“Mēs noņemsim bažas miljoniem ģimeņu mūsu valstī!” Britu premjers plāno celt nodokļus 4
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis par nodokļu celšanu un izdevumu palielināšanu, lai stabilizētu veselības jomu un sociālo aprūpi, pārkāpjot priekšvēlēšanu programmas solījumus.
Džonsons plāno arī valdības pārkārtošanu
“Mēs noņemsim bažas miljoniem ģimeņu mūsu valstī, veicot reformas veselības un sociālās aprūpes jomās, kas tikušas aizkavētas pārāk ilgi,” teica Džonsons. Britu mediji atzīmē, ka premjeram patīk skaļi paziņojumi. Kad Džonsons kļuva par Konservatīvo partijas līderi 2019. gada jūlijā, viņš apņēmās “reizi par visām reizēm tikt galā ar krīzi sociālajā aprūpē”.
Togad partijas priekšvēlēšanu programmā bija iekļauts solījums nepalielināt nodokļus. Džonsona partija pārliecinoši uzvarēja parlamenta vēlēšanās, iegūstot 80 vietu vairākumu. 7. septembrī premjers paziņoja par jaunu 1,25% nodokli veselības un sociālās aprūpes jomā, ar ko no 2022. gada aprīļa tiks apliktas gan darbinieku algas, gan darba devēju algu saraksti. Šis nodoklis noformēts kā pielikums valsts apdrošināšanas iemaksai (NIC).
Nodoklis dividendēm arī tiks palielināts par 1,25%. Kā apgalvoja Džonsons, Covid-19 pandēmija ir neparedzēti palielinājusi izmaksas veselības jomā, un papildu ieguldījumi esot nepieciešami arī sociālās aprūpes jomā. Vakar parlamentā bija paredzēts balsojums par jauno veselības un sociālo nodokli.
Britu mediji atzīmē, ka gaidītais konservatīvo likumdevēju dumpis pret jauno nodokli esot izčākstējis vēl nesācies, jo jau ceturtdien premjers esot paredzējis nākt klajā ar pārkārtojumiem valdībā.
Laikraksts “The Times” jau vakar pavēstīja, ka savus amatus zaudēšot izglītības ministrs Gevins Viljamsons, ārlietu ministrs Dominiks Rābs un iekšlietu ministre Priti Patela, kuri esot salaiduši grīstē attiecīgi skolēnu vakcināciju, Afganistānas evakuāciju un imigrāciju. Par jauno ārlietu ministri varētu kļūt līdzšinējā ārējās tirdzniecības ministre Liza Trasa, bet par iekšlietu ministru – Maikls Govs.
Analītiķi atzīmē, ka daļa konservatīvo deputātu ir pret nodokļu celšanas plānu, kā piemēru priekšvēlēšanu solījumu laušanai to grasās izmantot opozīcijā esošā Leiboristu partija, finanšu eksperti apšauba tā taisnīgumu, bet veselības speciālisti uzskata to par nepietiekami tālejošu, tāpēc nav izslēgts, ka premjera Džonsona pirmais lielais priekšlikums iekšpolitikas jomā varētu izgāzties.
Lai arī bango politiskās kaislības, vakcinācijas process Britānijā norit sekmīgi, secina izdevums “Politico”. Pirmo poti līdz šim saņēmuši 48,3 miljoni jeb 89,1% pieaugušo, bet pilnībā ir vakcinēti 43,5 miljoni jeb 80,2% valsts iedzīvotāju, kas vecāki par 16 gadiem.
Mediju vērtējumā premjers sper riskantu soli
Premjerministram Džonsonam izziņojot nodokļu celšanas plānu, diskusijā aktīvi iesaistījušies britu mediji. “Augstākie nodokļi kopš (Otrā pasaules) kara”, vēsta “The Daily Telegraph”, ko tradicionāli uzskata par Konservatīvo partijas viedokļa paudēju. “Premjera reputācijas likme ir 12 miljardu mārciņu veselības plāns, bet vai ar to pietiks?”, jautā liberālais laikraksts “The Guardian”.
“Premjers brīdina, ka sociālās aprūpes plāns neatrisinās krīzi”, atzīmē “The Independent”. Laikraksta “The Sun” vērtējumā “tas ir premjera riskantākais solis”. Vairāki Džonsona priekšgājēji nesekmīgi centās sakārtot valsts ilgstoši nepietiekami finansēto sociālās aprūpes jomu, kas paredzēta palīdzībai gados veciem iedzīvotājiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, taču ir pārslogota ar pieaugošo pieprasījumu un neatbilstošo finansējumu.
Bijusī premjere Terēze Meja zaudēja partijas vairākuma atbalstu, kad publiskoja problēmas risināšanas plānu, ko mediji nodēvēja par “demences nodokli”, jo sākotnēji netika noteikts limits summai, kas cilvēkiem būtu jāmaksā par pašu aprūpi.
Pēc diviem gadiem amatā, ko apgrūtinājusi breksita un koronavīrusa pandēmijas krīze, Džonsons cer pārņemt politisko iniciatīvu un sakārtot nozari, kas pazudinājusi dažādas ievirzes politiķus. Priekšlikums paaugstināt nodokļus neatbilst Konservatīvo partijas tradicionālajam tēlam kā centriski labējai un zemu nodokļu partijai.
Daži analītiķi uzskata, ka Džonsona riskantais plāns varētu izdoties, jo pandēmijas apstākļos cilvēki, it īpaši gados vecākie ļaudis, kas ir aktīvākie balsotāji, daudz vairāk novērtē veselības un sociālās aprūpes kvalitāti.
Aptaujas liecina, ka 44% aptaujāto iedzīvotāju atbalsta sociālā nodokļa pielikumu, bet 43% izteikušies pret to. Premjerministram izdevās pārliecināt ministru kabineta locekļus, bet vakar Džonsona priekšlikuma izvērtējums un balsojums bija paredzēts parlamentā.
Ja valdības ekspertiem izdosies pierādīt, ka finansējuma palielinājums, lai arī uz nodokļu celšanas rēķina, dos reālu efektu veselības un sociālās aprūpes uzlabošanā, tam ir izredzes tikt apstiprinātam. Savulaik bijušie leiboristu premjerministri Tonijs Blērs un Gordons Brauns atbalstīja Nacionālā veselības dienesta finansējuma palielināšanu, dodot iespēju Borisam Džonsonam pārņemt leiboristu līderu aicinājumu.
