“Latvieši joprojām ir kūtri olu ēdāji.” Balticovo pārstāvis stāsta, kas jauns olu ražošanā 14
Tuvojoties Lieldienām, vērsāmies pie lielākā olu un olu produktu ražotāja Ziemeļeiropā – uzņēmuma “Balticovo” pārstāvja, Komunikācijas un attīstības direktora Toma Auškāpa, lai noskaidrotu jaunākās aktualitātes olu ražošanā.
Pastāstiet, lūdzu, kas jauns olu ražošanas tendencēs? Kas aktuāls?
Šā brīža lielākā aktualitāte, kura atkārtojas katru pavasari ir, protams, Lieldienu tuvošanās, kas mums, olu ražotājiem, ir viens dikti saspringts periods, jo jānodrošina visi tīkli ar pietiekamu skaitu olām. Jāatzīst, ka gatavojoties Lieldienām pieprasījums pēc olām divkāršojas vai pat trīskāršojas, bet tas ir īss brīdis. Lielākais izaicinājums ir visiem kristīgi sadalīt apjomus, lai neviens nepaliek bešā.
Izaicinājums ir faktā, ka mūsu dējējvistas visdrīzāk pat nenojauš, ka pēkšņi pieprasījums pēc viņu sarūpētā produkta ir divkāršojies un atklāšu jums noslēpumu, ka vistām mēs nekādi nevaram izlūgties vai kā citādi iemotivēt izdēt vienā dienā divas olas. Labi rūpējoties par vistām, dējība ir viena ola dienā. Dabas likumus apmānīt nav iespējams.
Atklāšu jums vēl nelielu noslēpumu. Šādi brīži gadā, patiesībā, ir divi. Viens – pirms Lieldienām, otrs – Decembris, kad visi mājās cep un šmorē, un arī šajā periodā olu patēriņš ir paaugstināts.
Bet ja par tendencēm, tad šobrīd joprojām lielākā aktualitāte ir un būs – pāreja uz ārpus sprosta olu ražošanu. Esam pirmais liela kalibra uzņēmums, kuri jau pirms vairākiem gadiem publiski apņēmāmies likt punktu vistu turēšanai sprostos. Katru gadu arī mūsu ilgtspējas pārskatā atskaitāmies par paveikto un kā mums veicas ar uzstādīto mērķi līdz 2027. gadam pilnībā transformēt ražošanu, nomainot sprostu novietnes pret ārpus sprosta un brīvo vistu novietnēm.
Šobrīd jau Iecavā vairāk kā 500 000 vistas ir ārpus sprostu apstākļos. Mūsu citās ražotnēs, piemēram, Vilcē čakli strādā 40 000 brīvās vistas, Madonā – 20 000 brīvās dējējas, Daugavpils struktūrvienību pagājušajā gadā arī transformējām un arī tur šobrīd jau ir nedadzu vairāk kā 40 000 brīvās vistas ar 16 hektāriem ganībām.
Katrai brīvajai vistai nepieciešami 4m2 brīvas pastaugas teritorijas. Šogad esam apstiprinājuši arī nākamo investīciju kārtu Iecavā, kur jau drīz uzsāksim būvniecību papildus 500 000 ārpus sprosta vistām. Kopā pēdējos četros gados esam ieguldījuši vairāk kā 40 miljonus eiro pārejai uz ārpus sprosta olu ražošanu.
Un kādi ir jaunākie skaitļi olu ēšanas ziņā – cik daudz olas pērk Latvijas iedzīvotāji? Vai latvieši ir lieli olēdāji?
Pēc man pieejamās informācijas latvieši joprojām ir kūtri olu ēdāji, salīdzinot ar vidējo eiropieti. Ja Eiropā vidēji viens iedzīvotājs patērē ap 250 olām gadā (nedaudz mazāk par vienu olu dienā), tad Latvijā šis rādītājs ir nedaudz virs 200 olām gadā. Tā teikt – mums ir kur augt. Pētījumi liecina, ka pasaulē olu patēriņam paredz pieaugumu, jo olas ir finansiāli pieejams (lēts) dzīvnieku izcelsmes proteīns, jo tās ir bagātas ar uzturvērtībām un proteīns ir augstvērtīgs, kā arī olas ir čempions starp pārējiem dzīvnieku izcelsmes proteīniem ar viszemāko ietekmi uz vidi.
Vai ir kādi ieteikumi cilvēkiem, kā interesantāk iekļaut uzturā olas, ja ikdienas standarts – ceptas, vārītas olas – ir nedaudz apnikušas?
Es pats noteikti varu ieteikt nebaidīties un atrast laiku eksperimentiem. Ir ārkārtīgi daudz veidu kā interesanti un gardi pagatavot olas. Mēs pat esam atvēlējuši mūsu mājaslapā veselu sadaļu – Olu akadēmija, kurā katrs varēs atrast sev kādu jaunu veidu kā pagatavot olas vai ar ko tās lieliski var kombinēt. Esam pat izveidojuši sadaļu “Lieldienu Akadēmija” par olu vārīšanu, krāsošanu, ko iesākt ar pāri palikušajām olām u.t.t. Cilvēki droši var meklēt un atrast jaunas idejas mūsu mājaslapā.
Vai un kādas Lieldienu tradīcijas piekopj “Balticovo” uzņēmums? Vai ar kolēģiem atzīmējat Lieldienas īpašāk nekā citus svētkus?
Visupirms jau mums tas ir izaicinājumiem pilns periods, kad pieprasījums 2-3 reizes pārsniedz ikdienas pieprasījumu, tāpēc kolēģiem šis ir saspringts periods. Bet kad visi veikali apgādāti, tad, protams, arī mēs ar kolēģiem svinīgi atzīmējam šos svētkus. Nereti uzaicinām folkloras kopas, kuras rada lielisku atmosfēru, svinām tradicionāli ar olu ripināšanu, organizējam arī olu krāsošanas meistarklases un neizpaliek arī skaistumkonkurss.
Katrā ziņā uzskatām šos par mūsu nozares galvenajiem svētkiem.
Jūsu novēlējums latviešiem Lieldienās?
Šogad savus draugus, partnerus un patērētājus sveicam ar kampaņu – “Lai vairāk lielu dienu un lielu rītu”, izceļot to, cik svarīgs ir laiks, ko pavadām kopā ar saviem vistuvākajiem – ar savu ģimeni. To arī novēlu, lai visiem būtu iespēja Lieldienās būt kopā ar saviem visdārgākajiem un to novērtēt. Priecīgas Lieldienas!
Vai tu ēd olas?
