Ilustratīvs foto

Meža “noliktava” ar katru gadu kļūst pilnāka 11

Kad tiek runāts par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, pirmais, kas nāk prātā ir koksnes resursi. Tomēr AS “Latvijas valsts meži” (LVM) mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis uzsver, ka te jāņem vērā arī sugu daudzveidība, rekreācijas iespējas un klimata izmaiņu mazināšana. Un visas šīs vērtības jāizmanto tā, lai to pietiek gan mums, gan arī nākamajām paaudzēm.

Reklāma
Reklāma
Ukrainas “Telegram” kanālos masveidā izplatītas ziņas ar aicinājumu nolikt ieročus
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Lasīt citas ziņas

Šī vasara LVM izvērtās saspringta, jo uzņēmums par 30% palielināja enerģētiskās koksnes apjomu sagatavošanu, tā sniedzot atbalstu gaidāmajai apkures sezonai. Līdz ar to daudziem rodas jautājums – vai ar šādu enerģētiskās šķeldas apjomu kāpināšanu mēs nenoplicinām mežu?

Aigars Dudelis saka, ka kurināmās koksnes apjomu palielināšana mežam nekādu kaitējumu nenodara, turklāt jāņem vērā, ka pamatā tā tiek ražota no koku biomasas – gan no ciršanas atliekām, kā, piemēram, zariem, galotnēm, sīkkokiem un skujām, gan arī no apauguma un sīkkoksnes, kas paliek pēc ceļmalu un grāvju apauguma novākšanas un jaunaudžu kopšanas.

CITI ŠOBRĪD LASA

LVM mežsaimniecības plānošanas vadītājs skaidro, ka meža resursu ir pietiekami un ieskatam min dažus skaitļus. “Uz šo brīdi LVM ir krājumos 325 miljoni kubikmetru koksnes, un katru gadu šim apjomam  pieaug klāt vēl 11 miljoni kubikmetru. No šiem 11 miljoniem kubikmetriem koksnes mēs 7 miljonus kubikmetrus nocērtam, vēl kādi 2 miljoni dažādos veidos atmirst, bet daži miljoni kubikmetru aiziet pieaugumā. Kopējā koksnes krāja – 325 miljoni kubikmetru pēdējos piecus, desmit gadus saglabājas praktiski nemainīga ar nelielu, apmēram viena līdz divu miljonu kubikmetru pieaugumu. Līdz ar to šī kopējā noliktava ir pilna, tā nesamazinās, bet ar katru gadu pat nedaudz  palielinās,” stāsta Aigars Dudelis.

Labākai izpratnei viņš min salīdzinājumu ar katram tik labi zināmo dzīvžogu. Proti, dzīvžogs katru gadu dos atvases, kuras mēs nopļaujam. Nākamajā gadā atkal izaug atvases, kuras atkal tiek nogrieztas. Pats dzīvžogs paliek tāds pats, kā bijis. “Šo koksnes krāju un to, kā mēs, mežsaimnieki, strādājam, arī var salīdzināt ar šo dzīvžogu, kurš ir, saglabājas un katru gadu mūs priecē.”

Tomēr, neraugoties uz visiem mežsaimnieku skaidrojumiem, joprojām daļu sabiedrības satrauc ceļu malās redzamie izcirtumi. Aigars Dudelis skaidro, ka kailcirte nekad nepaliek tukša, tajā vienmēr tiek stādīti jauni koki. “Apmēram 20% meža jeb katru piekto hektāru LVM atstāj dabas aizsardzībai, savukārt pārējā mežā realizējam mežsaimniecību, koksnes ražošanu. Kad mežs ir tiktāl pieaudzis, ka pieaugums ir tuvu apstāšanās robežai, to nocērt kailcirtē, kuru pēc tam atjaunojam un audzējam atkal jaunu mežu. Daļu meža atjaunojam dabīgi, kas varbūt ir labāk no bioloģiskās daudzveidības viedokļa, bet lielākajā daļā mežs tiek stādīts. Jebkurā gadījumā 3 – 5 gadu  laikā tur ir jaunaudzītes, kuras varbūt ar aci vēl nav redzamas, bet tās tur ir. Aptuveni vēl pēc pieciem gadiem tās jau sasniedz cilvēka augumu, tā ka katrs, kurš brauc gar ceļu, var šīs jaunaudzes ieraudzīt.”

Ilustratīvs foto

LVM mežsaimniecības plānošanas vadītājs arī stāsta, ka uzņēmums iegulda lielu darbu, lai koksnes krājumus palielinātu vēl vairāk. Viens no galvenajiem “instrumentiem” ir desmitgadēm ilga selekcionāru darba rezultātā no katras sugas labākajiem kokiem selekcionētās sēklas, no kurām izaugušajiem kokiem ir aptuveni par piekto daļu ātrāka augšanas gaita.

Ne mazāk būtiska ir arī dažādos laika posmos vēsturē izveidoto meliorācijas sistēmu atjaunošana, jo, kā zināms, liekais ūdens ir viens no tiem faktoriem, kurš koku augšanai traucē. “Šīs sistēmas  aizsērē, un katru gadu apmēram 20 tūkstošos hektāros mēs tās atjaunojam. Taču ūdens ir jānovada gudri, to nevar novadīt arī par daudz. Novadot to pareizā veidā, katru gadu uz hektāra papildus dabūjam klāt aptuveni 1,5 – 3 kubikmetrus koksnes,” pareizas meža apsaimniekošanas smalkumus skaidro Aigars Dudelis.

LVM mežsaimniecības plānošanas vadītājs arī stāsta, ka patlaban izpētes stadijā ir kopā ar mežzinātnes zinātniekiem tapis projekts par mežu mēslošanu ar koksnes pelniem. “No sliktākas kvalitātes kokiem un zariem saražotā enerģētiskā koksne ne vien dod siltumu, bet arī rada pelnus, kuros ir ļoti daudz koksnes augšanas un nobriešanas procesiem nepieciešamā kālija. Tādēļ tiek domāts, kā šos pelnus varētu atgriezt atpakaļ mežā, mēslot ar tiem zemi, lai tādējādi gūtu vēl papildus koksnes pieaugumu. Katrs šāds koksnes kubikmetrs no atmosfēras piesaista arī papildus ogļskābo gāzi, un ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu mēs darām labu arī klimata pārmaiņu mazināšanai,” stāsta Aigars Dudelis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.