Nelegālo migrantu nometne 4. augustā Lietuvā, Rūdninkos, 38 km no Viļņas.
Nelegālo migrantu nometne 4. augustā Lietuvā, Rūdninkos, 38 km no Viļņas.
Foto: Mindaugas Kulbis/AP/SCANPIX/LETA

Migrācijas krīze – kad hibrīdkara munīcija ir dzīvi cilvēki, kas nav jāpērk, bet ir paši gatavi maksāt 12

Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Lai labāk saprastu patlaban notiekošo migrācijas krīzi un ar to saistītās eiropiešu bažas, mums jāatskatās pagātnē.

Līdz karam Eiropā bēgļu nebija

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 57
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 122
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Lai kā arī šobrīd būtu, ne Šlesers, ne Gobzems augstu nepalēksies
9 stundas
Lasīt citas ziņas

Līdz pat Otrajam pasaules karam Eiropa tikpat kā nepazina tādu parādību kā bēgļi, nemaz nerunājot par masveida imigrāciju no citām pasaules daļām. Jā, bija cilvēki, kuri bēga no boļševiku un nacistu režīmiem. Izveidojās lielas krievu emigrantu kopienas Francijā, Vācijā un Dienvidslāvijā.

Bēgļus un repatriantus pēc Pirmā pasaules kara uzņēma arī Latvija – ne tikai latviešus, bet arī krievus, ebrejus, pat vāciešus. Tie bija eiropieši, kuri apzināti centās pēc iespējas ātrāk iekļauties jaunajās mītnes zemēs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr līdz Eiropai jau bija atnākušas ziņas par Turcijā pastrādātajiem briesmu darbiem, par 1,5 miljonu noslepkavoto armēņu un bēgļu nometnēm Sīrijas tuksnešos.

Visu mainīja Otrais pasaules karš. Pašā Eiropā parādījās miljoniem bēgļu un pārvietoto personu. Viņu starpā bija arī daudzi latvieši. Bijušie Silēzijas un Austrumprūsijas vācieši atrada jaunas mājas Reinzemē un Bavārijā, poļi no Galīcijas – kara un holokausta iztukšotajās Polijas pilsētās. Un atkal – tie visi bija eiropieši.

Bēgļus rada koloniju sabrukums

Lietas sāka mainīties pagājušā gadsimta 50. gados. Sabrūkot Lielbritānijas, Francijas, Spānijas, Portugāles, Beļģijas un Nīderlandes koloniālajām impērijām, Eiropas pilsētu ielās sāka parādīties citu kultūru un citas ādas krāsas cilvēki. Pēc Alžīrijas neatkarības pasludināšanas uz Franciju pārcēlās ap vienu miljonu lielā vietējo franču kopiena, arī liels skaits Alžīrijas arābu, berberu un ebreju.

60. gados Vācijas ekonomiskā brīnuma laikā sākās turku viesstrādnieku ieplūšana – sākumā Vācijā, vēlāk Beniluksa valstīs un Austrijā. Sekoja nākamais vilnis – Dienvidslāvijas kara bēgļi un pārvietotās personas. Pēc pašiem pieticīgākajiem aprēķiniem – ap četriem miljoniem cilvēku. Daudzi no viņiem apmetās Rietumeiropā. Vācija 90. gados bez problēmām uzņēma 2,5 miljonus etnisko vāciešu no bijušās PSRS republikām, kuri repatriējās uz savu senču dzimteni. Miljoniem austrumeiropiešu atrada darbu kontinenta rietumos.

 

Šolaiku bēgļu krīzes sākums

Tas, ko šodien saprot ar moderno laiku Eiropas bēgļu krīzi, sākās 2014. gadā, kad cilvēku kontrabandistu piepildītas laivas jau masveidīgi šķērsoja Vidusjūru. Tā bija raiba kompānija, bēgļi un labākas dzīves meklētāji no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas.

Medijos parādījās skati ar grimstošām laivām un slīkstošiem cilvēkiem. Un tikai retais uzdeva jautājumu, kāpēc cilvēkam, piemēram, no Ganas, Kamerūnas vai Eritrejas, būtu tiesības tā vienkārši ierasties un palikt Eiropā.

2014. gadā ES valstīs tika saņemti 630 000 patvēruma piešķiršanas lūgumi. Un tad jau nāca 2015. gads ar vēl iespaidīgākiem skatiem – bēgļu pūļi no Sīrijas (Irākas, Afganistānas utt.) cauri atvērtām robežām kājām dodas pāri Eiropai uz “apsolīto zemi” Vāciju.

Tur viņus gaida kanclere Angela Merkele ar vārdiem “wir schaffen das” – “mēs to paveiksim”.

Ar to “paveikšanu” šoreiz bija kā bija. Līdzās cilvēkiem, kuri bēga no kara un vajāšanām, Eiropā iekļuva arī laimes meklētāji un islāmisti.

Daudzi no viņiem papildināja Parīzes un Briseles priekšpilsētu geto rajonus, arī tā saucamās “no-go zones”, kurās pat policija vairās iegriezties. Pēc aptuvenām aplēsēm, 2015. gadā Eiropā ieplūda no 1,1 līdz pat 1,8 miljoniem cilvēku.

Jau šie skaitļi vien norāda, cik haotiski un nekontrolēti bija migrācijas procesi.

Daudzi vienkārši nemanīti “izšķīda” savu tautiešu masā, bet ap 300 000 legalizējās un saņēma patvēruma meklētāja statusu. Teju puse, ap 141 000, apmetās Vācijā. Rēķinot uz vienu miljonu vāciešu, – 1700 patvēruma meklētāju.

2015. gada rudenī Latvijas valdība piekrita uzņemt apmēram 530 bēgļus, kas mūsu valstī ierastos divu gadu laikā. Līdz nākamā gada septembrim Latvijā ieradās tikai 73 bēgļi.

Latvija viņiem nebija pievilcīga vieta vairāku iemeslu dēļ – ne īpaši turīga zeme ar aukstu klimatu, kurā vēl nav izveidojusies plaša un pašpietiekama arābu un musulmaņu kopiena.

Pirmie hibrīdkara elementi

Viens no ceļiem, pa kuru bēgļi ieradās Eiropā, veda caur Turciju. 2015. gadā Turcijas un ES attiecībās varēja redzēt dažus hibrīdkara elementus, draudus un šantāžu.

Maksājiet vai arī mēs pilnībā atvērsim vārtus! 2016. gada martā tika noslēgts ES–Turcijas “Bēgļu pakts”.

Turcija tiešām arī apturēja bēgļu straumi, reizē izkaulējot politiskus un materiālus labumus. ES samaksāja trīs miljardus eiro.

Toreiz šķita, ka bēgļu problēma ir tāla un Latviju tiešā veidā neskars. Atklāti sakot, man pat prātā nevarēja ienākt, ka irākieši, sīrieši un afrikāņi sāks ierasties Latvijā no Baltkrievijas purviem.

Munīcija – dzīvi cilvēki

Tagad no Baltkrievijas teritorijas pret Lietuvu un Latviju tiek veikts hibrīdkarš, uzbrukums, kurā munīcija ir dzīvi cilvēki. Šī munīcija ir izdevīga tādā ziņā, ka tā pat nav jāpērk, tā pati gatava maksāt tam, kurš to izmanto.

Vislielāko triecienu pagaidām piedzīvojusi Lietuva, kas kopā uzņēmusi jau ap 4500 migrantu. Rēķinot uz vienu miljonu Lietuvas iedzīvotāju, – 1700. Tieši tikpat, cik Vācija legāli uzņēma 2015. gadā.

Vienu brīdi Baltkrievijas–Lietuvas robežu jau šķērsoja ap 130 migrantiem dienā. Ja šāda attīstība būtu turpinājusies gada garumā, tie jau būtu ap 47 000, nepanesama nasta.

Laikā, kad Lietuvas un Latvijas politiķi un amatpersonas izmisīgi domāja, kā aizsargāt robežas un apturēt migrantu ienākšanu, Eiropas mediji ziņoja par mežu ugunsgrēkiem Grieķijā.

Ja arī kāds pieminēja notiekošo uz ES austrumu robežas, tad kritiski pamācošā tonī. 4. augustā Vācijas laikraksts “Die Tageszeitung” (kas sevi pozicionē kā “green, new left, anti-capitalist, feminist”) publicēja reportāžu no Lietuvas Rūdninkiem: “Bēgļi Lietuvā: sitieni pie žoga”.

Tajā Lietuvai tika veltīti tādi apzīmējumi kā “nelikumīga rīcība, vardarbība, rasisms utt.”. Publikācijas autori atsaucās nevis uz Lietuvas, bet Baltkrievijas medijiem, pat neuzdodot jautājumus, kāpēc migranti pēkšņi uzradušies Baltkrievijā.

Daudz patiesāka bija ASV televīzijas kanāla CNN žurnālista Nila Velša reportāža no Lietuvas robežas 13. augustā: “Vadoties pēc Putina mācību grāmatas, Baltkrievija pārplūdina Eiropas Savienību ar migrantiem.” CNN atgādināja, ka “Krievija jau 2015. gadā izmantoja līdzīgu migrantu shēmu pret Norvēģiju un Somiju”.

2. augustā Lietuvā viesojās ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone. Viņa paziņoja, ka “notiekošais ir Lukašenko režīma provokācija.

Tas ir pilnīgi nepieņemami, un mums ir skaidri jāpasaka, ka nav brīvas piekļuves Eiropas Savienības teritorijai un Šengenas zonai”.

SAISTĪTIE RAKSTI

Jūhansone arī atbalstīja žoga būvniecību uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas, gan apšaubot, vai šādam mērķim būtu iespējams izmantot ES līdzekļus. Diemžēl kārtējā neizlēmība.

Tas, ka visa Eiropa atrodas jaunu migrācijas viļņu priekšā, ir acīmredzami. Turklāt situācija pasaulē ir tik trausla un nestabila, ka nav pat zināms, kad un no kurienes tie nāks.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 57
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 122
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Lai kā arī šobrīd būtu, ne Šlesers, ne Gobzems augstu nepalēksies
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts paziņo, kas notiks ar intensīvās terapijas pacientiem ekstremālā gadījumā 149
7 stundas
LA
LA
Veselam
Ārsts skaidro, kas notiek ar imunitāti pēc 180 dienām, pacientam izslimojot Covid-19 65
8 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts paziņo, kas notiks ar intensīvās terapijas pacientiem ekstremālā gadījumā 149
7 stundas
LE
LETA
Veselam
Gada laikā iedzīvotāji biežāk sākuši lietot alkoholu 17
10 stundas
LA
LA
Veselam
Ārsts skaidro, kas notiek ar imunitāti pēc 180 dienām, pacientam izslimojot Covid-19 65
8 stundas
LA
LA
Ziņas
Tālu nav brīdis, kad medicīniskā palīdzība kādam var būt jāatsaka. Kuram pacientam būs priekšroka? 17
5 stundas
LA
LA
Ziņas
Tālu nav brīdis, kad medicīniskā palīdzība kādam var būt jāatsaka. Kuram pacientam būs priekšroka? 17
22:26
LE
LETA
Ziņas
Izskan versija par valsti, kur varētu notikt Maira Brieža cīņa pret Džeiju Opetaju 1
21:34
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts paziņo, kas notiks ar intensīvās terapijas pacientiem ekstremālā gadījumā 149
20:02
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Lai kā arī šobrīd būtu, ne Šlesers, ne Gobzems augstu nepalēksies
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Izskan versija par valsti, kur varētu notikt Maira Brieža cīņa pret Džeiju Opetaju 1
6 stundas
LA
LA
Ziņas
“Bagāti ministri nabadzīgā valstī – tas ir neētiski,” Liepnieks par algu palielināšanu valsts amatpersonām 55
11 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Pie mums Bebrenē zirgu drīz jau būs vairāk nekā cilvēku!” Joks ar lielu daļu patiesības 1
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Šī vakcīna satur augstāku antigēnu devu.” Zavadska atklāj, kurai vakcīnai ir vislielākā efektivitāte pret Covid-19 85
13 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Apdzīšana krustojumā – atļauta, bet bīstama
10 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
“Te būs iela, pa kuru kursēs sabiedriskais transports.” Kādas pārmaiņas gaidāmas pie “Liepājas metalurga” martena krāšņu ceha 23
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Katram piektajam testam izrādoties pozitīvam, sestdien Latvijā reģistrēti 2252 jauni Covid-19 gadījumi 91
14 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Kāpēc māju renovācija Latvijā notiek gliemeža tempā?
9 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Cienīsim mūsu latviešu valodu un nebaidīsimies to nosaukt vārdā, arī darba sludinājumos!
13 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Todien laika apstākļi braukšanai bijuši nejauki. Vai Irēnai bija iespēja izvairīties no sadursmes?
13 stundas
ZJ
ZANDA JANKOVSKA
Ziņas
“Izrāde, kas nekad nebeidzas.” Zanda Jankovska recenzē astoto „Socle du Monde” biennāli Dānijā
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā uzsnidzis pirmais sniegs 12
17 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai traģēdiju varēja novērst? Publicētas fotogrāfijas pēc nelaimes ar Boldvinu filmēšanas laukumā 6
15 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Niršanas amatieris Izraēlā atrod ap 900 gadu senu krustnešu zobenu 1
19 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Bērnu svētki sākas ar šāvienu krūtīs.” Kādu sodu piespriedusi tiesa šāvējam Jurijam? 8
19 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kā es uzveicu slepkavu jeb mans Covid-19 pieredzes stāsts 231
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Arņa Cimdara meita: Tēta rīcībā nebija viltots Covid-19 vakcinācijas sertifikāts 190
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 122
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Ministru prezidenta pieklājības žests neizdzēš jautājumu: vai ir jēga būt likumpaklausīgam?… 74
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 57
1 diena
UG
Uldis Graudiņš
Ziņas
Šķirot piespiedīs dārgāka atkritumu maksa. Latvijā pret pārtikas atkritumiem izturas atturīgi 18
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Man jācitē kāda ārsta teiktais: Mēs vairs necīnāmies ar C19, mēs jau cīnāmies ar stulbumu!” 235
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šī nedēļa nesola īpašu stabilitāti, situācija būs mainīga! Horoskopi no 25. līdz 31. oktobrim
16 stundas