus.

Rēķiniet apdomīgi

Iegādājoties nekustamo īpašumu, lai kur tas atrastos, ir jāņem vēŗā, ka pirkuma summa nav vienīgais noteicošais faktors lēmuma pieņemšanā.

Dažkārt, iegādājoties pārāk lielu īpašumu vai īpašumu ar vēsturi, mēs nevilšus varam kļūt par apjomīga investīciju projekta dalībniekiem un finansētājiem.

Paredzamo papildus ieguldījumu apjoms ir viens no būtiskākajiem finansiālajiem aspektiem, kas rūpīgi jāaprēķina pirms mājas pirkšanas. Ir virkne lietu, ko neprofesionālis var palaist garām.

Ja tekošu jumtu vai neesošas inženiertehniskās komunikācijas vēl var pamanīt, tad dažādus nesošo konstrukciju vai inženiertīklu bojājumus var sākotnēji nepamanīt.

Šā iemesla dēļ labāk piesaistīt profesionālu būvekspertu, kas var kvalificēti noteikt ēkas faktisko tehnisko stāvokli, sastādīt veicamo darbu sarakstu un arī sastādīt tāmi.

Ilgtermiņā šie izdevumi atmaksāsies, jo vēlākie papildizdevumi mājokļa savešanai kārtībā un labiekārtošanai var būt pat tikpat lieli kā īpašuma cena.

Kad visi nepieciešamie aprēķini būs veikti, jūs redzēsiet, kāda būs faktiskā izdevumu summa iegādei un remontam, un varēsiet aprēķināt, kāda tā sanāk attiecībā pret summu, par kādu uzlaboto īpašumu nepieciešamības gadījumā varēsiet pārdot.

Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja pirkumam paredzēts piesaistīt bankas līdzfinansējumu – tā noskaidrosiet, cik varat cerēt saņemt no bankas un kādiem iekrājumiem jābūt pašu rīcībā.

Ko ņemt vērā iegādes brīdī

Uzsākot mājas meklējumus, protams, būtiska ir tās atrašanās vieta. Tas attiecas ne vien uz to, vai apkārtne ir skaista, bet arī ceļu stāvokli. Jānovēŗtē, kā pašvaldība rūpējas par ceļiem, vai tie ziemā tiek tīrīti un vasarā greiderēti.

Nākamais, kam jāpievēŗš uzmanība, ir mājai piegulošās zemes platība un līdzšinējais izmantojums. Ja plānojat māju izmantot tikai atpūtai, lielas zemes platības būs tikai slogs, kas sadārdzinās pirkuma cenu un kuru nāksies tomēr kaut vai minimāli apsaimniekot un uzturēt kārtībā.

Taču, ja mājai komplektā nāk mežs, tas īpašuma vēŗtību ceļ un ļaus jums arī iegūt no tā apsaimniekošanas.

Saimniekojot lieti noderēs palīgēkas un pagrabs, šīs būves palielina mājas lietošanas vērtību. Arī skaista, sakopta apkārtne, iekopts augļu dārzs ir uzskatāms par īpašuma cenu palielinošu faktoru, kas uzlabo apkārtējo ainavu, tomēr tieši ainavas labiekārtošanā ieguldītie līdzekļi neatmaksāsies.

Lai gan sākuma varbūt liekas, ka mājai nav nepieciešami lieli remontdarbi, bieži vien tie izvēršas nopietnā pārbūvē un ēkas atjaunošanas darbos. Kā jau minējām, būtiski ir apzināt, vai ir visas nepieciešamās inženierkomunikācijas un vai tās funkcionē, jo to izbūve ir ļoti dārga.

Īpaša uzmanība pievēršama ārējai elektroapgādei – vai tā spēj nodrošināt nepieciešamo jaudu.

Otrs būtisks faktors, ko var gan jautāt esošajam saimniekam, bet tomēr labāk uzticēties būvekspertam, ir pamatu stāvoklis. Vecajām ēkām bieži vien laukakmeņu pamatiem izmantota vāja saistviela, kas laika gaitā kļuvusi neizturīga un nespēj veikt savas funkcijas.

Iekšdarbu veikšanas laikā, atsedzot griestu, sienu, pārseguma vai jumta konstrukcijas, kā arī logu nomaiņas laikā var atklāties ēkas nesošo konstrukciju bojājumi.

Tādos gadījumos nāksies veikt ēkas konstrukciju pārbūvi, kam turklāt vajadzīgs tehniskais projekts un būvatļauja, tādēļ īpaši ieteicama būveksperta konsultācija jau pirms pirkšanas.

Nākamais, ar ko jārēķinās, ir iespējamā ēku siltināšana, jo vecās lauku ēkas parasti nav pietiekami nosiltinātas un siltuma zudumi ir ievērojami.

Ja plānojat māju izmantot tikai vasarā, tas var nebūt tik būtiski, bet, ja atpūtīsieties tur arī ziemā, nenosiltinātā māja būtiski ietekmēs gan apkures izmaksas, gan dzīvošanas ēŗtības. Ja māja ir ar krāsns apkuri, kā tas visbiežāk ir lauku rajonos, jāpārbauda, vai krāsns iekšpuse nav izdegusi vai pat sabrukusi.

Arī skursteņi vecajām mājām bieži ir sliktā stāvoklī, bet nolietots vai kļūdaini izbūvēts skurstenis var radīt ugunsgrēka draudus.

Kad šīs būtiskākās lietas ir pārbaudītas un esat apzinājušies sava topošā mājokļa visus plusus un mīnusus, varat droši ķerties pie dokumentu kārtošanas un sākt plānot veicamos darbus, pēc kuriem baudīt skaistu atpūtu!