Tramps iešāva sev kājā: pirms 11 gadiem pieņemtais lēmums viņu vajā vēl šobaltdien 1
Astoņus gadus pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma izstāties no kodolvienošanās ar Irānu, Teherānas režīms ir uzkrājis 11 tonnas bagātināta urāna, raksta “The New York Times”.
Zemā koncentrācijā urānu var izmantot kodolreaktoros. Augstākā koncentrācijā, kas tiek iegūta bagātināšanas procesā, to var izmantot kodolieročiem.
Jo augstāka ir urāna koncentrācija, jo vieglāk un ātrāk to tālāk bagātināt. Sasniegt 20% līmeni no 0% ir daudz grūtāk nekā paaugstināt koncentrāciju no 20% līdz 60% vai pat līdz 90% – līmenim, kas nepieciešams kodolieroču ražošanai.
Irāna urānu rūpnieciskā mērogā sāka bagātināt 2006. gadā, apgalvojot, ka tās mērķi ir miermīlīgi.
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ziņojumi liecināja, ka kopš tā laika valsts krājumi pieauguši. 2010. gadā Irāna paziņoja, ka sāks bagātināt urānu līdz 20%, lai ražotu degvielu pētniecības reaktoram. Šis līmenis tiek uzskatīts par oficiālo robežu starp civilo un militāro izmantošanu.
20% līmenis radīja bažas, jo tas nozīmē, ka aptuveni 80% ceļa līdz bumbai piemērotai degvielai jau ir veikti. Tā kā krājumi turpināja augt, toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija sāka sarunas, lai tos ierobežotu.
2015. gadā Irāna un sešas valstis ASV vadībā panāca vienošanos, kas uz 15 gadiem ierobežoja bagātinātā urāna tīrību līdz 3,67% un noteica krājumu apmēra ierobežojumus.
Saskaņā ar šo vienošanos Teherāna izveda 12,5 tonnas bagātināta urāna un samazināja krājumus līdz mazāk nekā 300 kilogramiem.
Taču 2018. gadā Tramps izstājās no vienošanās un no jauna ieviesa stingras ekonomiskās sankcijas. Tobrīd Irānai nebija pietiekami daudz urāna vienas bumbas izgatavošanai.
Pēc šī lēmuma Irāna sāka bagātināt urānu virs vienošanās noteiktajiem limitiem – sākumā nelielos daudzumos, lai izdarītu spiedienu uz Rietumiem. 2021. gada sākumā, pirms Trampa pilnvaru termiņa beigām, tā sasniedza 20% līmeni.
Džo Baidena administrācija nesekmīgi mēģināja atjaunot vienošanos. Sarunu laikā Irāna bagātināja urānu līdz iepriekš nepieredzētam 60% līmenim, kas ir gandrīz pietiekams atomieroča izgatavošanai.
2025. gadā Irānas bagātinātā urāna krājumi pieauga visstraujāk kopš brīža, kad Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra sāka publicēt datus. Pagājušā gada jūnijā, 12 dienu kara laikā, ASV bombardēja Irānas bagātināšanas objektus, kā arī urāna glabātavas Isfahānā.
Mēnesi vēlāk Irāna apturēja sadarbību ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, pārtraucot kodolobjektu uzraudzību. Tā kā pārbaudes uz vietas nenotiek un, neraugoties uz satelītnovērošanu, 11 tonnu krājumu atrašanās vieta joprojām nav skaidra.
Radioaktīvais un ķīmiski bīstamais urāns daļēji varētu būt paslēpts vai aprakts kara drupās, tāpēc tam ir grūti piekļūt vai to iznīcināt. Pat apstiprināt tā pastāvēšanu ir sarežģīti.
Pat ja Irāna šo urānu izraktu, eksperti norāda, ka būtu vajadzīgi daudzi mēneši – iespējams, vairāk nekā gads –, lai to pārvērstu kaujas galviņā. Viņi arī uzsver, ka kara sākumā Teherāna neradīja tūlītējus kodoldraudus.
Trampa administrācija apgalvo, ka ASV satelīti seko dziļi paslēptajam urānam un ka iznīcinātās infrastruktūras un zaudēto zināšanu dēļ šie krājumi Irānai ir mazvērtīgi vai pat bezvērtīgi.
Analītiķi gan šos apgalvojumus apšauba. Viņi uzskata, ka Irāna pērn varēja ierīkot bagātināšanas objektu kalnu tuneļos pie Isfahānas, kur, kā tiek pieļauts, glabājas lielākā daļa urāna krājumu. Ja tas apstiprinātos, tas radītu iespēju, ka Teherānas režīmam ir slepens objekts, kurā tas varētu turpināt bagātināšanu un ražot degvielu atomieročiem.
