Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Edijs Pālens/LETA

Kam Latvijā pieder lielākie rudzu lauki? 19

Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
Putina draudi iebrukt Baltijā un izraisīt Eiropā jaunu karu ir jāuztver nopietni, brīdina bijušais ASV armijas ģenerālis 164
Klusā okeāna ūdeņos atklāta būtne, kuras dzīves ilgums ir cilvēka prātam neaptverams
Lasīt citas ziņas

Latvijā pēdējos trijos gados būtiski mazinājušās rudzu platības, tomēr trīs lielākie audzētāji šo kultūru audzē divas reizes vairāk nekā 2019. gadā.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegtā informācija rāda, ka šajā sezonā saimnieki atbalstam pieteica pavisam 34 900 ha lielu rudzu kopējo platību, tostarp 2682 ha ar rudzu šķirni ‘Kaupo’ un 462 ha ar rudzu populācijas šķirnēm, neskaitot ‘Kaupo’. Salīdzinājumā ar 2019. gadu rudzu kopējā sējplatība šosezon bija par piektdaļu mazāka. Kopražas prognoze šajā gadā ir 118 000 tonnu – par 38% mazāka nekā pirms trim gadiem un par gandrīz 15% mazāka nekā 2021. gada kūlums. Vidējo ražību šajā sezonā paredz 3,38 t/ha lielu (pērn 3,81 t/ha jeb par 11% lielāka). Rudzu sējumu īpatsvars kopējā ziemāju platībā šosezon bija 6,8%. Salīdzinājumam: 2019. gadā 10%, bet pērn – 7,5%. Pēdējo desmit gadu laikā vismazāk rudzus audzēja 2018. gadā – 22 000 ha platībā. 2018. gadā to īpatsvars kopējā ziemāju platībā bija 9%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Augu šķirņu katalogā ir reģistrētas pavisam septiņas rudzu šķirnes: ‘Kaupo’ (Latvijas šķirne), KWS ‘Bono’, KWS ‘Magnifico’, SU ‘Bendix’, SU ‘Nasri’, SU ‘Performer’, SU ‘Promotor’ (visas Vācijas šķirnes). Saimnieki tās vairāk nekā 100 ha platībā audzēja 88 pagastos. Vairāk nekā 300 ha platībā šajā sezonā rudzi atbalsta maksājumiem bija pieteikti 16 pagastos. Latvijā pavisam ir seši pagasti, kur rudzus audzē vairāk nekā 500 ha platībā. Visvairāk Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, kur saimnieku kopējā pieteiktā platība ir 878,89 ha – tas skaidrojams ar Dānijas kapitāla uzņēmuma un Latvijas vislielākā rudzu audzētāja SIA Lauku Agro darbību. Kjēram Andersam Poulsenam piederošais uzņēmums rudzus šajā sezonā audzēja 862 ha platībā. Salīdzinājumam – Lauku Agro pirms trīs gadiem rudzus audzēja 244 ha platībā un togad bija septītais lielākais šīs kultūras audzētājs. Pirms trim gadiem vislielākais rudzu audzētājs bija Lielbritānijas kapitāla uzņēmums SIA Ingleby Dobele Agro, kas rudzus audzēja 383 ha platībā. Šajā gadā saimniecību starp 30 lielākajiem rudzu audzētājiem neatrodam.

Rudzu platības salīdzinājumā ar 2019. gadu vairāk nekā divkāršojusi arī Olaines pagasta ZS Pauļuki (saimnieks Aldis Grass) – otrs lielākais rudzu audzētājs. Gandrīz divas reizes lielākas rudzu platības atbalstam pieteica arī Karlovu ģimenei piederošā Sējas pagasta SIA ZS Veģi – šajā sezonā trešais lielākais rudzu audzētājs (2019. gadā ar 289 ha lielu platību bija 5. vieta). Ja vēl pieskaita Evijai Karlovai piederošās SIA Sidrabiņi 141 ha lielos rudzu sējumus (Latvijā šosezon 26. lielākais audzētājs), tad Karlovu ģimene ar gandrīz 700 ha kopējo rudzu sējumu platību ir otrs lielākais rudzu audzētājs Latvijā.

LAD apkopotā informācija par lielākajiem rudzu audzētājiem rāda, ka pirmās trīs saimniecības šo kultūru audzē būtiski – par vairākiem simtiem ha – lielākās platībās nekā sekotāji.

‘Kaupo’ šķirni visvairāk audzē Gulbenes novada Rankas pagastā – 423 ha platībā.

Šosezon paredz par gandrīz 0,5 t/ha mazāku rudzu vidējo ražību nekā pērn, kad tā bija 3,8 t/ha liela. Salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad kūla vismaz pēdējo desmit gadu laikā vislielāko rudzu kopražu un kad fiksēta visaugstākā ražība (4,3 t/ha), šajā gadā paredzamais kūlums (3,4 t/ha) būs par piektdaļu mazāks. Rudzu kūlums gan saimniecībās ir atšķirīgs. SIA ZS Veģi saimniece Inese Karlova teic, ka šogad saimniecībā rudzus kuļ būtiski vairāk nekā pērn, kad vidējā ražība bija 2–3 t/ha. Šajā sezonā kultas 4–6 t/ha. Iemesls ir pietiekamais mitruma daudzums un citi labi augšanas nosacījumi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.