Ligzdu veidošanai 70% Latvijas balto stārķu izvēlējušies elektrolīniju stabus 0
Lai sekotu līdzi balto stārķu ligzdošanas sekmēm, analizētu ligzdu novietojumu un pamatu izmaiņas, iedzīvotāji aicināti iesaistīties balto stārķu monitoringā, kurš notiks līdz augustam.
Par sadarbību balto stārķu aizsardzības jautājumos Latvijas Ornitoloģijas biedrība vienojusies ar elektrotīklu uzturētāju AS “Sadales tīkls”.
“Baltie stārķi ir gan Latvijas, gan Eiropas Savienības mērogā īpaši aizsargājama putnu suga. Šobrīd lielākā daļa balto stārķu ligzdo uz elektrolīniju balstiem, un tas nozīmē, ka, gribam to vai ne, “Sadales tīkliem” ir izšķiroša loma stārķu dzīvotnes nodrošināšanā,” skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Ornitologi secinājuši, ka ligzdu veidošanai šobrīd 70% Latvijas balto stārķu izvēlējušies elektrolīniju stabus.
Stārķa ligzda elektrības stabā izskatās skaisti, taču nereti apdraud gan putnu dzīvību, gan rada elektrības padeves traucējumus.
Agrāk Latvijā gandrīz visas balto stārķu ligzdas atradās kokos, kur to pamatnes parasti bija būvējis cilvēks. Piemēram, 1934. gadā lielāko 87% ligzdu bija palīdzējuši veidot cilvēki, bet šobrīd vairāk nekā 80% balto stārķu ligzdu ir pašu putnu veidotas. Patlaban stārķu iecienītākā ligzdu vieta ir gaisvadu elektrolīniju stabi. Uz tiem ir reģistrētas jau 7948 balto stārķu ligzdas.
Rūpējoties par stārķu drošību, AS “Sadales tīkls” uz gaisvadu elektrolīniju balstiem ik gadu uzstāda vidēji 500 metāla ligzdu pamatnes. Tomēr arī iedzīvotāji tiek iesaistīti stārķu glābšanā, veidot ligzdu pamatnes no koka un uzstādīt, piemēram, uz nozāģētu koku stumbriem.
Neatkarīgi no tā, vai pamatne tiks novietota uz jumta, kokā vai uz staba, galvenais materiāls tās veidošanā ir kārtis 6–9 cm diametrā.
Pamatnes, kas veidotas no dēļiem, ir neizturīgākas, vieglāk uzsūc ūdeni un ātrāk sapūst. Kārtis nav obligāti jāpiesūcina ar ķīmiskiem līdzekļiem, lai tās pasargātu no mitruma, tomēr tām jābūt nomizotām. Pamatni sastiprina ar naglām. Gatavās pamatnes diametrs ir 120–130 cm. Gar malu, pamatnes augšpusē, jāpiesit īsāki kociņi, kas nostiprinās konstrukciju un palīdzēs piestiprināt vainagu. To vislabāk veidot no kārklu vai jaunu bērziņu zariem. Vainags pie pamatnes cieši jāpiesien. Ligzdas pamatne jāizklāj ar salmiem.
Liekot pamatnes uz kokiem, jāatceras, ka nedrīkst nozāģēt koku galotnes. Ieteicams izmantot nokaltušus vai kalstošus zarus, ja vien tie ir pietiekami stabili. Dažkārt nepieciešams ap pamatni izzāģēt arī citus zarus, lai ligzda ir labi saredzama un pielidojama.
Stārķa ligzdu nevajadzētu celt tuvu pie dzīvojamām mājām un sētsvidū. Stārķa ligzda pagalmā ir skaista tikai līdz brīdim, kad putni sāk atstāt izkārnījumus, dažreiz no ligzdas izkrīt kāda čūska vai stārķulēns.
Ik gadu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saņem iedzīvotāju informāciju par balto stārķu ligzdām, kas vai nu patvaļīgi, vai, saņemot nepieciešamās atļaujas, tiek nojauktas.
“Ja gadījumā stārķu ligzdas rada apdraudējumu, piemēram, elektroenerģijas traucējumus, apdraud māju ugunsdrošību vai cilvēku veselību un dzīvību un tās nepieciešams nojaukt, šīs darbības saskaņojamas ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Stārķu ligzdu patvaļīga nojaukšana ir aizliegta. Par šādu nodarījumu tiek piemērots administratīvais sods,” brīdina DAP ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne.
Arī no elektrības stabiem stārķu ligzdas atļauts noņemt tikai tad, kad nav svēteļu ligzdošanas laiks, proti, no 31. augusta līdz 1. aprīlim. Ligzdošanas laikā stārķi tiek traucēti tikai ārkārtas gadījumos.
Latvijā ligzdo apmēram 4% no pasaules balto stārķu populācijas – kopējais šo putnu skaits Latvijā ir apmēram 14 tūkstoši pāru.
Balto stārķu ligzdu izvietojuma blīvums Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā – līdz pat 65 ligzdām uz katriem 100 km² lauksaimniecības zemju. Lai varētu pieteikties dalībai stārķu monitoringā, jānosūta pieteikums Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošajai pētniecei Mārai Janaus pa e-pastu [email protected].
