Bailes no kolonijas un ikdienas izaicinājumi 0
Anna, cita notiesātā māte, piedzīvojusi vēl smagākus laikus. Pirms sprieduma viņa trīs mēnešus pavadīja pirmstiesas apcietinājumā, lai gan mājās viņu gaidīja divi nepilngadīgi bērni. Par negatīvu komentāru izteikšanu par valdības amatpersonām Annai piesprieda trīs gadus “mājas ķīmijterapijas”.
“Ja sievietei ir nepilngadīgi bērni, likums neļauj viņu sūtīt uz regulāro “ķīmiju” – viņai dod mājas arestu,” skaidro Anna. “Taču bērnu klātbūtne neizslēdz nosūtīšanu uz koloniju, tāpēc sievietes trīc līdz pēdējam brīdim, gaidot spriedumu.”
Annai dienā ir tikai divas brīvas stundas, kuru laikā jāatrisina gan savas, gan bērnu vajadzības. “Protams, šis laiks nav pietiekams, lai, piemēram, kopā ar bērniem apmeklētu teātri,” viņa atzīst.
Viņai palīdz radinieki un kaimiņi – piemēram, Annas vecmāmiņa tagad apmeklē skolas sapulces. “Es pat nevaru iedomāties, kā tiktu galā viena,” viņa saka.
Policijas pārbaudes ir vēl viens smags pārbaudījums. “Sākumā viņi ieradās nakts vidū,” stāsta Anna. “Bērni šausmīgi baidījās, ka mani atkal aizvedīs. Es centos to izskaidrot policijas iecirknī, bet man atbildēja, ka tā ir standarta procedūra “ķīmiķiem” un ka viņiem ir pienākums mūs pārbaudīt.”
Šādas pārbaudes rada pastāvīgas bailes, jo vairāk nekā trīs pārkāpumi gadā var novest pie pārvietošanas uz soda izciešanas koloniju.
