Viens no reti pētītiem traucējumiem mežā ir apledojums (atkala) koku vainagos, ko izraisa sasalstošs lietus, radot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai.
Viens no reti pētītiem traucējumiem mežā ir apledojums (atkala) koku vainagos, ko izraisa sasalstošs lietus, radot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai.
Foto no “AGRO TOPA” arhīva

Meža apsaimniekošanas riski klimata pārmaiņu ietekmē 0

Andis Kociņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
Lasīt citas ziņas

 

Klimata pārmaiņu ietekmi lielā mērā nosaka valsts atrašanās vieta pasaules kartē. Arī Latvijas mežus ietekmē globālās pārmaiņas, bet riski atšķirībā no dienvidu zemēm ir citi. Tāpēc aizvien lielāka uzmanība tiek veltīta klimata pārmaiņām un ar to saistītajām izmaiņām mežsaimniecībā, kā tās prognozēt un kā tām sagatavoties.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Arī akciju sabiedrība Latvijas valsts meži (LVM) aktīvi strādā, pielāgojot savu saimniecisko darbību klimata pārmaiņu nestajiem izaicinājumiem, gan veicot savlaikus meža apsaimniekošanu un aizsardzību, gan audzējot un stādot selekcionētus stādus, gan sadarbībā ar zinātniekiem veicot dažādus pētījumus un aplūkojot dažādus nākotnes scenārijus. Viens no nozīmīgākajiem pētījumiem šajā jomā ir Meža apsaimniekošanas risku izmaiņu prognozes un to mazināšana, ko pēc LVM pasūtījuma veicis Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava.

Pētījums ilga piecus gadus, un tā kurators no LVM puses bija izpētes vadītājs un eksperts meža aizsardzības jautājumos Indulis Brauners, kurš īsumā raksturoja pētījuma nodevumus un galvenos secinājumus.

 

Koku augšanas cikla izmaiņas nākotnes klimatā

Klimats nosaka meža ekosistēmas produktivitāti, tomēr pētījumi par prognozēto klimatisko apstākļu izmaiņām un to ietekmi uz koku augšanas gaitu ir atšķirīgi. Katrai koku sugai un arī atsevišķiem genotipiem ir noteikts apstākļu optimums, kura robežās norisinās visaktīvākā augšana, tādējādi kāda meteoroloģiskā faktora ietekme var to palēnināt vai pārtraukt. Tādēļ svarīgi noskaidrot koku potenciālo adaptāciju kā atbildes reakciju uz vides pārmaiņām, lai saglabātu vai paaugstinātu mežaudžu noturību un produktivitāti.

Pētījuma mērķis bija veikt priedes, egles, bērza, ātraudzīgās apses un melnalkšņa salcietības pārbaudes, audzējot kokus dažādos klimatiskajos režīmos. Lai simulētu nākotnes klimatiskos apstākļus un novērtētu to ietekmi, priežu, egļu, bērzu, ātraudzīgo apšu un melnalkšņu stādus audzēja trīs dažādos klimatisko apstākļu režīmos: nākotne – siltumnīca (klimata kamera) ar paaugstinātu gaisa temperatūru; tagadne – kontrole siltumnīcas apstākļos un lauka stādu poligonā. Mēslošanas un laistīšanas režīms saglabāts atbilstoši esošajai stādu audzēšanas praksei.

Pētījuma laikā konstatēts, ka nākotnē, veģetācijas periodam kļūstot garākam un salam iestājoties vēlāk, nav sagaidāma izteikta sala bojājumu apjoma palielināšanās jaunajos stādījumos arī tad, ja kokiem biežāk veidosies augusta dzinumi.

Priedei kopumā nākotnes klimats būs augšanai labvēlīgs, un var sagaidīt lielāku šīs sugas koku augstuma pieaugumu juvenilā vecumā. Eglei gan paaugstināta gaisa temperatūra samazina kopējo augstuma pieaugumu, bet nav novērota ietekme uz salcietības veidošanos. Tomēr klimata pārmaiņu dēļ tai paaugstinās augusta dzinumu veidošanās biežums. Juvenilā vecumā konstatēta pozitīva atgriezeniskā saikne starp egles augstumu un augusta dzinumu veidošanos.

Savukārt melnalkšņiem augstākai gaisa temperatūrai nebūs nozīmīgas ietekmes uz augstuma pieaugumu, kas jau liecina par šīs koku sugas audzēšanas perspektīvām klimata pārmaiņu kontekstā. Arī bērzu augšanu pozitīvi ietekmē siltāks klimats, bet tie kļūst nenoturīgāki pret salu.

Ātraudzīgajai apsei un bērzam labvēlīgāki ir tagadnes klimatiskie apstākļi, tas, visticamāk, saistīts ar nokrišņu apjoma būtisko ietekmi, kas ietekmē spēju formēt lielu augstuma pieaugumu. Tas varētu radīt bažas, vai nākotnē prognozētie biežākie garie sausie periodi neatstās negatīvu ietekmi uz bērziem jaunaudzes vecumā.

Tāpēc zinātnieki iesaka ietvert adaptāciju raksturojošās pazīmes selekcijas indeksā, īpaši ja plānota stādmateriāla veģetatīvā pavairošana, lai veicinātu jauno audžu piemērotību sagaidāmajiem klimatiskajiem apstākļiem. Kā arī tiek rekomendēts palielināt melnalkšņa īpatsvaru mērķtiecīgā meža atjaunošanā.

 

Ietekme uz Latvijā retajām un introducētajām koku sugām

Klimats mainās strauji, un līdz gadsimta beigām tas Latvijā atbildīs nemorālajiem mežiem raksturīgajam (tagad Centrāleiropā) un būs optimāls vairāku pašreiz mūsu valstī mazāk pārstāvētu sastopamu un/vai introducētu koku sugu audzēšanai. Ievērojot iepriekš minēto, koku sugu maiņa ir instruments efektīvākai sagaidāmo klimatisko apstākļu piedāvāto iespēju (augstāka temperatūra, garāks veģetācijas periods) izmantošanai. Tāpēc pētījumā analizētas liepas, kļavas, dižskābarža un lapegles audzēšanas attīstības iespējas.

Liepai un kļavai konstatēta nozīmīga un pozitīva atsauces reakcija uz kopšanu. Ievērojot rezultātus jaunaudžu kopšanas eksperimentos un vecākās audzēs ar dažādu biezumu, kā perspektīvi rekomendējams biezums 800–1300 koku uz vienu hektāru zemes. Tomēr, izvēloties veidot liepas vai kļavas audzes, jāņem vērā pārnadžu populācijas blīvums konkrētajā teritorijā, jo bojāto koku īpatsvars kopumā bija augsts un būtiski atkarīgs no meža lokācijas.

 

Dižskābaržu audze.
Foto no “AGRO TOPA” arhīva

Dižskābardis ir pret vētru ietekmi noturīga, ēncietīga, pārnadžu maz bojāta un daudzviet Eiropā arī komerciāli nozīmīga koku suga.

Savukārt lapegles jaunaudzes vecumā ir ātraudzīgas, nodrošinot iespējas diversificēt koku sugu sastāvu un iegūt pret biotiskajiem faktoriem noturīgu koksni. Prognozes liecina, ka Eiropas dižskābarža augšanai piemērotais areāls līdz gadsimta vidum ietvers arī visu Latvijas un Igaunijas teritoriju. Tomēr šīs koku sugas faktisko izplatību noteiks saimnieciskā darbība. Pētījumā analizētas tikai radiālā pieauguma veidošanās sakarības, kas jau liecina par šīs sugas otrās paaudzes veiksmīgu adaptāciju Latvijas klimatam. Tāpat lapegles straujā augšana liecina par tās mežsaimnieciskās izmantošanas perspektīvu.

Abu vērtēto koku sugu pieaugumu ietekmē mitruma deficīts, kas to var samazināt vai pat īslaicīgi apstādināt, līdz koka stumbrā atjaunojas ūdens uzkrājums. Tomēr šajā faktorā nav nozīmīgas atšķirības no citām šajā pētījumā analizētajām biežāk sastopamajām koku sugām, tātad pavairošanai meklējami pret sausumu noturīgāki genotipi sugas ietvaros.

Pētījums apliecina jau agrāk izskanējušos pieņēmumus, ka Latvijas rietumdaļā iespējams izveidot ražīgas dižskābarža audzes, kuru ierīkošanai iesaka ievākt sēklas no pluskokiem Latvijā jau esošajās audzēs. Zinātnieki ir arī ieinteresēti turpināt pārbaudīt dižskābarža adaptāciju Latvijas austrumdaļas klimatiskajiem apstākļiem, kā arī vērtēt lapegles hibrīdu piemērotību klimata ekstrēmiem.

 

Pārmaiņu ietekme uz koku pieaugumu

Tā kā klimats jeb noteikta perioda meteoroloģiskie apstākļi ir viens no koksnes pieauguma noteicošajiem faktoriem, pētījuma mērķis bija novērtēt Latvijā izplatītāko koku sugu – priede, egle un bērzs – radiālā papildpieauguma atbildes reakciju uz meteoroloģiskajiem apstākļiem. Šīs komponentes iekļaušana augšanas gaitas modeļos spēj sniegt precīzākas ilgtermiņa prognozes un salīdzināt atšķirīgu klimata attīstības scenāriju ietekmi, ļaujot nodrošināt pamatotākus mežsaimnieciskos lēmumus.

Veicot mērījumus un analizējot koku sugu pieauguma atbildes reakciju uz šiem faktoriem, secināts, ka kopumā klimata pārmaiņas negatīvi ietekmē egles un bērza pieaugumu. Savukārt priedei novērotās sakarības norāda uz identificēto būtisko pozitīvo un negatīvo ietekmju savstarpēju kompensēšanos, kā arī iespēju ar selekcijas metodēm mazināt koku jutību pret ietekmējošiem faktoriem.

 

Koku augšanas gaitas modeļi

Augšanas gaitas modeļi ir nozīmīgi stratēģisku lēmumu pieņemšanai, vērtējot plānoto darbību ilgtermiņa ietekmi uz dažādiem ar mežsaimniecību saistītiem aspektiem – kā oglekļa uzkrājuma dinamika, koksnes plūsma, noteiktu dimensiju koku klātbūtne meža masīvā u. c. Notiekot straujām klimata pārmaiņām (apstākļi būtiski izmainās ātrāk nekā koka dzīves laiks), svarīgi ievērot šo izmaiņu ietekmi uz koku pieaugumu, lai nezaudētu prognožu precizitāti.

Pētījumā izstrādāja koeficientus meteoroloģisko faktoru ietekmes raksturošanai caurmēra augšanas gaitas modeļos. Kā liecina pētījumu rezultāti, vērtējot parasto priedi, augstuma pieaugumu limitējošo faktoru komplekss var būt atšķirīgs nekā caurmēra pieaugumam. Tādēļ pilna novērtējuma ieguvei nākamajā pētījuma periodā veiks arī šo pieaugumu analīzi.

Analizējot ievāktos datus un ievietojot tos caurmēra augšanas gaitas modeļos, var secināt, ka sausums ir būtiskākais koksnes pieaugumu ietekmējošais faktors, tāpēc nepieciešams paaugstināt audžu noturību pret to ar mežsaimniecības un meža koku sugu selekcijas metodēm.

 

Koku sugu mistrojums vai tīraudze

Dažādu koku sugu mistraudžu veidošana, kā arī tīraudžu pārveidošana par mistraudzēm vairākos pētījumos tiek ieteiktas kā nozīmīgs risinājums audžu noturības paaugstināšanai pret dažādu nelabvēlīgu faktoru – dendrofāgo kukaiņu, slimību, vēja, sausuma, uguns u. c. – radītajiem koku bojājumiem un reizē ar to – finansiāliem zaudējumiem. Šādu ieteikumu pamatā galvenokārt ir uzskats, ka mistraudzēs traucējumi notiek retāk un tām ir labāka pielāgošanās spēja klimata pārmaiņu kontekstā. Tomēr tie ir vispārīgi atzinumi, un to pamatotību nav iespējams novērtēt, kā arī piemērot izmantošanai meža apsaimniekošanai Latvijā. Tāpēc šajā pētījumā skaidrota mistrojuma ietekme uz audzes noturību un bojājumu varbūtību raksturojošiem parametriem.

Salīdzinot tīraudzes ar mistrotām audzēm, tikai atsevišķos gadījumos pēdējās tika konstatēta būtiska ietekme uz bojājumu sastopamību vai ar tiem saistītiem parametriem, tādējādi secināms, ka koku sugu sastāvam (mistraudzēm) nav būtiskas ietekmes uz vētras bojājumu apmēru. Savukārt egles piemistrojums valdaudzē (15% ≤ no krājas) būtiski pazemina audzes vēja noturību.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem var secināt, ka mistraudžu veidošana audzes vēja noturību būtiski neuzlabo, savukārt savlaicīga koku izretināšana audzē, kamēr koku vidējais augstums ir mazāks, ir būtiska, lai mazinātu vēja bojājuma apmērus.

 

Klimata pārmaiņas patīk kaitēkļiem

Egļu astoņzobu mizgrauzis.
Foto no “AGRO TOPA” arhīva

Temperatūra ir galvenais faktors, kas nosaka kukaiņu vielmaiņu, barošanās intensitāti, kopulācijas sekmes un pēcnācēju skaitu, tāpēc, temperatūrai palielinoties līdz sugas specifiskajam optimumam, pieaug iepriekšminētie rādītāji. Pētījumā skaidrots, kā iespējamās veģetācijas perioda izmaiņas nākotnē var ietekmēt dažādu Latvijai nozīmīgāko dendrofāgo kukaiņu sugu attīstību un to plēsēju ietekmi uz to attīstības sekmēm, simulējot atšķirīgus klimatiskos modeļus kontrolētos laboratorijas apstākļos, par modeļorganismiem izmantojot egļu astoņzobu un sešzobu mizgraužus un to dabiskos ienaidniekus.

Pētījuma gaitā neapgāžami pierādījās, ka klimata pārmaiņu ietekmē sagaidāms būtiski paaugstināts dendrofāgo kukaiņu radīto bojājumu risks egles audzēs.
Foto no “AGRO TOPA” arhīva

Pētījuma gaitā neapgāžami pierādījās, ka klimata pārmaiņu ietekmē sagaidāms būtiski paaugstināts šo dendrofāgo kukaiņu radīto bojājumu risks egles audzēs – gan agrākas izlidošanas un ātrākās to attīstības dēļ, gan zemākas mirstības un augstākas vairāku paaudžu veidošanas varbūtības dēļ. Ievērojot, ka dabiskie ienaidnieki šo mizgrauzi vairāk ietekmēs tieši vidējas dimensijas kokos, tas vairāk apdraudēs lielāku dimensiju (vecākas) egles – diametrā virs 28 cm un lielākas.

Tāpēc svarīgi jau pašreiz strikti ievērot mizgraužu ietekmes mazināšanas pasākumus. Kā arī veicināt egles noturību pret dendrofāgiem – šo koku sugu izmantojot tikai platībās ar normālu vai noregulētu mitruma režīmu un izvēloties tādu mežsaimniecības stratēģiju, kas mazina vēja ietekmes varbūtību un laiku, kad audze pakļauta bojājumu riskam, tostarp zemāku biezumu jaunaudzēs, mērķa caurmēru kā galvenās cirtes kritēriju, mazāku retināšanu skaitu un pietiekamu adaptācijas laiku (ap 5 gadi) pēc retināšanas, pirms blakus audzes nociršanas galvenajā cirtē.

 

Sasalstošā lietus ietekme uz egļu audzēm

Viens no reti pētītiem traucējumiem mežā ir apledojums (atkala) koku vainagos, ko izraisa sasalstošs lietus, radot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai.
Foto: Karīna Miezāja

Klimats nosaka meža ekosistēmas produktivitāti, tomēr ar klimata pārmaiņām saistīti vairāki riski mežsaimniecībai, tostarp pieaugoša klimatisko ekstrēmu ietekme. Viens no reti pētītiem traucējumiem mežā ir apledojums (atkala) koku vainagos, ko izraisa sasalstošs lietus, radot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai. Bojājumu smagums atkarīgs no koku spējas izturēt pēkšņi radušos papildu slodzi. Apzinot saistību starp koka un audzes parametriem, kas ietekmē apledojuma radīto bojājumu risku, iespējams pielāgot noturību veicinošas mežsaimnieciskas darbības.

Pētījumā aplūkojām sasalstoša lietus radītos bojājumus egles audzēs, novērtējot audzes bojājumu risku atkarībā no audzes un individuāliem koku parametriem un nosakot tos parametrus, kas visprecīzāk ļauj prognozēt risku individuālam koka bojājumam visās audzēs un nesen koptās audzēs.

Kļūstot precīzākām prognozēm par sasalstoša lietus notikumu varbūtību klimata pārmaiņu kontekstā, lietderīgi pārvērtēt mežsaimniecisko darbu plānu egļu audzēs, ievērojot, ka bojāto pirmā stāva egļu īpatsvars ir būtiski lielāks nesen retinātās audzēs un audzēs ar lielāku biezumu, taču būtiski zemāks audzēs ar lielāku vidējo caurmēru. Bojājumu riska mazināšanai rekomendējams audzes ierīkot ar zemāku sākotnējo biezumu un/vai veikt intensīvu jaunaudžu kopšanu, izmantojot zemu retināšanu skaitu un mērķa caurmēru kā galvenās cirtes kritēriju.

Pētījuma ietvaros ierīkoti 32 jauni pētnieciskie stādījumi ar mērķi analizēt izvēlēto koku sugu augšanas gaitu, stumbra kvalitāti, mežsaimniecības riskus un raksturot perspektīvas šo sugu plašākai izmantošanai Latvijā.

Bioloģisko pienu vēl nenovērtē! Viens no lielākajiem iepirkuma kritumiem pēdējo gadu laikā
Vai pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir likusi veikt pasākumus ražošanas izmaksu mazināšanai?
Augu slimības un kaitēkļi, kas uzbrūk maijā: kā ar tiem cīnīties?
Kuri pērn bija lielākie miežu audzētāji?
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
Lasīt citas ziņas
Latvijas mežos dominē skandināvi
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
Kviešu cenai rekordaugsts līmenis
Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
Jānis Straģis: Kāpēc atteikties no biodegvielas piejaukuma ir tuvredzīgs un neefektīvs risinājums?
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
“Ir nepiemērots brīdis tautas tracināšanai.” Kilbloka par Maskavas ielas pārdēvēšanu
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
Māra Libeka: Netrūkst tādu, kuriem gluži vienalga, ka stāv tur kaut kāds tēls no 50 okupācijas gadiem
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Noskaidroti un aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs
Rīga un Tampere ir vienīgās pretendentes uz 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanu
Ungārija izsludina ārkārtas stāvokli Krievijas-Ukrainas kara dēļ
Tiesa Ukrainā piespriež prokrieviskam aģitatoram iemācīties dziesmu par Banderu un dzejoli “Mīlēt Ukrainu”
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
Kad kovids norimies, infektologi sāk runāt par jaunu vīrusu! Cik bīstamas ir pērtiķu bakas?
VIDEO. Jelgavniece, kas piepildīja sapni un tika pie “čūskas mēles” atklāj: plāno operāciju, lai mainītu savas ausis
“Politiskie līķi atkal grabina zārku vākus, pūloties tikt laukā no pazemes aizmirstības!” Egila Līcīša feļetons
Garda uzkodiņa – avokado ar garnelēm
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Latvijas dzīvnieku patversme “Ulubele” izkrāpj ziedojumus, iežēlinot ar ukraiņu ģimenes slimu sunīti
Ungārija izsludina ārkārtas stāvokli Krievijas-Ukrainas kara dēļ
21:27
Gunārs Nāgels: Karš Ukrainā liek saukt lietas īstā vārdā
21:14
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
21:00