Igaunijas bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Martins Herems aicina domāt par Baltiju kā vienotu aizsardzības teritoriju.
Igaunijas bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Martins Herems aicina domāt par Baltiju kā vienotu aizsardzības teritoriju.
Foto no Igaunijas bruņoto spēku arhīva

“Vienīgā lieta, ko pandēmijas dēļ Krievija atcēlusi, ir 9.maija parāde.” Saruna ar Igaunijas Bruņoto spēku komandieri Martinu Heremu 2

Veiko Spolītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Igaunijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Martins Herems pirms neilga laika medijos izteicās, ka būtu nepieciešams ievērojami palielināt armijas sastāvu, lai varētu nodrošināt valsts drošību agresijas gadījumā.

LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 96
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 33
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinācijas birojs tiks likvidēts!” Deputāts Riekstiņš par to, kas bija aplami un vai šādu biroju vispār vajadzēja 59
9 stundas
Lasīt citas ziņas

Par to, kā arī par sadarbību alianses ietvaros, vēlamo kaujas spēju attīstību un sadarbību tieši divu mūsu valstu starpā M. Herems stāsta intervijā “Zemessargam”.

Igaunijas sabiedriskajā medijā aicinājāt Igaunijas politiķus domāt par ilgtspējīgu 2% nodrošinājumu bruņotajiem spēkiem no IKP. Vai esat sadzirdēts? Vai NATO Eiropas valstu finansējums šobrīd ir nostādīts uz ilgtspējīgiem pamatiem?

CITI ŠOBRĪD LASA

M. Herems: Igaunijā 2% no IKP aizsardzības vajadzībām noteikti tiks ievērots. Diemžēl 2% no IKP ir ļoti svārstīgi, 2019. gadā, pēc tautsaimniecības prognozēm, tas ir viens skaitlis, bet 2020. gadā jau par 50 miljoniem eiro mazāks finansējums aizsardzībai (procenti no IKP mainās atkarībā no tautsaimniecības izaugsmes vai sarukšanas).

Igaunijai tā ir ievērojama summa, drīzāk jārunā, vai aizsardzības finansējumu spējam uzturēt paredzamā līmenī.

Tāpēc, pirmkārt, uzskatu, ka Igaunija šobrīd spēj finansēt aizsardzības nozari 2,2% apmērā.

Igaunijā ir jauna valdība, un tā šobrīd par to spriež. Otrkārt, neskatoties uz tautsaimniecības un veselības aizsardzības sistēmas izaicinājumiem, militārie draudi nav mazinājušies.

Teroristus Covid pandēmija neiespaido. Vienīgā lieta, ko pandēmijas dēļ Krievija atcēlusi, ir 9. maija parāde, un tā tika tikai pārcelta.

Austrumu kaimiņu uzvedība nav mainījusies, viņu ārpolitika tiek līdzšinējā kārtībā plānota tālāk, tāpēc tas ir jautājums mūsu vadītājiem, kas ir mūsu nozīmīgākais apdraudējums šobrīd un pēc tam, kad noteikti būsim tikuši galā ar Covid.

Jūs argumentēti diskutējāt par vidēja rādiusa gaisa aizsardzības kopīgu iepirkumu ar Latviju. Kāpēc tas ir nozīmīgi?

Es runāju par aizsardzības spējām, un vidējā rādiusa gaisa aizsardzība ir tikai viena no tām. Mums pašiem jālemj, kā to paveikt. Ja runājam par atturēšanas politiku, to sarindotu šādi.

Pirmkārt, tālā rādiusa gaisa aizsardzības spējas sasniegt mērķus uz jūras, tātad jūras spēku reaktīvie ieroči, otrkārt, sauszemes spēku artilērijas spējas un, tikai treškārt, vidējā rādiusa gaisa aizsardzības spējas.

Šobrīd mūsu aizsardzības spēki spēj aizsargāt mūsu valsti un atturēt iespējamo agresoru mūsu teritorijā. Baltijas valstis ir viena operāciju telpa, un mums potenciāli jācenšas savas spējas operatīvi izvirzīt ārpus savas teritorijas mūsu kaimiņu atbal­stam.

Tāpēc runāju par tāla rādiusa gaisa aizsardzību, jo arī jūra mūs vieno pret iespējamiem agresoriem.

Vidēja rādiusa gaisa aizsardzība nav brīnumlīdzeklis. Lietuvieši, kuri mūs mazliet apsteiguši vidēja rādiusa gaisa aizsardzības sistēmas ieviešanā, no savas teritorijas labākajā gadījumā spēj aizsargāt no uzlidojumiem Rīgas aglomerāciju.

Tā nespēj aizsargāt visu Latviju vai Igauniju un labākajā gadījumā spēj aizsargāt vienas brigādes kaujas teātri.

Ja mēs attīstītu kopīgas gaisa aizsardzības spējas, tad spētu aizsargāt ne tikai mobilizācijai izvirzītos spēkus, bet arī NATO Ziemeļu divīzijas brigādes. Tomēr tās nespētu vienlaikus segt mūsu stratēģiskos objektus un mūsu manevrēšanas spējas.

Tāpēc man ir svarīgas atturēšanas spējas, un tāpēc tās sarindotu mazliet citādi – visupirms tālās gaisa aizsardzības spējas un tikai tad vidējā rādiusa gaisa aizsardzība.

Baltijas valstīs ir “Baltron”, “Baltnet”, “Baltdefco” un “Baltbat”. Kā jūs redzat šos 4B sadarbības mehānismus? Vai nav laiks kvalitatīvi pāriet uz aizsardzības spēju integrāciju starp 4B? Ko, piemēram, varētu dot igauņu–latviešu sauszemes brigādes izveidošana?

Domāju, ka jāveic tāda spēju attīstība, ko kara gadījumā varētu izmantot. Baltijas Aizsardzības koledža ir militārās sadarbības dimants, viena no mūsu sadarbības vislabākajām lietām! Mūsu sadarbība vainagojusies ar “Baltnet” un citām ievērojamām 4B sadarbības iniciatīvām.

“Baltbat” ir sadarbības formācija, kurā dalāmies ar savu pieredzi, esam lepni par savu sadarbību, bet iespējama kara gadījumā tas īsti nestrādā, jo nav militāra mērķa – tas izriet no valsts aizsardzības doktrīnas.

Tāpēc igauņu–latviešu sauszemes brigāde nebūtu jāveido. Sauszemes spēki atšķiras no jūras vai gaisa spēkiem, tāpēc spēku savietojamība no sakaru un apmācību viedokļa ir sarežģīta.

Kopīgi mēs varētu attīstīt jaunas spējas, tās pašas tālās un vidējās gaisa aizsardzības spējas, jo tās vajadzības gadījumā var izmantot, lai aizsargātu divīzijas, korpusa vai jebkuras NATO militāras formācijas darbību.

Šobrīd daudznacionālās brigādes uz NATO austrumu robežas Baltijas valstīs un Polijā veic atturēšanu, bet igauņu–latviešu sauszemes brigādes lietderība šādam mērķim nepārliecina.

Lietuva piedalās LITPOLUKR brigādē, vai Igaunija un Latvija nevarētu vairāk investēt sadarbībā ar Somiju un Zviedriju? Cik svarīga ir Somijas loma Igaunijas aizsardzības spēju attīstībā?

LITPOLUKR piedāvā labu apmācību, bet neesmu pārliecināts par šīs brigādes kaujas spējām – nav skaidrs, kā šī brigāde tiks izmantota aizsardzībā. Runājot par Somiju un Zviedriju, šīs valstis šobrīd nav NATO dalībvalstis, un, ja mēs ko vēlētos, tad būtu ar tām jāslēdz atsevišķs līgums.

Somija ietur neitrālu pozīciju, Zviedrija mazliet aktīvāka, bet arī ārpus NATO.

Mūs ar Somiju vieno ciešas divpusējās attiecības, kuras norisinās zemākā līmenī. Mācāmies no Somijas pieredzes valsts aizsardzībā, nepārtraukti apmaināmies ar informāciju.

Tas, ka esam NATO, nenozīmē, ka Somija ir palikusi nomaļus, no mūsu valsts aizsardzības viedokļa Somijas loma ir nozīmīga. Ņemot vērā politisko situāciju, mums ar šīm valstīm nav jāveido kopīgas manevrējošas vienības.

Igaunijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Martins Herems.
Foto no Igaunijas bruņoto spēku arhīva

Cik svarīgs Igaunijas un Latvijas aizsardzībai ir NATO Ziemeļu divīzijas štābs Ādažos? Vai tas dod rekomendācijas Igaunijas un Latvijas bruņotajiem spēkiem?

NATO Ziemeļu divīzijas štābs ir starptautiska vienība, diktēt viņi mums neko daudz nevar, jo štābā ir mūsu cilvēki – Latvijas, Igaunijas, Dānijas virsnieki un karavīri. Veicot kara izspēles NATO augstākos štābos un šeit, zinām, kādas spējas mums ir nepieciešamas.

Protams, mēs uzreiz varētu pateikt Itālijas, VFR un Francijas sabiedrotajiem, ka Baltijas valstu aizsardzībai ir nepieciešama vidējā rādiusa gaisa aizsardzība un tas maksā X miljonus, bet tad sekotu jautājums, kāpēc mēs paši to nedarām.

NATO Ziemeļu divīzijas štābam ir atslēgas loma tam, kādā veidā mūsu eiroatlantiskie sabiedrotie šeit ierodas vajadzības gadījumā.

Atmetot emocijas un politiskas kalkulācijas un sekojot kara mākslas loģikai, zinām, ka iespējama kara gadījumā pastiprinājumi sekos un to vadīs NATO Ziemeļu divīzijas štābs. Šis štābs ir ļoti nozīmīgs, jo tas koordinēs sabiedroto atbalstu Baltijas valstīm.

Esat aicinājis izveidot papildus divām esošajām Igaunijas armijas brigādēm vēl sešas jaunas. Igaunijas sabiedrība varētu to atbalstīt?

Vēlos precizēt, jo, minot to, “ka būtu nepieciešama trešā un ceturtā brigāde papildus šobrīd esošajām divām sauszemes brigādēm”, teoretizēju par valsts aizsardzības potenciālo vajadzību daudzumu, atbildot uz Igaunijas publiskajā telpā šobrīd notiekošajām diskusijām.

Atbildēju, ka tas nav iespējams. Tā vietā mums lietderīgāk attīstīt kopīgas atturēšanas spējas ar kaimiņvalstīm, kuras varētu izmantot reģionāli.

Vai Baltijas valstis pārlieku nefokusējas uz sabiedroto palīdzību? Vai ar atrunāšanos par NATO 5. pantu netiek bremzēta efektīvāka bruņoto spēku attīstība Baltijā?

Šis zināmā mērā ir politisks jautājums. Valstīm, kuras atrodas uz frontes līnijas un kuras jūtas apdraudētas, ir dīvaini prasīt palīdzību no valstīm, kuras tērē aizsardzībai vairāk par mūsu 2% no IKP.

Tātad, ja notiktu ķibele un mums vajadzētu lūgt no šādiem sabiedrotajiem palīdzību, tad ir tikai loģiski, ka mēs investētu mūsu aizsardzības spējās vairāk nekā pašreiz.

Igaunijā “Kaitseliit” juridiski attīstījusies citādi nekā Zemessardze, tādēļ abu organizāciju lomas atšķiras. Kādas ir šīs atšķirības?

Atšķirības saredzu abu organizāciju pamatos un finansējumā. Zemessardze vairāk līdzinās nacionālajai gvardei, kamēr “Kaitseliit” pastāv uz brīvprātības pamatiem. Izņemot pārtikas un transporta izdevumus, “Kaitseliit” brīvprātīgie nesaņem nekādu atalgojumu, bet zemessargi par mācībām saņem atalgojumu.

Tas Latvijā ļauj zemessargiem organizēt labāku militāro apmācību nekā Igaunijā. Zemessardzei tiek novirzītas lielākas finanses, un tās nākotnes attīstībai ir lielāks attīstības potenciāls. Bet, no lielāka attāluma skatoties, abas ir brālīgās organizācijas, kas vēlas aizstāvēt savu valsti.

Laika gaitā novērota pierobežas Zemessardzes bataljonu un “Kaitseliit” vienību veiksmīga sadarbība. Vai šo sadarbību nevajadzētu padziļināt?

Jā, varētu! Vienojošs elements varētu būt NATO Ziemeļu divīzija, kura, plānojot pārrobežu manevrus, veido vienotu militāro mācību telpu. Sauszemes spēku pašaizsardzības vienībām ir savi uzdevumi.

Šobrīd sadarbība ir diezgan laba, un nākamgad Igaunijas “Siil” (“Ezis”) un Latvijas “Nameja” mācības vēlamies apvienot Ziemeļu divīzijas štāba vadībā. Jo labāk attīstās divīzija, jo labāk attīstās tās sastāvā esošās organizācijas, saņemot uzdevumus.

Igaunijā un Latvijā sabiedrības noturības veicināšanai ir sākti projekti “Propa STOP”, “Melu detektors” u. c. Cik nozīmīga ir šo spēju attīstība?

Šo spēju attīstība ir nozīmīga sabiedrības noturības stiprināšanai. Te ir runa par psiholoģisko aizsardzību, mums ir darba pilnas rokas. Bieži tā nav tikai uz mums nomērķēta Krievijas propaganda, bet gan mūsu pašu gudrība vai muļķība, bailes un ļoti individuāla izpratne par brīvību.

Sabiedrības grupas, subjektīvi uztverot dažādas tēmas, rada plašu rezonansi sociālajos tīklos un izkropļo pilsoņu izpratni par lietām. Sabiedrībā tiek sētas šaubas, bieži tas veikts, neapzinoties sekas, tāpēc ar to jācīnās, jo visiem brīvi pieejama ne tikai informācija, bet arī meli.

“Melu detektors” un tamlīdzīgas organizācijas dara svētīgu darbu, jo, atšķirojot faktus no meliem, sniedz sabiedrībai svarīgu pakalpojumu.

Tagad arī Latvija ievieš visaptverošas aizsardzības sistēmu. Ko zemessargiem un patriotiem būtu jādara, lai sistēmu labāk ieviestu dzīvē?

Vēlos pateikt, ka mums daudz jāmācās no latviešiem. 2005. gada vētrā Latvijas NBS un Zemessardze spēja plašāk palīdzēt Latvijas pašvaldībām nekā “Kaitseliit”. 2018. gada “Nameja” laikā scenārijs paredzēja “zaļo cilvēciņu” uzbrukumu, un Valsts policija aicināja Zemessardzi palīgā, tā tika ar uzdevumu galā un nodeva civilo pārvaldi atpakaļ policijai.

SAISTĪTIE RAKSTI

Igaunijā šāda mēroga mācības nav norisinājušās, šādas mācības esam veikuši daudz mazākā mērogā, štābos un uz kartes. No šo mācību pieredzes abpusēji varam smelties gudrību.

Tas ir iemesls, kāpēc vēlamies apvienot mācības “Namejs” un “Ezis”, un mana nostāja ir, ka mums visaptverošās aizsardzības jomā pieredze ir līdzīga. Mūsu valstis un bruņotie spēki ir daudz prātojuši, kā to labāk paveikt, bet kaunpilni atzīt, ka abas valstis maz darījušas šajā jomā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 96
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 33
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinācijas birojs tiks likvidēts!” Deputāts Riekstiņš par to, kas bija aplami un vai šādu biroju vispār vajadzēja 59
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu karaliskajā ģimenē gaidāmas izmaiņas: kādā gadījumā princis Čārlzs varētu nekļūt par karali? 5
14 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Jautājums ir par farmaceitisko firmu “milžu cīņām”!” Profesors Kalviņš par atteikšanos vai neatteikšanos no vakcīnām blakņu dēļ 25
10 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinācijas birojs tiks likvidēts!” Deputāts Riekstiņš par to, kas bija aplami un vai šādu biroju vispār vajadzēja 59
9 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kaimiņi no elles? Jūrmalniece spiesta dzīvot atkritumu kalnos pašas sētā 2
4 stundas
LE
LETA
Kokteilis
BBC saņēmusi Lielbritānijas vēsturē lielāko sūdzību skaitu par princim Filipam veltītajām pārraidēm 4
6 stundas
LE
LETA
Veselam
Nedēļas nogalē septiņu pilsētu vakcinācijas centros ar “AstraZeneca” varēs vakcinēties ikviens iedzīvotājs 36
10 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Dvēsele teica, ka nevajag šeit dzīvot!” Postošs ugunsgrēks laupa vairākiem cilvēkiem mājas
23:09
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kaimiņi no elles? Jūrmalniece spiesta dzīvot atkritumu kalnos pašas sētā 2
22:13
IE
Ināra Egle
Ziņas
Jaunais Augšdaugavas novads: kuriem būs jāsadzīvo, starp kuriem paredzama sāncensība
21:00
LE
LETA
Ziņas
“Liels šoks!” LFF prezidents Ļašenko par Bezzubova nežēlīgo slepkavību 11
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tarmo, uzdod jautājumu!” Parlamenta deputāts Igaunijā tiešsaistes sēdes laikā atrodas gultā, kūpina elektronisko pīpi un klausās skaļi mūziku 10
11 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Jautājums ir par farmaceitisko firmu “milžu cīņām”!” Profesors Kalviņš par atteikšanos vai neatteikšanos no vakcīnām blakņu dēļ 25
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cik tūkstošus pagājušajā gadā dividendēs no “Infinity Coffe” saņēma Rīgas mērs Staķis? 14
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu karaliskajā ģimenē gaidāmas izmaiņas: kādā gadījumā princis Čārlzs varētu nekļūt par karali? 5
14 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Dvēsele teica, ka nevajag šeit dzīvot!” Postošs ugunsgrēks laupa vairākiem cilvēkiem mājas
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 33
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai par atteikšanos vakcinēties pret Covid-19 drīkst atlaist no darba? Komentē zvērināts advokāts 60
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Motokluba bijušajam prezidentam par dalību karadarbībā Doņeckā lūdz piemērot brīvības atņemšanu. Uz cik gadiem? 8
9 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Plānās pankūkas ar citrona miziņu: aromātiskas gardēžu vakariņas
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavasaris atgriežas! Cik silts laiks gaidāms nedēļas nogalē? 1
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arī Purvciemā naktī nodedzināts “BMW X5”. Policija atklāj, vai ir saistība ar futbola aģenta slepkavību 9
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Mums jau tādu cūku kūti pārdeva!” – Magone taisnojas par bardaku un netīrību savas mājas pagalmā 42
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga saņem vakcīnas pret Covid-19 otro devu 39
12 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viena veida vakcīna uz mūžu? Vai cilvēks varēs revakcinēties ar citu Covid-19 vakcīnu, skaidro infektoloģe 28
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nav neiespējami, ka premjers varētu padzīt vēl vienu veselības ministru.” Politologs skaidro, ar ko riskē Pavļuts 60
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pusgads bez taustāmiem rezultātiem: vai Pāvela Rebenoka slepkavība tā arī paliks neatklāta? Atbild Ralfs Nemiro 15
15 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Uzbrukumā futbola aģentam izmantotā automašīna atrasta sadedzināta Mežaparkā 27
17 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Kur, jūsuprāt, valstij ņemt papildu naudu, lai palielinātu algas mediķiem, skolotājiem, policistiem? 24
16 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Skapis nav atmiņu klade: 7 padomi, kā ieviest kārtību
12 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
“Nenoliegšu, reizēm vajadzīga drosme…” IDB priekšnieks par amatpersonu noziegumiem, politisko spiedienu, policijas vardarbības problēmu 12
19 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu 47
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 32
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
Vakcinācijas biroja maks kļūs liesāks. Par cik eiro saruks Juhņēvičas alga? 53
1 diena