Krievija gatavojas “lielam karam” ar NATO? Eksperti saskata satraucošas pazīmes 0
Krievija arvien aktīvāk gatavo savus bezpilota lidaparātu spēkus iespējamam plaša mēroga konfliktam ar Rietumiem, vēsta “Forbes”.
Izdevums norāda, ka šā gada augustā notiks jau piektais Krievijas dronu festivāls “Droņņica”, kura galvenā tēma būs gatavošanās “lielam karam ar NATO”. Pasākums tradicionāli pulcē dronu operatorus, militārpersonas un ražotājus, kuri demonstrē jaunākās tehnoloģijas un apspriež bezpilota sistēmu izmantošanas taktiku.
Krievijas bezpilota sistēmu eksperts un analītisko centru CNA padomnieks Semjuels Bendets uzskata, ka festivāla vēstījums skaidri norāda uz gatavošanos iespējamam konfliktam.
“Festivāls liek saprast, ka šāda iespējamā gatavošanās konfliktam tiks apspriesta pasākuma laikā, aicinot dalībniekus ar savām idejām, domām un tehnoloģijām dot ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā,” norāda eksperts.
Pēc viņa teiktā, runa nav par politiskiem paziņojumiem vai propagandas draudiem, bet gan par tehnisku forumu, kurā tiek analizēta kara pieredze Ukrainā, meklēti jauni risinājumi un pētīta pretinieka taktika.
Eksperts uzskata, ka Maskavas centieni skaidrojami ar to, ka karš pret Ukrainu Kremlim nav nesis ātru uzvaru, bet Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nepieciešami militāri panākumi, lai nostiprinātu savas pozīcijas valsts iekšienē.
Rakstā pieminēta arī Padomju Savienības pieredze pēc kara Afganistānā, kad no frontes atgriezušies veterāni kļuva par vienu no sabiedrisko pārmaiņu katalizatoriem. Autors pieļauj, ka Kremlis vēlas izvairīties no līdzīga scenārija pēc pašreizējā kara beigām.
Īpaša uzmanība pievērsta Baltijas valstīm
Pēc Bendeta teiktā, Krievija pēdējos mēnešos netālu no Baltijas valstīm būvē jaunas lielas militārās bāzes, kurās potenciāli varētu izvietot vairāk nekā 100 000 karavīru.
Vienlaikus viņš neapgalvo, ka uzbrukums NATO būtu neizbēgams, tomēr uzsver, ka gatavošanos šādam scenārijam nevajadzētu ignorēt.
“Krievijas rīcībā jau ir ievērojami “Shahed” trieciendronu krājumi, kā arī liels skaits FPV dronu, kuri nākotnē varētu spēlēt būtisku lomu militārajās operācijās,” piebilda eksperts.
Forbes atgādina, ka Igaunija, Latvija un Lietuva izstrādā plānus līdz pat 400 000 cilvēku evakuācijai iespējamā Krievijas uzbrukuma gadījumā.
Baltijas valstis jau ilgstoši brīdina NATO partnerus par iespējamiem Krievijas draudiem, norādot uz kiberuzbrukumiem, dezinformācijas kampaņām un Krievijas lidmašīnu un dronu veiktajiem gaisa telpas pārkāpumiem.
Lai gan Maskava noliedz nodomus uzbrukt NATO, Baltijas valstis pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā būtiski palielinājušas aizsardzības izdevumus.
Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks iepriekš paziņojis, ka Krievijas radītie draudi NATO valstīm var kļūt par realitāti nevis pēc vairākiem gadiem, bet jau tuvāko mēnešu laikā.
Arī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko norādījis, ka pašlaik Maskavai nav pietiekamu resursu pilna mēroga karam pret Eiropu, taču līdz 2028. gadam šādas spējas varētu rasties, ja Krievija īstenos jaunu mobilizāciju.
Analītiķi arī norāda, ka pēdējos gados Krievija jau īstenojusi dažādas atklātas un slēptas operācijas pret NATO valstīm, tostarp diversijas, radioelektroniskos traucējumus, GPS signālu slāpēšanu un dedzināšanas uzbrukumus.
Raksts sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
