Migrācijas krīze – kad hibrīdkara munīcija ir dzīvi cilvēki, kas nav jāpērk, bet ir paši gatavi maksāt 10
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai labāk saprastu patlaban notiekošo migrācijas krīzi un ar to saistītās eiropiešu bažas, mums jāatskatās pagātnē.
Līdz karam Eiropā bēgļu nebija
Līdz pat Otrajam pasaules karam Eiropa tikpat kā nepazina tādu parādību kā bēgļi, nemaz nerunājot par masveida imigrāciju no citām pasaules daļām. Jā, bija cilvēki, kuri bēga no boļševiku un nacistu režīmiem. Izveidojās lielas krievu emigrantu kopienas Francijā, Vācijā un Dienvidslāvijā.
Bēgļus un repatriantus pēc Pirmā pasaules kara uzņēma arī Latvija – ne tikai latviešus, bet arī krievus, ebrejus, pat vāciešus. Tie bija eiropieši, kuri apzināti centās pēc iespējas ātrāk iekļauties jaunajās mītnes zemēs.
Tomēr līdz Eiropai jau bija atnākušas ziņas par Turcijā pastrādātajiem briesmu darbiem, par 1,5 miljonu noslepkavoto armēņu un bēgļu nometnēm Sīrijas tuksnešos.
Visu mainīja Otrais pasaules karš. Pašā Eiropā parādījās miljoniem bēgļu un pārvietoto personu. Viņu starpā bija arī daudzi latvieši. Bijušie Silēzijas un Austrumprūsijas vācieši atrada jaunas mājas Reinzemē un Bavārijā, poļi no Galīcijas – kara un holokausta iztukšotajās Polijas pilsētās. Un atkal – tie visi bija eiropieši.
Bēgļus rada koloniju sabrukums
Lietas sāka mainīties pagājušā gadsimta 50. gados. Sabrūkot Lielbritānijas, Francijas, Spānijas, Portugāles, Beļģijas un Nīderlandes koloniālajām impērijām, Eiropas pilsētu ielās sāka parādīties citu kultūru un citas ādas krāsas cilvēki. Pēc Alžīrijas neatkarības pasludināšanas uz Franciju pārcēlās ap vienu miljonu lielā vietējo franču kopiena, arī liels skaits Alžīrijas arābu, berberu un ebreju.
60. gados Vācijas ekonomiskā brīnuma laikā sākās turku viesstrādnieku ieplūšana – sākumā Vācijā, vēlāk Beniluksa valstīs un Austrijā. Sekoja nākamais vilnis – Dienvidslāvijas kara bēgļi un pārvietotās personas. Pēc pašiem pieticīgākajiem aprēķiniem – ap četriem miljoniem cilvēku. Daudzi no viņiem apmetās Rietumeiropā. Vācija 90. gados bez problēmām uzņēma 2,5 miljonus etnisko vāciešu no bijušās PSRS republikām, kuri repatriējās uz savu senču dzimteni. Miljoniem austrumeiropiešu atrada darbu kontinenta rietumos.
Šolaiku bēgļu krīzes sākums
Tas, ko šodien saprot ar moderno laiku Eiropas bēgļu krīzi, sākās 2014. gadā, kad cilvēku kontrabandistu piepildītas laivas jau masveidīgi šķērsoja Vidusjūru. Tā bija raiba kompānija, bēgļi un labākas dzīves meklētāji no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas.
Medijos parādījās skati ar grimstošām laivām un slīkstošiem cilvēkiem. Un tikai retais uzdeva jautājumu, kāpēc cilvēkam, piemēram, no Ganas, Kamerūnas vai Eritrejas, būtu tiesības tā vienkārši ierasties un palikt Eiropā.
2014. gadā ES valstīs tika saņemti 630 000 patvēruma piešķiršanas lūgumi. Un tad jau nāca 2015. gads ar vēl iespaidīgākiem skatiem – bēgļu pūļi no Sīrijas (Irākas, Afganistānas utt.) cauri atvērtām robežām kājām dodas pāri Eiropai uz “apsolīto zemi” Vāciju.
Tur viņus gaida kanclere Angela Merkele ar vārdiem “wir schaffen das” – “mēs to paveiksim”.
Ar to “paveikšanu” šoreiz bija kā bija. Līdzās cilvēkiem, kuri bēga no kara un vajāšanām, Eiropā iekļuva arī laimes meklētāji un islāmisti.
Daudzi no viņiem papildināja Parīzes un Briseles priekšpilsētu geto rajonus, arī tā saucamās “no-go zones”, kurās pat policija vairās iegriezties. Pēc aptuvenām aplēsēm, 2015. gadā Eiropā ieplūda no 1,1 līdz pat 1,8 miljoniem cilvēku.
Jau šie skaitļi vien norāda, cik haotiski un nekontrolēti bija migrācijas procesi.
Daudzi vienkārši nemanīti “izšķīda” savu tautiešu masā, bet ap 300 000 legalizējās un saņēma patvēruma meklētāja statusu. Teju puse, ap 141 000, apmetās Vācijā. Rēķinot uz vienu miljonu vāciešu, – 1700 patvēruma meklētāju.
2015. gada rudenī Latvijas valdība piekrita uzņemt apmēram 530 bēgļus, kas mūsu valstī ierastos divu gadu laikā. Līdz nākamā gada septembrim Latvijā ieradās tikai 73 bēgļi.
Latvija viņiem nebija pievilcīga vieta vairāku iemeslu dēļ – ne īpaši turīga zeme ar aukstu klimatu, kurā vēl nav izveidojusies plaša un pašpietiekama arābu un musulmaņu kopiena.
Pirmie hibrīdkara elementi
Viens no ceļiem, pa kuru bēgļi ieradās Eiropā, veda caur Turciju. 2015. gadā Turcijas un ES attiecībās varēja redzēt dažus hibrīdkara elementus, draudus un šantāžu.
Maksājiet vai arī mēs pilnībā atvērsim vārtus! 2016. gada martā tika noslēgts ES–Turcijas “Bēgļu pakts”.
Turcija tiešām arī apturēja bēgļu straumi, reizē izkaulējot politiskus un materiālus labumus. ES samaksāja trīs miljardus eiro.
Toreiz šķita, ka bēgļu problēma ir tāla un Latviju tiešā veidā neskars. Atklāti sakot, man pat prātā nevarēja ienākt, ka irākieši, sīrieši un afrikāņi sāks ierasties Latvijā no Baltkrievijas purviem.
Munīcija – dzīvi cilvēki
Tagad no Baltkrievijas teritorijas pret Lietuvu un Latviju tiek veikts hibrīdkarš, uzbrukums, kurā munīcija ir dzīvi cilvēki. Šī munīcija ir izdevīga tādā ziņā, ka tā pat nav jāpērk, tā pati gatava maksāt tam, kurš to izmanto.
Vislielāko triecienu pagaidām piedzīvojusi Lietuva, kas kopā uzņēmusi jau ap 4500 migrantu. Rēķinot uz vienu miljonu Lietuvas iedzīvotāju, – 1700. Tieši tikpat, cik Vācija legāli uzņēma 2015. gadā.
Vienu brīdi Baltkrievijas–Lietuvas robežu jau šķērsoja ap 130 migrantiem dienā. Ja šāda attīstība būtu turpinājusies gada garumā, tie jau būtu ap 47 000, nepanesama nasta.
Laikā, kad Lietuvas un Latvijas politiķi un amatpersonas izmisīgi domāja, kā aizsargāt robežas un apturēt migrantu ienākšanu, Eiropas mediji ziņoja par mežu ugunsgrēkiem Grieķijā.
Ja arī kāds pieminēja notiekošo uz ES austrumu robežas, tad kritiski pamācošā tonī. 4. augustā Vācijas laikraksts “Die Tageszeitung” (kas sevi pozicionē kā “green, new left, anti-capitalist, feminist”) publicēja reportāžu no Lietuvas Rūdninkiem: “Bēgļi Lietuvā: sitieni pie žoga”.
Tajā Lietuvai tika veltīti tādi apzīmējumi kā “nelikumīga rīcība, vardarbība, rasisms utt.”. Publikācijas autori atsaucās nevis uz Lietuvas, bet Baltkrievijas medijiem, pat neuzdodot jautājumus, kāpēc migranti pēkšņi uzradušies Baltkrievijā.
Daudz patiesāka bija ASV televīzijas kanāla CNN žurnālista Nila Velša reportāža no Lietuvas robežas 13. augustā: “Vadoties pēc Putina mācību grāmatas, Baltkrievija pārplūdina Eiropas Savienību ar migrantiem.” CNN atgādināja, ka “Krievija jau 2015. gadā izmantoja līdzīgu migrantu shēmu pret Norvēģiju un Somiju”.
2. augustā Lietuvā viesojās ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone. Viņa paziņoja, ka “notiekošais ir Lukašenko režīma provokācija.
Tas ir pilnīgi nepieņemami, un mums ir skaidri jāpasaka, ka nav brīvas piekļuves Eiropas Savienības teritorijai un Šengenas zonai”.
Jūhansone arī atbalstīja žoga būvniecību uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas, gan apšaubot, vai šādam mērķim būtu iespējams izmantot ES līdzekļus. Diemžēl kārtējā neizlēmība.
Tas, ka visa Eiropa atrodas jaunu migrācijas viļņu priekšā, ir acīmredzami. Turklāt situācija pasaulē ir tik trausla un nestabila, ka nav pat zināms, kad un no kurienes tie nāks.
