Meža īpašnieks – problēma, kas jākontrolē, vai partneris, kam uzticēties? 0
Vai mežs ir jākopj un jāapsaimnieko, vai jāatstāj dabisks un cilvēku roku neskarts? Kāds mežs dos lielāku labumu mums un nākamajām paudzēm? Par šiem jautājumiem domas dalās.
Latvija ir viena no mežiem bagātākajām valstīm Eiropā. Produktivitātes ziņā meža nozari var ierindot sestajā vietā, un tomēr tai ir nemitīgi jācīnās par tiesībām apsaimniekot mežus pēc iespējas saimnieciski izdevīgāk. Varbūt Latvijai būtu ejams Zviedrijas un pārējo Skandināvijas valstu ceļš, kuras saviem mežu īpašniekiem uzticas un cenšas dot vairāk brīvības mežu apsaimniekošanā, lai saglabātu līdzsvaru starp dabas vērtībām un saimniecisko darbību?
Šis jautājums jau gadiem raisa diskusijas gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Atbildes meklētas arī filmā “Latvijas mežs – ilgtspējas sargs”, kurā savu redzējumu pauž Pekka Toveri, Eiropas Parlamenta deputāts no Somijas.
Somija un Zviedrija ir starp Eiropas valstīm, kurās meži aizņem lielāko daļu teritorijas, tādēļ mežsaimniecība tajās ir ne vien vides, bet arī ekonomikas un enerģētiskās drošības jautājums. Pekka Toveri uzsver, ka Eiropas Savienībā nav iespējams izveidot vienādus mežu apsaimniekošanas noteikumus visām dalībvalstīm.
“Somijā un Zviedrijā 75% valsts teritorijas klāj meži. Grieķijā lielāko daļu koku nocirta pirms 3000 gadiem. Mēģinājums to visu sabalansēt un ieviest vienotus noteikumus nedarbotos,” norāda Toveri.
Pēc viņa domām, tieši šī iemesla dēļ mežsaimniecībai arī turpmāk jāpaliek dalībvalstu kompetencē. Eiropas līmenī nepieciešami kopīgi vides mērķi, taču valstīm jābūt pietiekamai brīvībai izvēlēties piemērotākos risinājumus savu mežu apsaimniekošanai.
Līdzīgu nostāju pauž arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa uzsver, ka Eiropas mežu politika nevar būt vienāda valstīm ar ļoti atšķirīgiem dabas apstākļiem.
“Latvija, Zviedrija, Somija un Igaunija ir ļoti bagātas ar mežiem, savukārt Maltā vai Kiprā mežu gandrīz nav. Ja visām valstīm piemēro vienādus noteikumus, rezultāts var nebūt veiksmīgs,” uzskata Vaidere.
Viņasprāt, dalībvalstīm jābūt iespējai saglabāt lielāku ietekmi pār savu mežu politiku, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp saimniecisko darbību un dabas aizsardzību.
Uzticēšanās kā ilgtspējīgas mežsaimniecības pamats
Pirms nospraust tālāko ceļu karti skaidri jāpasaka vismaz pašiem sev, vai meža īpašnieks ir problēma, kas jākontrolē, vai arī partneris, kam valsts var uzticēties?
Pekka Toveri vairākkārt uzsver, ka galvenais priekšnoteikums ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai ir uzticēšanās mežu īpašniekiem.
Pēc viņa domām, lielākā daļa mežu īpašnieku ir ieinteresēti saglabāt savus mežus veselīgus un produktīvus, jo tie ir gan ienākumu avots, gan vērtība nākamajām paaudzēm.
“Ja tev pieder mežs, tavās interesēs ir, lai tas būtu labā stāvoklī, veselīgs un ilgtspējīgs,” uzsver Somijas eiroparlamentārietis.
Somijā šī pieeja tiek īstenota praksē. Valsts nodrošina zinātniski pamatotas konsultācijas, izglītību un atbalstu mežu īpašniekiem, taču cenšas izvairīties no pārmērīgiem ierobežojumiem. Īpaša loma ir Somijas Mežu centram, kas palīdz īpašniekiem pieņemt ilgtspējīgus apsaimniekošanas lēmumus.
Aizsardzībai jābalstās zinātnē
Runājot par dabas aizsardzību, Toveri uzsver, ka lēmumiem jābūt balstītiem pierādījumos un zinātniskos datos.
Somijā pastāv vairāki aizsardzības līmeņi – no nacionālajiem parkiem līdz teritorijām ar īpašiem apsaimniekošanas nosacījumiem. Ja konkrētā teritorijā nepieciešams aizsargāt retas augu vai dzīvnieku sugas, tiek noteikti atbilstoši ierobežojumi, savukārt īpašniekiem paredzētas kompensācijas vai citi atbalsta mehānismi.
Šāda pieeja ļauj vienlaikus saglabāt bioloģisko daudzveidību un nodrošināt meža nozares attīstību.
Mežs kā ekonomikas balsts
Somijas pieredze apliecina, ka ilgtspējīgi apsaimniekots mežs var būt būtisks valsts ekonomikas balsts. Pēc Pekka Toveri teiktā, aptuveni 17% Somijas eksporta veido meža nozares produkti, savukārt mežsaimniecība ir īpaši nozīmīga lauku reģionu attīstībai.
Gandrīz 600 tūkstoši Somijas iedzīvotāju ir mežu īpašnieki, tāpēc līdzsvara atrašana starp dabas aizsardzību un saimniecisko darbību ir ne tikai vides, bet arī sabiedrības labklājības jautājums.
Filmu “Latvijas mežs – ilgtspējas sargs” skaties TV24 ēterā jau 10. jūnijā plkst. 21:03, kā arī atkārtojumos 11. un 14. jūnijā.
Tāpat Zemkopības ministrija sniedz iespēju filmu noskatīties arī tiešsaistē.
