Mežkopji arī ziemā darbus mežā nepārtrauc 3
Ar kociņu iestādīšanu vien jauna, kvalitatīvai meža veidošanai nepietiek – jaunaudzes ir rūpīgi jākopj visa gada garumā. Ziemā tās apdraud pārlieku smaga sniega sega, uz stumbriem vai zariem uzkrājās sasalstošas ūdens lāses, tāpat arī meža dzīvnieku apetīte, skaidro AS “Latvijas valsts meži” (LVM) mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs. Jaunaudžu aizsardzības darbu veikšanas laiks ir atkarīgs no pielietojamo aizsardzības līdzekļu veida, taču visaktīvākā jaunaudžu kopšana notiek no novembra līdz martam – šajā laikā LVM veic 80% no visa gada jaunaudžu kopšanas darbu apjoma..
Meža apsaimniekošana ietver sevī ļoti plašu darba spektru. Pirmkārt, vispirms ir plānošana – kādas darbības mežā būs jāveic, lai to atjaunotu – gatavotu augsni, stādītu, koptu un atbrīvotu jaunos kociņus no graudzālēm, avenājiem un papardēm. Kad konkurējošo koku un atvašu augšana ir apstājusies, ziemas periodā notiek konkurējošo koku izzāģēšana un pamatsugas retināšana. LVM mežkopības darbus veic nolīgti pakalpojuma sniedzēji, kuri izvēlēti atklātā konkursā,” skaidro J. Katrevičs.
“2023. gadā iestādījām 28 miljonus jaunus meža koku stādu un kopumā stādot tika atjaunoti 13 000 hektāri meža. Šajās platībās aug viengadīgi, divgadīgi stādi,” teic Juris Katrevičs.
Lai jaunaudze nekļūtu par dzīvnieku dzīru galdu
Katra jaunaudze, jo sevišķi ziemas periodā, šķiet ļoti iekārojama arī meža dzīvniekiem. Piemēram, briežu dzimtas dzīvniekiem garšo divgadīgas priedītes galotnes pumpurs un sānu dzinuma pumpuri. Ja dzīvnieks nokož galotnes pumpuru, tiek apdraudēta kociņa tālākā augšana un tas var aiziet bojā. Tāpat briežveidīgo pārnadžiem ļoti vilinoša šķiet jauno kociņu stumbru mīkstā miza, kuru viegli var nokasīt. Kad priede paaugusies līdz aptuveni trīs metru augstumam un tai jau ir izveidojusies kreves miza, tad dzīvniekiem no barības viedokļa koks vairs nav interesants. Tādēļ no meža stādīšanas līdz pat brīdim, kamēr meža dzīvnieki vairs jaunos kociņus neapdraud, katrā no jaunaudzes augšanas posmiem jāveic dažādi aizsardzības darbi galotņu dzinumiem un vēlāk arī jauno kociņu stumbriem. Šim nolūkam var izmantot mehāniskos aizsardzības līdzekļus – piemēram, aizsargspirāles un nemazgātu aitas vilnu, gan arī repelentus – līdzekļus ar dzīvniekiem netīkamu smaržu un garšu.
Sniega segas un sasalstošo lietus pilienu posta darbi
Tomēr arī tad, kad koka miza vairs nav mīksta, koka augšanu un veselību var apdraudēt citi faktori – piemēram, bieza sniega sega un uz koka stumbra vai zariem sasalstošas lietus lāses. “Ja kokam izveidojies nesimetrisks vainags, tad stipras snigšanas apstākļos tajā koka pusē, kur vainags lielāks, biezās sniega kārtas dēļ veidojas lielāka slodze un koks var nolūzt. Ja kokam vainags ir simetrisks, tad sniegs noslogo visu koku vienādi un posta darbi iet secen,” par mežkopju raizēm ziemā stāsta Juris Katrevičs. Pēc eksperta teiktā ir liela nozīme, vai sniegs ir mīksts un sauss, vai arī mitrs un smags. “Piemēram, ja mājas pagalmā ir jātīra viegls, pūkains sniegs, tas ir viegli izdarāms, bet, ja sniegs ir slapjš, temperatūra ir virs nulles, tad ar lāpstu to tik viegli nenotīrīsi. Kokiem ir tāpat – sniegam sniegot bezvēja apstākļos, tas krājas uz koku vainagiem un, ja tas nenokrīt, tad atkūstot un atkal piesalstot, tas kļūst smagāks.”
Taču, ja līst lietus un temperatūra ir zem nulles, lietus lāses pilieniem nokrītot uz koka, tas nevis notek pa zariem un stumbru uz leju, bet piesalst. Šādi sasalstošam lietum uzkrājoties uz koka stumbra, veidojas papildu svars, kas koku noliec pie zemes. Ilgstoši atrodoties noliektā stāvoklī, koki vairs nevar iztaisnoties. LVM mežkopības darbu eksperts skaidro, ka šādi visvairāk tiek apdraudētas bērzu un priežu audzes. “Ja īpašniekam ir neliela meža platība un novērota šāda parādība, var aiziet un katru koku nopurināt. Taču, ja meža platība ir desmitiem vai simtiem hektāru liela, atliek vien paļauties uz dabu, ka tas nebūs ilgstoši, ka sniegs nokusīs un koks iztaisnosies.”
Mežam krasas temperatūras svārstības netīk
Negatīvi koku ietekmē arī tādas gaisa temperatūras svārstības, kādas bieži varējām vērot šoziem, kad vienā dienā ir mīnus divdesmit grādu sals, bet pēc pāris dienām temperatūras stabiņš ir jau tuvu nullei vai pat pāri tai. Juris Katrevičs skaidro, ka tad koksnē veidojas ledus kristāli un, tā kā to tilpums ir lielāks nekā ūdenim, koka šūna tiek bojāta. “Ja gaisa temperatūra samazinās pakāpeniski, ūdens no cietes spēj izveidoties par cukuriem, tas paaugstina šūnsulas koncentrāciju, un šūnas cieš mazāk. Bet ja ūdens nespēj pārveidoties par cukuriem, šūnas plīst un koks tiek bojāts,” stāsta eksperts.
Vēl viena aukstā laika izraisītā problēma ir tā sauktā “sala izcilāšana”, kad iestādītais koks no augsnes tiek izspiests ārā. Šī parādība ir novērojama slapjajās minerālaugsnēs un kūdras augsnēs. “Kad augsne pēc kociņa iestādīšanas saspiežas, tur ir viens tilpums, savukārt kad augsne sasalst, veidojas cits tilpums un koks, sevišķi tikko stādītās jaunaudzēs, ir kā “svešķermenis”, kuru augsne spiež laukā. Tādā gadījumā “izspiestais” stāds izkaltīs. Dažus gadus vecam meža koku stādam, kurš izveidojis savu sakņu sistēmu, saknes var tik aprautas, tas samazina koka noturību un tas var aiziet bojā,” stāsta Juris Katrevičs.
