Krievija gatavo prasību tiesā pret Lietuvu, Latviju un Igauniju: līdzīgs iemesls tika izmantots pirms iebrukuma Krimā 0
Krievija gatavo prasību pret Baltijas valstīm ANO Starptautiskajā tiesā par it kā notiekošu krievvalodīgo iedzīvotāju “diskrimināciju”.
Lietuvas izdevums LRT raksta, ka Krievija gatavo vēršanos ANO Starptautiskajā tiesā pret Baltijas valstīm saistībā ar it kā krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju. Pēc Lietuvas, Latvijas un Igaunijas žurnālistu veiktās izmeklēšanas datiem, gatavošanās šīm darbībām sākusies jau pagājušajā gadā un var kļūt par daļu no plašākas Maskavas informatīvās kampaņas pret reģionu.
Iepriekš līdzīgas apsūdzības par “krievvalodīgo apspiešanu” Krievija izmantoja, lai sāktu karu pret Ukrainu un okupētu Krimu.
Žurnālisti noskaidrojuši, ka pagājušā gada vasarā Krievijas Ārlietu ministrija prasības sagatavošanu uzticējusi Maskavas juridiskajam birojam “Monastirskij, Zjuba, Stepanov un partneri”. Darbā iesaistīti arī Nikolajs Meževičs un Vladimirs Simindejs, kurus Krievijā dēvē par Baltijas valstu ekspertiem.
Pēc izmeklēšanas datiem, viņi daudzus gadus sadarbojušies ar Krievijas specdienestiem.
Kopš pilna mēroga kara sākuma Lietuva jau saņēmusi piecas Krievijas notas. Tajās Maskava apsūdz Viļņu Krievijas pilsoņu diskriminācijā, ANO Konvencijas par visu rasu diskriminācijas formu izskaušanu pārkāpšanā, Otrā pasaules kara pieminekļu nojaukšanā, “nacisma slavināšanā” un krievvalodīgo dzīves apstākļu pasliktināšanā.
Līdzīgas notas Krievija nosūtījusi arī Latvijai un Igaunijai.
Lietuvas Ārlietu ministrijā šīs apsūdzības uzskata par juridiski un faktiski nepamatotām. Lietuvas diplomāti Maskavas darbībās saskata galvenokārt propagandas kampaņas pastiprināšanu.
Arī Lietuvas Valsts drošības departaments uzskata par ticamu, ka Krievija varētu izmantot ANO Starptautisko tiesu nevis konkrēta sprieduma panākšanai, bet kā platformu informatīvam spiedienam pret Baltijas valstīm.
Vienlaikus eksperti aicina pret šiem draudiem neizturēties vieglprātīgi. Krievijas starptautisko tiesību speciālists Gļebs Bogušs, kurš pašlaik strādā Ķelnes Universitātē, norāda, ka Maskavas darbībās saskata nopietnu stratēģisku pavērsienu.
“Es pret to izturētos nopietni,” paziņoja Bogušs.
Analītiķi norāda, ka galvenais risks nav tikai pašā tiesvedībā. Krievija jau iepriekš agresiju pret Ukrainu attaisnoja ar “tautiešu aizsardzību”. Tagad līdzīga retorika tiek izmantota pret Baltijas valstīm – ES un NATO dalībvalstīm.
Pat ja prasība juridiski būs vāja, tā var gadiem ilgi novērst diplomātu uzmanību, radīt troksni starptautiskajās institūcijās un barot Krievijas propagandu par it kā notiekošu “krievvalodīgo apspiešanu”.
