Live Karš Ukrainā: Frontē šobrīd notiek gatavošanās jaunam Ukrainas kara posmam 0
Ukrainas premjers mudina Vāciju piegādāt Kijivai kaujas tankus
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs aicinājis Vāciju piegādāt Kijivai modernus kaujas tankus, lai palīdzētu tās bruņotajiem spēkiem cīņā pret Krievijas agresiju.
Attiecībā uz bruņojuma piegādēm nepieciešama maiņa filozofijā, pirms vizītes Berlīnē intervijā ziņu aģentūrai DPA sacīja premjers.
Kijiva sagaida, ka ASV piegādās tankus “Abrams” un Vācija – tankus “Leopard 2”, ko Ukraina varētu izmantot kaujas laukā, sacīja Šmihaļs.
Vācijā pagaidām netiek runāts par kaujas tanku un kājnieku kaujas bruņumašīnu piegādēm Ukrainai, jo vācu sabiedrība tradicionāli ir visai piesardzīga pret militāru intervenci ārzemēs jebkādā formā.
Neviena NATO valsts arī šīs bruņojuma sistēmas Ukrainai pagaidām nav piegādājusi.
Šmihaļs Berlīnē ieradīsies sestdien un svētdien tiksies ar kancleru Olafu Šolcu.
Kopš Krievija pilna mēroga kara sākuma februārī neviena tik augsta Ukrainas amatpersona Vāciju nav apmeklējusi.
Vācija sākotnēji bija atturīga attiecībā uz bruņojuma piegādēm Ukrainai, tomēr nostāju mainīja un piegādāja Ukraina desmit haubices, trīs daudzlādiņu reaktīvās iekārtas un trīs evakuācijas bruņumašīnas.
Šmihaļs atzinīgi novērtēja šo nostājas maiņu, bet uzsvēra, ka Kijivai vajadzīgs vēl vairāk bruņojuma un iespējami drīz.
Prigožins karam pret Ukrainu savervējis 1000 ieslodzīto noziedznieku
Bēdīgi slavenais krievu uzņēmējs Jevgeņijs Prigožins divās ieslodzījumu vietās Rostovas apgabalā karam pret Ukrainu savervējis tūkstoti cietumnieku, atsaucoties uz kādu ieslodzīto, ceturtdien pavēstījis tīmekļa medijs “Vot-tak.tv”.
Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pietuvinātais uzņēmējs ieslodzījuma vietas apmeklējis kopā ar privātā militārā uzņēmuma “Vagner” vadītāju Dmitriju Utkinu.
Prigožins tiem ieslodzītajiem, kas piekritīs karot, solījis atbrīvošanu pēc pusgada. Viņš arī norādījis, ka rekrūši Ukrainā ar ukraiņiem varēšot darīt “visu, ko vēlas”.
Tajā pašā laikā tiem, kas mēģināšot bēgt vai padoties gūstā, draud nošaušana, uzsvēris Prigožins.
Vienā no kolonijām karot pret Ukrainu piekrituši 700 ieslodzīto noziedznieku, bet otrā – 300, pastāstījis avots.
Okupanti turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas
🇺🇦 Naktī #krievija okupanti apšaudīja divas apdzīvotās vietas #Ņikopole rajonā (#Dnipro apgabals, #Ukraina). Ir izpostītas ēkas un mašīnas. 1 cilvēks ievainots. pic.twitter.com/QxFssHEVjD
— BreakingLV (@breakinglv) September 2, 2022
Diennakts laikā iznīcināti 350 iebrucēji
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 48 700 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Загальні бойові втрати противника з 24.02 по 02.09 орієнтовно склали / The total combat losses of the enemy from 24.02 to 02.09 were approximatelyhttps://t.co/edlxlVIp5j pic.twitter.com/wOAGAP8A2O
— Генеральний штаб ЗСУ (@GeneralStaffUA) September 2, 2022
Diennakts laikā iznīcināti 350 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2009 tankus, 4366 bruņutransportierus, 1126 lielgabalu, 289 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 153 zenītartilērijas iekārtas, 234 lidmašīnas, 205 helikopterus, 853 bezpilota lidaparātus, 198 spārnotās raķetes, 3247 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 105 specializētās tehnikas vienības.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Doneckas un Kurahoves virzienos.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aculiecinieki stāsta, ka sprādzieni bijuši dzirdami visu nakti
Ukrainas armija iznīcinājusi krievu munīcijas noliktavu okupētajā Melitopolē, piektdien ziņo vietējie tīmekļa mediji.
Aculiecinieki stāsta, ka sprādzieni bijuši dzirdami visu nakti.
Melitopoles mērs Ivans Fedorovs ziņo, ka iznīcināta munīcijas noliktava pie lidlauka, kuru krievi kārtējo reizi mēģina neveiksmīgi atjaunot.
Fedorovs piebildis, ka Ukrainas armija Melitopolē trāpījusi vēl vienam mērķim, taču par to informācija vēl tiekot precizēta.
Ukrainas dienvidos iznīcinātas piecas krievu munīcijas noliktavas
Ukrainas armija karadarbības dienvidu zonā iznīcinājusi piecas Krievijas karaspēka munīcijas noliktavas Baštankas, Berislavas un Hersonas rajonos, piektdien ziņo Ukrainas armijas operatīvais štābs “Dienvidi”.
Iznīcināts arī krievu bezpilota lidaparātu vadības centrs Pravdines apkārtnē un prāmju pārceltuve pie Kazackes.
Krievi zaudējuši 102 karavīrus, sešus tankus, haubici “Msta-B”, reaktīvo daudzstobru mīnmetēju “Grad”, 120 milimetru mobilo mīnmetēju, kā arī astoņas bruņutehnikas un autotehnikas vienības.
Savukārt krievu iznīcinātāji un pikējošo bumbvedēji trīs reizes neveiksmīgi mēģinājuši uzbrukt ukraiņu pozīcijām.
Viens no krievu pikējošajiem bumbvedējiem ticis sašauts. Tā liktenis vēl tiek precizēts.
Ukraiņu zenītartilēristi notriekuši arī krievu iznīcinātāja “Su-35” izšautu raķeti.
Ukrainā kopš kara sākuma nodarīti postījumi 2328 izglītības iestādēm
Ukrainā kopš Krievijas militārās agresijas sākuma ir nodarīti postījumi 2328 izglītības iestādēm, no kurām 289 ir sagrautas, ceturtdien preses konferencē paziņoja Nacionālās policijas Organizatoriski analītiskā nodrošinājuma un operatīvās reaģēšanas departamenta priekšnieks Oleksijs Serhejevs.
As a result of #Russian shelling, a kindergarten in #Sloviansk was damaged. pic.twitter.com/7M5xoXo42n
— NEXTA (@nexta_tv) September 2, 2022
“Krievijas karavīru izdarītie noziegumi tiek rūpīgi dokumentēti. Policijas izmeklēšanas apakšvienības ir sākušas 30,2 tūkstošus krimināllietu par kara noziegumu izdarīšanas faktiem,” sacīja Serhejevs.
Visvairāk krimināllietu – 21,6 tūkstoši – ir sāktas par kara likumu un paražu pārkāpšanu, 7,2 tūkstoši krimināllietu ir sāktas par Ukrainas teritoriālās integritātes un neaizskaramības pārkāpšanu, bet 1,2 tūkstoši krimināllietu ir sāktas par kolaboracionistisku darbību.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem, Ukrainā mācību gadam klātienē ir gatavas vairāk nekā puse izglītības iestāžu.
Kuģis ar Ukrainas graudiem uzskrējis uz sēkļa Bosfora šaurumā
Kuģis, kas ved Ukrainas graudus, ceturtdienas vakarā uzskrēja uz sēkļa Bosfora šaurumā, pārtraucot kuģu satiksmi caur šo šaurumu, paziņoja Stambulas gubernatora kanceleja.
Glābšanas velkoņi drīz novilka šo kuģi no sēkļa, ziņoja vietējais izdevums “Maritime Executive”. “Kuģis brauca lēnā gaitā vairāku velkoņu pavadībā,” vēstīja šis izdevums.
173 metrus garais sauskravu kuģis “Lady Zehma”, kas brauc zem Libērijas karoga, ar 3000 tonnu Ukrainas kukurūzas kravu pirms dažām dienām izbrauca no Čornomorskas ostas uz Itālijas pilsētu Ravennu.
Bosfora šaurumā tam sabojājās stūre, tāpēc kuģis ap plkst.21 apzināti uzskrēja uz sēkļa un izmeta enkuru Bebeka līcī.
“Saistībā ar kuģa bojājumu uz notikuma vietu nekavējoties tika nosūtītas Krasta drošības galvenās pārvaldes, glābšanas velkoņu un kuteru un krasta apsardzes komandas,” teikts Stambulas gubernatora kancelejas paziņojumā.
Kamēr kuģis atradās uz sēkļa, satiksme caur Bosforu uz laiku bija apturēta.
Ukraina varētu atgūt Hersonu bez kaujas, aplencot krievu spēkus
Ukrainas bruņotie spēki varētu atgūt Hersonu bez kaujas, vienkārši piedraudot aplenkt 20 000 Krievijas karavīru šajā reģionā, telekanālā “Sky News” paziņoja bijušais Lielbritānijas Karaliskā apvienoto dienestu institūta (RUSI) ģenerāldirektors, analītiķis Maikls Klārks.
“Es domāju, ka viņi gribētu aplenkt apmēram 20 000 Krievijas karavīru, kas atrodas uz rietumiem no Dņepras upes. Ja spēs piedraudēt ar to aplenkšanu, tad krieviem nāksies aiziet no Hersonas. Viņi negrib bombardēt pilsētu un tāpēc var atgūt Hersonu, vienkārši veicot šo ātro uzbrukumu,” sacīja Klārks.
Laikā, kad notika gatavošanās pašreizējam Ukrainas pretuzbrukumam, ASV aicināja Kijivu ierobežot operāciju gan mērķu, gan ģeogrāfijas ziņā, lai novērstu pārmērīgu tās paplašināšanos un iestrēgšanu vairākās frontēs.
IAEA direktors pametis Zaporižjas AES
#IAEA Director General Rafael Grossi published a video on the results of his visit to the #ZaporizhzhiaNPP
He confirmed that he would not stay at the station, but other members of the mission would work at the ZNPP. pic.twitter.com/C2jU8pyarP
— NEXTA (@nexta_tv) September 1, 2022
Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) direktors Rafaels Grosi ceturtdienas vakarā pameta Zaporižjas AES, bet pieci Grosi vadītās delegācijas dalībnieki tajā palika.
Pieci atomelektrostacijā palikušie delegācijas locekļi izkrauj atvestās iekārtas un, domājams, stacijā paliks līdz 3.septembrim.
Uzdevums ir noskaidrot, cik bīstama ir situācija stacijā un tās apkārtnē, proti, cik lieli ir radiācijas noplūdes draudi.
