LB rosina samazināt nodokļa likmi reinvestētai peļņai, vienlaikus to ceļot dividendēm 0
Latvijas Banka (LB) rosina samazināt nodokļa likmi reinvestētai peļņai, vienlaikus to palielinot dividendēm, otrdien pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas tikšanās ar Latvijas Bankas vadību sacīja komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.
Viņš informēja, ka tikšanās laikā izskanēja vairāki priekšlikumi Latvijas tautsaimniecības sildīšanai, tajā skaitā spriests par finanšu sektora līdzdalību un kreditēšanas atjaunošanu. “Šobrīd situācija ir tāda, ka nauda tirgū ir ļoti lēta un kredītiestādēm ļoti viegli pieejama, bet mums ir problēmas ar kreditēšanu. Mūsu iekšzemes kopprodukts (IKP) lēnām aug, kā arī ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieaug, un tam vajadzētu atspoguļoties kreditēšanas pieaugumā, bet šādas tendences neredzam,” sacīja Šadurskis.
Tāpat Saeimas komisijas priekšsēdētājs pastāstīja, ka tikšanās laikā izskanēja ierosinājums Latvijā samazināt nodokļa likmi reinvestētajai peļņai, vienlaikus to palielino dividendēm, lai stimulētu investīcijas biznesā.
Arī Latvijas Bankā pastāstīja, ka tikšanās laikā otrdien apspriesta tautsaimniecības aktuālā situācija un vērojamā ekonomikas atdzišana. Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji iepazīstināja deputātus ar centrālās bankas priekšlikumiem ekonomikas sildīšanai, tostarp valsts konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kreditēšanas atdzīvināšanai u.c.
“Latvijas Banka ekonomikas sildīšanai nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām un priekšlikumiem – te var minēt gan Eirosistēmas īstenoto aktīvo monetāro politiku, gan mūsu iesaisti politiķu un komercbanku apsēdināšanā pie viena sarunu galda, lai vienotos par pasākumiem kreditēšanas atdzīvināšanai, gan termiņuzturēšanās atļauju programmas analīzi, gan uzsvērto Eiropas fondu sekmīgas apgūšanas nozīmi. Latvijas Banka nākusi klajā ar vairākiem ierosinājumiem privātā sektora investīciju veicināšanai, tostarp tiek piedāvāts samazināt nodokļa likmi reinvestētai peļņai, vienlaikus palielinot to dividendēm. Tāpat priekšlikumi skar citas nodokļu sistēmas jomas,” klāstīja Latvijas Bankā.
Vienlaikus Latvijas Bankā arī uzsvēra, ka konkrēti pasākumi ir politiķu kompetencē, taču jebkādiem priekšlikumiem par izmaiņām atsevišķos nodokļos jābūt fiskāli neitrāliem – nevajadzētu mainīt nodokļus, ja tas netiek kompensēts ar citiem pasākumiem. “Būtiski arī, lai nodokļu izmaiņas netiek veiktas bieži un uzņēmēji var plānot savu darbību vismaz četru gadu perspektīvā,” piebilda Latvijas Bankā.
Tāpat Latvijas Bankā informēja, ka tikšanās laikā bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš ir arī Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis, informēja deputātus par Frankfurtē pieņemtajiem Eirosistēmas monetārās politikas lēmumiem, tostarp paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas sākšanu martā.
Jau vēstīts, ka Latvijas Banka šogad janvāra sākumā samazināja šā gada Latvijas IKP pieauguma prognozi no 2,7% līdz 2%.
