Latvijā joprojām ir vismaz 30 apdzīvotas lauku mājas bez elektrības 10
Kaut arī kopš Latvijas valstiskās neatkarības pagājuši jau teju trīsdesmit gadi, Aglonas novada Šumsku ciemata “Juzefovas” māju iedzīvotāji joprojām dzīvo bez elektrības.
Aizvadītajos gados māju īpašniece Jeļena Gržibovska vairākkārt rakstiski vērsusies gan vietējā pašvaldībā, gan uzņēmumā “Sadales tīkls”, lūdzot pieslēgt māju elektrībai. Diemžēl nesekmīgi.
No “Sadales tīkla” Jeļenai Gržibovskai sūtītajām atbildēm redzams, ka elektrības pieslēguma ierīkošanu it kā neatsaka. Bet, ielūkojoties valsts uzņēmuma “Sadales tīkls” atbildē pievienotajai pieslēguma ierīkošanas iespējamo izdevumu tāmei, top skaidrs, kāpēc mājā, kurā pašlaik pastāvīgi dzīvo viņas vecāki, elektrības joprojām nav un diezin vai tik drīz arī būs.
Galvu reibinoša tāme
Pēc 2017. gadā sagatavotās tāmes, par elektrības pieslēgumu latgaliešiem būtu jāsamaksā 23 141,90 eiro, nerēķinot 21% pievienotās vērtības nodokli. Savukārt par elektrības pieslēguma izbūvi kopīgie izdevumi uzņēmumā aplēsti 46 284 eiro apmērā. Bet tie ir vien aptuveni lēstie izdevumi. Cita starpā tāmē norādīts, ka tajos nav iekļauti pieslēguma projektēšanas, topogrāfiskā plāna un elektropārvades līnijas izdevumi, kuri būtu jāsedz elektrības lietotājam…
Jeļenas dzīvesbiedrs Staņislavs man atzīst, ka šādu summu ne viņš, ne mājā dzīvojošie vecāki nespēj un arī nekad nespētu samaksāt.
Jautāts, kā var rasties šādas summas, Staņislavs atbild, ka viņam esot grūti saprast, kā valsts uzņēmumā var piedāvāt šādas galvu reibinošas tāmes iedzīvotājiem, sevišķi Latgalē dzīvojošajiem, kuru ienākumi ir mazāki nekā citviet.
Kā viņam skaidrots, trakā sadārdzinājuma iemesls esot tas, ka no tuvākās gaisvadu līnijas līdz mājām jāizbūvē atzars divu kilometru garumā. Bet, kā viņam paskaidrots, šī pirms četrdesmit četriem gadiem izbūvētā gaisvadu līnija ir tiktāl novecojusi, ka jaunam pieslēgumam varot nepietikt jaudas. Tāpēc esot nepieciešama šīs gaisvadu līnijas atjaunošana, ko “Sadales tīkls” plāno uzsākt, pats ātrākais, 2021. gadā.
Izlīdzas ar ģeneratoru
Kad šonedēļ kopā ar redakcijas fotogrāfu Valdi Semjonovu ciemojāmies “Juzefovā”, redzējām, ka elektrības iegūšanai māju iemītnieki pašlaik izlīdzas ar degvielu darbināmu ģeneratoru.
“Ģeneratoru darbinām jau divpadsmito gadu,” stāsta Staņislavs. “Bet pašlaik tā ir tikai tāda lāpīšanās. Par 95. markas degvielas iegādi esmu spiests maksāt aptuveni 150 līdz 180 eiro mēnesī. Bet ar iegūto elektrību pietiek tikai telpu apgaismojumam.”
Gržibovsku ģimenes piederīgā Marta piebilst, ka elektrības trūkuma dēļ divas govis izslaucot ar rokām.
Bet gadu nastas dēļ to kādā brīdī vairs nespēšot, un tad no lopiņiem būšot jāatsakās. “Izslaukto pienu es varētu atdzesēt, saglabājot ilgāk,” viņa skaidro. “Izmantojot elektroiekārtas, tāpat daļu varētu pārstrādāt krējumā un biezpienā. Bet pašlaik šīs iespējas mums liegtas tā paša iemesla dēļ.”
Uz manu jautājumu, vai būtu atrodams vēl kāds atrisinājums šai gadu desmitiem ilgušajai problēmai, Staņislavs atbild, ka elektrības pieslēguma izbūvēšanai varētu būt arī īsāks ceļš – no tuvākajām kaimiņu mājām, kuru no “Juzefovas” šķir 600 metri.
Taču šādu atrisinājumu “Sadales tīkls” viņam pat neesot piedāvājis.
“Būvējot gaisvada līnijas atzaru no kaimiņu mājām, protams, tāpat būtu jāmaksā. Bet mazāk,” piebilst Staņislavs. “Pēc aptuvenām aplēsēm, izdevumi tad varētu sasniegt ap 10 000 eiro. Ja no šīs summas man būtu jāsamaksā puse, par to vēl varētu domāt. Bet ne jau par teju divdesmit pieciem tūkstošiem!”
Bez elektrības Aglonā vienīgā
Aglonas novada pašvaldības izpilddirektore Ineta Poga stāsta, ka pašlaik novadā Gržibovsku ģimene esot vienīgā, kuru mājās nav elektrības. Šī pirms kara celtā ēka nekad nav bijusi pieslēgta elektrībai.
Pirms kara par vienīgo gaismekli kalpojusi parasta petrolejas lampa. “Ka 21. gadsimtā Latvijā vēl joprojām ir mājas, kurās valsts nav spējusi nodrošināt elektrības piegādi, tas ir bēdīgi,” atzīst Aglonas pašvaldības vadītājs Juris Butēvics, “bet pašvaldībai nav tiesību ieguldīt naudu privātīpašumā.”
Īpašniece pazīmēm neatbilst
Kā skaidro pašvaldības pārstāve, diemžēl šo māju īpašniecei nepienākas arī aizsargātā elektrības lietotāja statuss, kuru piešķirot, iedzīvotāju būtu iespējams atbrīvot no izdevumiem elektrības pieslēguma ierīkošanai.
Pēc 2017. gada 1. augustā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam”, to piešķir pēc vairākām pazīmēm.
Citu starpā aizsargātajam lietotājam jābūt trūcīgam vai maznodrošinātajam; jābūt deklarētam un jādzīvo viņa vienīgajā īpašumā vismaz deviņus mēnešus.
“Kaut arī “Juzefovā” pastāvīgi dzīvojošie Gržibovsku ģimenes piederīgie ir gan trūcīgi, gan maznodrošināti, māju īpašniece, kas šo māju saņēmusi mantojumā, ir Daugavpilī dzīvojošā Jeļena Gržibovska,” piebilst pašvaldības pārstāve Ineta Poga.
Lasot pieminētos Ministru kabineta noteikumus, šķiet, tie tik un tā neglābtu “Juzefovas” iedzīvotājus, pat ja viņiem būtu aizsargātā lietotāja statuss. Cita starpā šie noteikumi paredz, ka aizsargātā lietotāja vietā izdevumus uz pusēm segtu “Sadales tīkls” un valsts, ja tie nepārsniegtu 15 000 eiro. Bet elektrības pieslēguma izbūvei “Sadales tīkls” tos aplēsis teju trīskārt lielākus.
Pirms 15 gadiem valsts uzņēmums “Latvenergo” pacilāti ziņoja par vēsturiski bez elektroapgādes palikušo saimniecību elektrifikācijas uzsākšanu, apstiprinot pirmos no vietējām pašvaldībām saņemtos iesniegumus, toreiz kopskaitā 29. Starp 16 Latgales pašvaldību pieteikumiem starp toreizējā Preiļu rajona Aglonas pagasta māju nosaukumiem “Juzefova” gan nebija atrodama, kaut arī cilvēki tur dzīvoja arī tolaik.
“Sadales tīkla” pārstāve Tatjana Smirnova stāsta, ka māju īpašniece Jeļena Gržibovska pirmoreiz uzņēmumā esot vērsusies 2012. gadā, bet pēc tam tikai 2019. gada nogalē.
Gan pirmoreiz, gan vēlāk “Sadales tīkls” viņai paskaidrojis, kas jādara, lai izbūvētu elektrotīkla pieslēgumu, un kādi būtu aptuvenie pieslēguma izbūves izdevumi.
“Sadales tīkls” klientam sagatavojis arī tehniskos noteikumus pagaidu elektrības pieslēgumam, kamēr īpašniece izstrādā būvprojektu īstajam. Tomēr esot jāņem vērā, ka ar pagaidu pieslēguma izbūvi saistītie izdevumi klientam jāsedz pilnā apmērā. Ja klients apstiprina vēlmi izbūvēt saimniecībā pagaidu pieslēgumu uz būvprojekta izstrādes laiku, tad viņam pašam jāizbūvē elektrotīkls no tuvākās iespējamās elektrotīkla pieslēguma vietas līdz īpašuma robežai.
Skumji secinājumi
Uz jautājumu, cik Latvijā vēl ir apdzīvotas lauku mājas, kurās nav elektrības, “Sadales tīkla” pārstāve atbild, ka 2016. gadā uzņēmums lūdza Latvijas Pašvaldību savienībai sniegt ziņas par mājokļiem bez elektrības, kuros dzīvo cilvēki, kuriem, ievērojot pieminētos Ministru kabineta noteikumus, būtu piešķirams valsts atbalsts elektrības pieslēguma ierīkošanai.
Pārbaudot no pašvaldībām saņemtās ziņas, visām Ministru kabineta noteikumu prasībām atbilstot 30 īpašumi. Taču pašlaik šis skaits varētu būt mainījies, jo jaunāku ziņu uzņēmuma rīcībā neesot.
Vēl jāņem vērā, ka uzskaitītās 30 mājsaimniecības ir tādas, kuru iedzīvotājiem būtu tiesības saņemt pieminēto valsts atbalstu 15 000 eiro apmērā.
Aglonas novada “Juzefova”, kurā nav elektrības, šajā skaitā nemaz nav.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas lietās Andris Akermanis stāsta, ka ziņas par mājsaimniecībām, kurās nav elektrības pieslēguma, pašlaik nevācot. No tā var secināt, pirmkārt, ka “Juzefova” nav vienīgās mājas, kurās nav elektrības un kuru iemītnieki nevar cerēt ne uz kādu valsts atbalstu. Otrkārt, ne valsts pārvaldes iestādēs, ne uzņēmumos, kas atbildīgas par elektrības piegādi, nav zināms to skaits.
