“Lietuvā ir kapitālisms, savukārt Latvijā tiek celts sociālisms,” Rēvalds norāda, kāpēc mēs atkal iepaliekam no pārējiem 0
Lietuva un Polija šobrīd ir starp straujāk augošajām valstīm Eiropas Savienībā, un tas neesot nejauši, TV24 raidījumā “dr. Apinis” uzskata Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Viņa vērtējumā Lietuva ekonomiski rīkojusies gudrāk, pragmatiskāk un veiksmīgāk nekā Latvija, kamēr pie mums joprojām dominējot smagnēja un pārāk birokrātiska domāšana.
Rēvalds norāda, ka Lietuvā daudz skaidrāk darbojas tirgus ekonomikas principi.
Viņaprāt, lietuvieši pratuši labāk izmantot kapitālisma iespējas, savukārt Latvijā formāli arī ir tirgus ekonomika, taču domāšana daudzviet joprojām palikusi sociālistiska.
Tieši šī domāšana, pēc viņa teiktā, materializējusies milzīgā birokrātiskā aparātā. Rēvalda ieskatā valsts pārvaldē pārāk bieži redzama attieksme, ka valsts pieder pašai sistēmai, nevis sabiedrībai. Uzņēmējdarbība, kas būtu jāuztver kā valsts ekonomikas dzinējspēks un nodokļu ienākumu avots, ne vienmēr tiekot pienācīgi novērtēta.
Viņš uzskata, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā ir diezgan bēdīgā stāvoklī.
Kā vienu no piemēriem viņš min publiskās un privātās partnerības jeb PPP projektus. Lai gan atsevišķi sadarbības elementi Latvijā ir bijuši, piemēram, medicīnā vai ārpakalpojumu izmantošanā, kopumā šāda pieeja neesot attīstīta pietiekami plaši.
Rēvalds atgādina, ka savulaik pat ideja par konkrētu pakalpojumu nodošanu ārpakalpojumā Latvijā tika uztverta ar aizdomām. Piemēram, slimnīcu vadītājiem nācies saskarties ar kritiku, ja viņi vēlējušies uzticēt ēdināšanu privātam pakalpojuma sniedzējam, nevis uzturēt šo funkciju pašiem.
Viņa vērtējumā tas spilgti parāda Latvijas pārvaldes domāšanas veidu – pārāk bieži valsts vēlas visu darīt pati, pat tad, ja privātais sektors to varētu izdarīt efektīvāk, lētāk un kvalitatīvāk.
Rēvalds uzskata, ka šāda attieksme skar arī veselības aprūpi. Viņaprāt, valsts sektorā privātais veselības aprūpes sektors nereti tiek uztverts ar neuzticēšanos vai pat nepatiku.
Iemesls tam, viņa ieskatā, ir vienkāršs – privātais sektors parāda, ka arī grūtos apstākļos ir iespējams attīstīties un strādāt efektīvi.
Viņš norāda, ka privātā medicīna darbojas tajā pašā ekonomiskajā vidē, ar tiem pašiem izaicinājumiem un ierobežotu finansējumu, taču daudzviet spēj attīstīties. Tas, pēc Rēvalda domām, kalpo kā spogulis publiskajam sektoram, kurā bieži vien ar līdzīgiem resursiem rezultāts netiek sasniegts.
Rēvalds uzsver, ka runa nav tikai par atsevišķiem veiksmīgiem vai neveiksmīgiem piemēriem. Viņaprāt, problēmai ir sistēmisks raksturs. Privātais sektors daudzos gadījumos spēj pielāgoties, attīstīties un strādāt efektīvi, kamēr publiskajā sektorā šāda elastība bieži vien pietrūkst.
Viņa ieskatā Latvijai būtu jāmaina attieksme pret uzņēmējiem. Uzņēmējdarbībai nevajadzētu būt jomai, kas tiek uztverta kā traucēklis vai kaut kas pakļaujams pārvaldes scenārijiem. Tieši pretēji – uzņēmēji ir tie, kas rada darba vietas, maksā nodokļus un uztur valsts ekonomiku.
Rēvalds secina, ka, kamēr Latvijā saglabāsies pārāk birokrātiska un aizdomīga attieksme pret privāto iniciatīvu, valstij būs grūti panākt tādu izrāvienu, kādu šobrīd demonstrē kaimiņi. Viņaprāt, Lietuvas piemērs rāda, ka pragmatiska un uzņēmējdarbībai draudzīgāka pieeja var dot daudz spēcīgāku ekonomisko rezultātu.
