“Lec bedrē, šķipelē visu, kas nepieciešams” – daudzus pārsteidz, kādu algu saņem šāda tipa darba veicēji Latvijā 0
Par šo sabiedrībā tiek runāts nepelnīti maz – atalgojums cilvēkiem, kuri dara tik svarīgos praktiskos darbus, par kuriem daudzi rauc degunu, taču bez kuriem mūsu – visu pārējo – ikdienas dzīve nav iespējama.
Tieši tāpēc interesanti ielūkoties kādā “X” diskusijā. Lai aizdomātos par to, kā darba tirgū tiek novērtēti dažāda līmeņa vadītāji, bet ko mēs iesāksim, ja mums nebūs arī, piemēram, lāpstas operatoru?
Disikusiju aizsācis Sandis: “Jauns čalis ir lāpstas operators. Lec bedrē, šķipelē visu kas nepieciešams, darbojas ar pazemināšanu, smērē akas utt., un tā arvien. Mājās sieva, bērns. Dzīvo īrētā dzīvoklī, bet sieva ar bērnu pa mājām, vēl mazs.
Šodien alga – 1180… Un mēs vēl brīnāmies, ka nav kas strādā…”
Komentāros cilvēki steidzās spriest gan par to, vai šāds atalgojums ir pietiekams, gan par to, ko vispār šodien Latvijā nozīmē “normāla alga”, ja cilvēkam jāuztur ģimene, jāmaksā par īrētu mājokli un jāsedz ikdienas tēriņi.
“Čalim ar lāpstu alga ir 1180 eiro dienā?” ironiski vaicā Māris Kaminskis, acīmredzot uzsverot, ka šāda summa, ja tā domāta mēnesī, pie šodienas dzīves dārdzības nešķiet liela.
Kāds cits komentētājs iesaka jaunajam vīrietim mainīt nodarbošanos: “Ja vien tas nav viņa mūža sapnis strādāt tieši šo darbu.”
Diskusijā iesaistījās arī cilvēki, kuri dalījās ar savu pieredzi par atalgojumu citās nozarēs. Dagnis Vasiļevskis raksta: “Man nav ko slēpt. Šodien kā reiz apskatījos algas lapiņu. Uz papīra man ir 1490 eiro. Nodokļos man aiziet ap 400 eiro. Skaitos sektora vadītājs. Pēdējā laikā biežāk un biežāk skatos vakances. Labi, ka abi ģimenē strādājam, savādāk būtu pagrūti savilkt galus.”
Arī kāda skolotāja norāda, ka pēc vairākkārt iegūtas augstākās izglītības un pilnas slodzes darba vidēja lieluma skolā viņas alga ir 1060 eiro. “Lai strādātu skolā, bija trīsreiz jāiegūst augstākā izglītība,” viņa raksta.
Komentāros izskanēja arī jautājums, vai minētie 1180 eiro ir bruto vai neto alga. Uz jautājumu “Bruto vai neto? Abos variantos… skarbi,” Sandis atbildēja: “Otrais variants.” Tātad noprotams, ka runa ir par algu “uz rokas”.
Tomēr viedokļi nebija viennozīmīgi. Daļa komentētāju uzsvēra, ka cilvēkam bez augstākās izglītības šāda alga neesot slikta. “Īstenībā cilvēkam bez izglītības tā ir normāla alga. Cits jautājums, ko par to var atļauties, vai var uzturēt ģimeni utt. Bet, skatoties vidējās algas Latvijā, tā nav slikta melnstrādnieka alga,” raksta viens no komentētājiem.
Vēl kāds vaicā: “Parādīsi valsti, kur lāpstas operatoram maksā daudz vairāk par minimālo?”
Savukārt citi diskusijas dalībnieki norāda, ka problēma nav tikai konkrētajā profesijā, bet arī plašākā darba tirgus un nodokļu sistēmas kontekstā. Kāds komentētājs raksta: “Tur nav ko brīnīties. Mūsu valstī augsti nodokļi uz darba algu. OECD eksperti jau sen iesaka samazināt nodokļu nastu zemajām algām, savukārt palielināt nesamērīgi zemos nodokļus uzņēmējiem.”
Diskusijā parādījās arī skarbāki viedokļi. Piemēram, kāda komentētāja vaicāja, kas jaunajam vīrietim traucējis skolā mācīties un iegūt izglītību vai specialitāti. Viņa arī piebilda, ka bērni esot jāplāno tad, kad cilvēks to var atļauties.
Uz to Sandis atbildēja, ka lielāka sāpe, iespējams, esot par tiem, kuri bērnus var atļauties, bet izvēlas tos neradīt.
Šī diskusija izgaismo neērtu jautājumu: cik patiesībā sabiedrībā tiek novērtēti cilvēki, kuri dara fiziski smagu, netīru un nepieciešamu darbu? No vienas puses, komentētāji spriež par izglītību, izvēlēm un “normālu algu”. No otras — paliek jautājums, vai ar šādu atalgojumu cilvēks var droši uzturēt ģimeni, maksāt īri un justies novērtēts.
