Mīklaini nāves gadījumi, aresti un pašnāvības: Krievijas elite dzīvo šausmās, zīlējot, kurš būs nākamais 0
Krievijā turpinās skaļu arestu, tiesas prāvu un mīklainu nāvju virkne, kas paralizē pat augstākos varas ešelonus. Pēdējais trieciens – bijušā transporta ministra un Kurskas apgabala gubernatora Romāna Starovoita pašnāvība – satricinājusi politisko eliti, raksta britu laikraksts “The Telegraph”.
“Situācija izskatās šausminoša. Aresti, nāves gadījumi, skandāli… Cilvēki paši sevi iznīcina,” atzīst kāds bijušais Krievijas prezidenta administrācijas darbinieks, kurš vēlējies palikt anonīms.
53 gadus vecais Starovoits 7. jūlijā izdarīja pašnāvību, kad pret viņu tikta sākta izmeklēšana par plaša mēroga finanšu noziegumiem.
“Dīvainākais ir tas, ka prezidents (Krievijas diktators Vladimirs Putins — red.) nav izteicis nekādu līdzjūtību,” piebilst tas pats avots. “Pat premjers klusē. Tas ir zīmīgs signāls.”
Tagad pat augstākajos varas līmeņos valda bailes un neziņa, jo skaidri redzams, ka sistēma sāk vērsties pat pret tiem, kas agrāk tika uzskatīti par “savējiem” – bargi tiesas spriedumi vai dīvaini nāves gadījumi vairs nav retums.
“Noteikumi ir mainījušies,” norāda Karnegi centra eksperte un bijusī Krievijas Centrālās bankas padomniece Aleksandra Prokopenko.
“Tagad vairs nav svarīgi, kas tevi atbalsta. Izdzīvo nevis stiprākie, bet piesardzīgākie,” viņa norāda.
Kāda pašreizējā amatpersona atzīst, ka Kremlī tagad valda paranoisks noskaņojums.: “Es cenšos izvairīties no bīstamām tēmām… Mēs visi esam noslēgušies savās mazajās pasaulēs.”
Pēdējo divu gadu laikā Krievijā aizdomīgos apstākļos miruši vairākas augsta ranga amatpersonas un lielu valsts uzņēmumu vadītāji.
Lai gan daudzi no šiem gadījumiem oficiāli tiek klasificēti kā pašnāvības vai nelaimes gadījumi, notikumu virkne un apstākļu līdzība liek domāt par sistēmisku spiedienu un iekšējām tīrīšanām valsts aparātā.
Jau vēstīts, ka šī gada jūlijā dzīvību sev atņēma bijušais Kurskas apgabala gubernators Romāns Starovoits. Dažas dienas vēlāk no daudzdzīvokļu nama loga Maskavā izkrita naftas transporta uzņēmuma “Transņeftj” viceprezidents Andrejs Badalovs.
Tuvinieki kategoriski noliedz, ka viņam jebkad būtu bijusi nosliece uz pašnāvību.
Līdzīgi nāves gadījumi fiksēti arī iepriekš. 2022. gadā no slimnīcas loga izkrita “Lukoil” valdes priekšsēdētājs Ravils Maganovs. Tajā pašā gadā miruši arī vairāki citi “Lukoil” un ar “Gazprom” saistītu struktūru pārstāvji.
Lai gan nevienā no šiem gadījumiem oficiāli nav pierādīta saistība ar valsts struktūrām, nāves gadījumu biežums, upuru augstie amati un apstākļu sakritības daudziem liek domāt, ka šie nelaimes gadījumi tomēr nav nejaušība. Kremļa klusēšana tikai pastiprina šīs aizdomas.
