Māja ar oāzi un tango

FOTO. Māja ar oāzi un tango! Kā Rūta ar Uldi un pieaugušajiem bērniem atjaunojuši 20. gadsimtā celto namu Miera ielā 11

Andris Tiļļa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Baltijas valstis paziņojušas Krievijai un Baltkrievijai, ka izstājas no Maskavas kontrolētā elektrotīkla: “Mēs demontēsim pēdējos fiziskos savienojumus” 16
Lasīt citas ziņas

Divdesmitā gadsimta sākumā celtajā divstāvu īres namā Rīgā, Miera ielā, dzīvokli iegādājās Rūta Slavinska ar dzīvesbiedru Uldi. Pēcāk šajā namā pakāpeniski dzīvokļus nopirka arī viņu pieaugušie bērni. Ir gandarījums redzēt, ka kopīgiem spēkiem īpašnieki namu atjauno un iekopj pagalmu – urbānās vides oāzi, kas zied cauru gadu.

Rūtas un Ulda vaļasprieks ir dejot Argentīnas tango, kas kļuvis par ģimenes uzticamo pavadoni – līdzīgi kā tautiskās dejas, ar kurām kolektīvā “Senvija” viņi gatavojas uzstāties nākamā gada Dziesmu un deju svētkos.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pirms ienākšanas šajā namā mitām paneļu ēkas dzīvoklī, bet nu ir pilnīgi cita jušana – kā diena pret nakti. Koka nams elpo, un tas ir tik tīkami, to īpaši jūtam, laižoties miegā,” teic Uldis Slavinskis. Viņš pēc profesijas ir būvnieks. Tieši Ulda pārraudzībā nams pakāpeniski top atjaunots. Rūta savukārt ir finansiste. Saimniece ieskicē mājas vēsturi: “Nams būvēts laikā no 1903. līdz 1910. gadam, īpašnieki bijuši divi ebreju tautības brāļi, akmeņkaļi. Saglabājusies arī viņu darbnīca, kurā esam iekārtojuši saimniecības noliktavu.

Brāļu darba pamatīgums redzams vēl šodien – nesošās sienas no mūra, kāpnes veidotas betonā, pagrabs uzmūrēts ar biezu sienu no šķeltiem akmeņiem… Pati ēka – no koka, tāpēc tik tīkami tajā dzīvot. Mājā – četri dzīvokļi, spoguļskatā tie ir līdzīgi, katrs 100 m2 plašs, ēkas vidū – kāpnes, dzīvokļi pa sāniem. Pētot arhīvu, uzzinājām, ka sētnieks esot mitis puspagrabstāvā, bijusi arī uzmūrēta krāsns.

Padomju laikā namā bija komunālie dzīvokļi, īrnieki istabas bija sadalījuši pēc sava prāta mazos būceņos, katrā dzīvoklī mita divas ģimenes… Lielākoties krievu tautības, atceros pēdējo īrnieci babu Vaļu, kas dalījās atmiņās, ka līdzās mūsu pašreizējam pagalma dārzam senāk bijusi promenāde, pa kuru pastaigājušās dāmas.”

Pēc atmodas dzīvokļus varēja privatizēt, taču dažs nespēja atmaksāt bankā aizņemto kredītu, tāpēc banka viņus no dzīvokļiem izlika, un Slavinsku ģimenei radās iespēja pakāpeniski dzīvokļus iegādāties. Pirmo dzīvokli nopirkuši 2013. gadā, pēc tam kopā ar meitas ģimeni – pārējos trīs.

Mājas un apkārtnes apskati sākām ar iekopto dārzu, kurā majestātiskās lapas rieš kannas, zied hortenzijas, lilijas, rozes… Rūta Slavinska mūs cienā ar kafiju un pašas cepto gardo kūku. Var just, ka viesmīlība ir šīs mājas vizītkarte! Savulaik pagalmā bijusi arī dēļu grīda, uz kuras dejots, koncertēt nākuši Brasas vietējie mūziķi. Pērn te svinētas meitas Elizabetes kāzas.

Iekštelpas atjauno pakāpeniski, jo būvmateriāliem vairākas reizes pieaugusi cena un ne visu nepieciešamo var iegādāties uzreiz… Istabās ar kaļķi apmestās sienas krāsotas ar speciālām, elpojošām krāsām, veco logu vietā ielikti jauni, daži gan vēl gaida nomaiņu.

Uldis atklāj ieceres, ka izveidošot bruģētu iebraucamo ceļu un stāvlaukumu. Atjaunos un siltinās fasādi, šīfera vietā uzliks krāsota skārda jumtu. “Zinu, ka tagad modē ir pelēkie vai aukstie toņi, tomēr man vairāk tīk siltie, piemēram, smilšu krāsas, tādā varētu nokrāsot ēkas ārsienas. Zaļajā vidē māja izskatītos īpaši pievilcīga.”

Reklāma
Reklāma

Priekšmets ar stāstu

Padomju laikā šī nama komunālo dzīvokļu kāpņu telpā bija vesela rinda ar neizteiksmīgām, aprūsējušām bleķa pasta kastēm… “Pēc nama izpirkšanas ielas pusē pie žoga uzlikām savējo, kuru apgleznoja meita Elizabete. Bija liels pārsteigums, ka mūsu pasta kastīte tika iekļauta apkaimes orientēšanās spēlēs kā viens no kontrolpunktiem, pie kura vajadzēja nofotografēties. Vēl lielāks gandarījums, ka “Latvijas Pasts” mums atsūtīja pateicību, jo arī viņus priecē mūsu pasta kastīte,” par košo un individuālo nama akcentu priecājas Rūta Slavinska.
Foto: Anda Krauze

Padomju laikā šī nama komunālo dzīvokļu kāpņu telpā bija vesela rinda ar neizteiksmīgām, aprūsējušām bleķa pasta kastēm… “Pēc nama izpirkšanas ielas pusē pie žoga uzlikām savējo, kuru apgleznoja meita Elizabete.

Bija liels pārsteigums, ka mūsu pasta kastīte tika iekļauta apkaimes orientēšanās spēlēs kā viens no kontrolpunktiem, pie kura vajadzēja nofotografēties. Vēl lielāks gandarījums, ka “Latvijas Pasts” mums atsūtīja pateicību, jo arī viņus priecē mūsu pasta kastīte,” par košo un individuālo nama akcentu priecājas Rūta Slavinska.

Ieteikums

Iesaka saimnieks Uldis Slavinskis: “Atjaunojot senās koka ēkas, svarīgi ievērot pareizās tehnoloģijas un izvairīties no pašdarbības. Darbojoties pašiem uz savu roku un cenšoties ietaupīt naudu, varat iekulties lielā ķezā… Labāk pieaicināt kādu speciālistu, piemēram, no koka ēku renovācijas centra “Koka Rīga”.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.