Mūsdienās D.A.G. Bromberg rūpnīca ir unikāla iespēja uzzināt, kā tika celtas munīcijas ražotnes, lai mazinātu nelaimes gadījumu postošās sekas, kāds bija munīcijas ražošanas smalkais process un kādi likteņi bija ražotnes strādniekiem. Piemēram, visām ražotnes ēkām viena siena bija stiklota, lai sprādziena triecienvilnis būtu šajā virzienā, tādējādi pasargājot no lielākiem postījumiem pārējo ēku. Būdams stratēģiskas nozīmes objekts, D.A.G. Bromberg bija īpaši slepens objekts, kur speciāli noteikumi bija arī visiem strādniekiem. Darbiniekiem tika atklāts tikai tik, cik nepieciešams konkrēta darba veikšanai, savukārt, lai novērstu iespējamās diversijas, visus atbildīgākos darbus ar ķimikālijām veica paši vācieši. Pēc sarkanās armijas ienākšanas rūpnīcas iekārtas tika sakrautas vagonos un izvestas uz Padomju Savienību, bet rūpnīcas teritorija ieguva slēgtās zonas statusu. 0
Polijā dzīvs ir teiciens, ka ikvienai poļu paaudzei ir sava sacelšanās, jo poļu lepnums bērniem neļāva samierināties ar vecāku piedzīvoto sakāvi. Bidgoščā starp daudzajiem vēstures pieminekļiem vērts pievērst uzmanību kādai piemiņas plāksnei, kas atrodas Dabrovska kalnā pašā pilsētas centrā. 1956. gada 18. novembrī Bidgoščas iedzīvotāji izgāja demonstrācijā, protestējot pret komunistisko režīmu un pieprasot Polijas neatkarības atjaunošanu. Dabrovska kalna galā tika uzstādīta iekārta radio “Brīvā Eiropa” un “Amerikas balss” uztveršanai. Mēģinājums panākt valsts neatkarības atjaunošanu Bidgoščā beidzās ar sakāvi, 13 dalībnieki saņēma cietumsodu, taču tas nemazināja poļu lepnumu un pārliecību par to, ka neatkarība vienalga tiks atgūta.
Poļi patiešām lepojas ar savu vēsturi un valstsvīriem, savukārt Bidgošča ar savu pienesumu – tieši no Bidgoščas nākušas tādas ievērojamas personības kā matemātiķis Marians Rejevskis (1905 – 1980), kurš kopā ar diviem kolēģiem 1932. gadā pirmais atkodēja vāciešu šifrēšanas mašīnas “Enigma” kodus, ķīmiķis Jans Čohraļskis (1885 – 1953), kurš savukārt pirmais pasaulē atklāja monokristālu audzēšanas metodi (Čohraļska metode), padarot iespējamu kristālu izmantošanu visdažādākajās iekārtās, piemēram, mobilajos telefonos, datoros un saules paneļos. No Bidgoščas nācis arī mūsdienu politiķis, bijušais Polijas ārlietu ministrs, šobrīd Seima spīkers Radoslavs Sikorskis.
Lūk, cik bagāta ir pagaidām Latvijā mazpazīstamā Polijas kultūras un vēstures pērle Bidgošča.
Ja šķiet, ka ar iepriekš minēto tomēr ir par maz, tad tepat līdzās atrodas Nikolaja Kopernika (1473 – 1543) dzimtā pilsēta Toruņa. Brīnumainā kārtā paglābusies no Otrā pasaules kara iznīcības šausmām, tā šodien ir viena no vizuāli skaistākajām viduslaiku arhitektūras pilsētām Eiropā. Tāpat kā N. Kopernika laikos, arī tagad Toruņa atpazīstama ar savām īpašajām piparkūku cepšanas tradīcijām, tādēļ lepni nes Polijas piparkūku galvaspilsētas nosaukumu. Piparkūku veikali pilsētā strādā visu gadu.
Eiropas mēroga tūrisma apskates objekts ir arī slavenā Malborkas pils, kas atrodas pāris stundu brauciena attālumā no Bidgoščas. Tiesa, pirms doties tur, ieteiktu izlasīt ievērojamā poļu rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Henrika Senkeviča (1846 – 1916] romānu “Krustneši”, un tad vēsture pilī atdzīvosies. Bijušais teitoņu ordeņa cietoksnis, tāpat kā Bidgošča un Toruņa, nes sevī ne tikai Polijas ziemeļu daļas, bet visa Baltijas jūras reģiona vēsturi un tieši tāpēc ir tik interesants arī mums, šā paša reģiona iedzīvotājiem.
