“Krievija ir spiesta slēpties!” Putina Uzvaras dienas parāde šogad būs mazākā gandrīz 20 gadu laikā, lietuviešiem ir ideja, kas aiz tā slēpjas 0
Krievijas propagandai tik svarīgie Uzvaras dienas pasākumi šogad būs mazākie gandrīz divu desmitgažu laikā. Bezpilota lidaparātu draudu dēļ Maskavā tika ieviesti neskaitāmi drošības pasākumi, savukārt reģionos svētki tika atcelti vai krasi samazināti to apjomos.
Publiskajā telpā šāds Krievijas lēmums izraisīja lielu entuziasmu. Ukrainas apskatnieki steidza raksturot radušos situāciju kā “pazemojumu un sakāvi Kremelim” un “lielu uzvaru Ukrainai”. Taču kā ir patiesībā? Lietuviešu ziņu portāla “Lrytas” uzrunātais kara apskatnieks sūtīja divējādu signālu: lai gan svētku mēroga samazināšanās būtiski neietekmēs Krievijas sabiedrību, tā neapšaubāmi ir liela uzvara Ukrainai.
Šī gada Uzvaras dienas parādē Maskavā nepiedalīsies smagā militārā tehnika. Pēc Kremļa teiktā, šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā “operatīvo situāciju” un “terorisma draudus” no Kijivas puses. Vēl nedēļas nogalē Maskavas virzienā lidoja aptuveni 20 droni, bet pirmdien viens no tiem trāpīja ēkai aptuveni 6 km attālumā no Kremļa. Tagad kļūst skaidrs, ka Krievija atkārtotu uzbrukumu draudiem gatavojas ļoti nopietni.
Maskavā tika ievestas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas, uz centrā esošo ēku jumtiem pamanīti ložmetējnieki, bet pilsētas ielās – bruņutehnika ar automātiem. Iebrauktuvēs Maskavā tika ierīkoti drošības kontrolpunkti, bet Krievijas galvaspilsētā tika atslēgts internets. Tīmeklī parādījās daudzi video, kuros redzams, kā krievi nevar norēķināties ar bankas kartēm un traucēta taksometru pakalpojumu darbība.
Apskatnieks Egidijus Papečkis portālam “Lrytas” vērtēja, ka parādes mērogs samazinās ar katru gadu. Ja pērn pasākumā Maskavā piedalījās no frontes atsūtīti karavīri, tad šogad tur maršēs tikai galvaspilsētā esošo augstāko kara skolu kursanti.
“Citviet, piemēram, Kaļiņingradā, iespējams, notiks lielāka parāde, piedalīsies arī kaut kādi karavīri, bet Maskavā pagaidām oficiāli paziņots, ka piedalīsies tikai kursanti,” viņš klāstīja.
Apskatniekaprāt, Maskavā ieviestie piespiedu drošības pasākumi zināmā mērā pazemoja Krieviju, taču, neraugoties uz acīmredzamo satraukumu par draudiem no Ukrainas, nebūt ne visa Krievijas sabiedrība svinību samazināšanu redz tieši tā.
“Noteikti ne visa Krievija to redz kā pazemojumu. Mēs nedaudz vairāk dzīvojam tajā ukraiņu informācijas laukā, kurā vienkārši izsmej šo nenotikušo parādi. Viņiem ir morālas tiesības izsmiet. Arī krievi jūt, ka ne viss ir kārtībā, taču tur noteikti nav tādas vilšanās vai panikas zīmju, ka, lūk, parāde nenotika un tagad V. Putins būtu zaudējis savu autoritāti. Tā nav. Viņi uz šo skatās kā uz kara laiku – ka notiek karadarbība un tiešām nav vajadzības rīkot lielu parādi,” skaidroja Papečkis.
To, ka pasākumu mēroga samazināšanās negatīvā ietekme uz Krievijas tautu ir nedaudz uzpūsta, rāda arī sabiedrības daļas reakcija uz iepriekšējām parādēm. Jau 2022. un 2023. gada pasākumu laikā “krievfašistiskā” un karu atbalstošā sabiedrības daļa izrādīja neapmierinātību par parādē demonstrēto tehniku, argumentējot, ka šis bruņojums vairāk nepieciešams frontē. Eksperts uzskata, ka šai sabiedrības daļai parādes samazināšana neradīs triecienu.
No otras puses, Krievija ir spiesta slēpties un veikt papildu drošības pasākumus, un tas ir liels ukraiņu sasniegums. “Tas, kas tiek savilkts uz Maskavu parādes piessegšanai, tiek atsegts citur. Pretgaisa aizsardzības tāpat nepietiek. Tas, ka šeit ir sasniegta ukraiņu uzvara, tā noteikti ir. Bet vienkārši gribu skaidrāk izteikt domas – Krievijas sabiedrībai šī parādes samazināšana ir redzama, viņi to jūt, tāpat kā jūt, ka karā viņiem neveicas. Bet tas nav tik liels notikums, kā mēs visi gribētu,” viņš turpināja.
Par to, ka virs Maskavas Uzvaras dienas pasākumu laikā varētu parādīties droni, ir ieminējies arī pats Volodimirs Zelenskis. E. Papečkis vērtēja, ka dronu uzbrukuma iespējamība pastāv, taču svarīgākais jautājums ir cits – vai šāds solis dotu kādu labumu Ukrainai?
“Nezināmā saglabāsies, spriedze Krievijas vadībai paliks liela, bet es neredzu tik lielu triecienu Kremļa tēlam tāpēc, ka šī gada parādē nebūs tehnikas,” viņš teica.
Iespējamo triecienu dēļ Kremlis ķērās pie draudu stratēģijas, paziņojot, ka atbildē uz jebkuru “provokāciju” dotu milzīgu atbildes triecienu Kijivas centram. Papečkis uzskata, ka Ukraina šādiem draudiem vairs nepievērš uzmanību, jo krievi Kijivai uzbrūk tad, kad vēlas, un ir to darījuši jau ne reizi vien.
Atvērto avotu analītiķi visu nedēļu ziņo par lielu pretgaisa aizsardzības sistēmu kustību Maskavas virzienā. Ukrainai ir smaga dilemma – riskēt un dot triecienu spēcīgi aizsargātajai galvaspilsētai vai palaist dronus uz reģioniem ar vājāku aizsardzību. E. Papečka ieskatā, no militārā viedokļa loģiskāks būtu trieciens reģioniem, no kuriem sistēmas ir atvilktas.
Tomēr militārā joma nav vienīgais faktors. Uzvaras diena joprojām ir svarīga padomju un Krievijas propagandai. Arī Ukrainā joprojām ir iedzīvotāji, kuriem šis datums ir svarīgs personīgu iemeslu dēļ (karā krituši vectēvi). “Vai politiski būtu lietderīgi veikt kādu īpašu triecienu tieši 9. maijā? Tas ir jautājums. Vismaz agrāk ukraiņi 9. maijā neko izņēmuma kārtā nedarīja,” piebilda apskatnieks.
E. Papečkis vērsa uzmanību, ka ar katru gadu uz parādi ierodas arvien mazāk ārvalstu viesu. Šī uzvara skar ne tikai pašu parādes dienu.
“Pirms kara militārās vienības un tehnika tika savilkta mēnešus iepriekš. Lidlaukos un poligonos mēnešiem notika mēģinājumi, lai 9. maijā viss izskatītos ideāli. Tagad šie mēģinājumi ir pazuduši. Agrāk 9. maijam bija rīkojums frontē kaut ko ieņemt, lai to varētu parādīt kā uzvaru. Šogad absolūti nekas tāds nav, jo Krievijas armija nav spējīga pat iedomātu uzvaru pasniegt uz 9. maiju. Pat nevienu mazu pilsētiņu par godu šai dienai neieņēma,” rezumēja eksperts.
