Monika Zīle: Ķīlis un Sprūdžs – atnāca kā ērgļi, aiziet kā izplūkāti zvirbuļi 0
Laulību dienā mūža savienību noslēdz pasaulē labākais vīrietis un, protams, visbrīnišķīgākā sieviete. Pārim izšķiroties, gaismā nāk tādas abu tumšās puses, ka tupi un turies – viņš bijis nelabojams slaists kopš dzimšanas, bet kundzīte gatavā maita un pastāvīgi likusi šim ragus.
Taisnību sakot, nekā jauna šādā notikumu attīstībā nav. Kamēr profesors Roberts Ķīlis dripelēja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), valdošā koalīcija modri pieskatīja, lai kāds gruzītis neizsprūk no varas turētāju namiņa. Viss tajā bija labi arī tad, ja pa logiem ārā lidoja saplēstu bļodu suķes. Tagad pēc ministra atkāpšanās (atkāpināšanas?) pāri slieksnim veļas saslauku blāķi: Ķīlis esot draudzējies ar zaļo pūķi vēl pirms skaļi apspriestā ceļu satiksmes grēka, bieži atradies prombūtnē un slikti sapratis nozares vajadzības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) Edmunds Sprūdžs vēl tikai šņorē kurpes, lai pamestu varas klēpi, taču jau izplatās mājieni par viņa nedarbiem. Kā tur ir, dzīve rādīs. Bet, ja nu gadījumā Sprūdžs tiešām nodokļu maksāšanas grāpītī savārījis pretlikumīgas ziepes, to publiskās apskatīšanas procesā viņš eksponēsies kā ierindas autors un parasts pilsonis bez jelkādām attiecībām ar valdību.
Nu, lūk, nevajadzēja pat divus gadus, lai valdošās koalīcijas galvasgals secinātu, ka divos Reformu partijai atdotajos lēņos to pārraugi “neķer lauku”. Abi pirms apstiprināšanas amatā bija ērgļi, pēc reālā darba novērtēšanas redzam izplūkātus zvirbuļus.
Kopā ar viņu spalvām no valdības mājas izlidojis galvenais abu klupšanas pamatojums – sliktā komunicēšana ar uzticēto jomu. Kā konstatējums tas ir īss un bezkaislīgs. Pēc būtības apskatīts, izraisa šausmas. Jo, skaidrojot iemeslus divu augstu amatpersonu neatbilstībai piešķirtajam krēslam, valdošā koalīcija netieši atzinusies: svarīgas nozares uztic gandrīz vai pretimnācējiem pēc principa – ka tikai valdība sastiķējas.
Pastāvot šādai ministru izvēlei, gribēdams nenoticēsi valdības iemīļotajai mantrai par Latvijas veiksmes stāstu. Lai kā durtu piešus iztēles zirgam sānos, vienalga grūti iedomāties Nacionālajā attīstības plānā definēto reģionu attīstību, ja galvenais VARAM cilvēks nesaprot, ko pašvaldības ziemā ēd… Kādā ģimeniskā saietā viens Kurzemes pagastvecis jokoja, ka šogad laikam būs knapa raža auzām – lielu tiesu Sprūdžs ar savām vai padomnieku piespēlētajām iniciatīvām izbradājis. Tīri gaumīga asprātība, taču smieties negribas. Vēl jau nevar zināt, cauri kādai labībai ieradīsies jaunais VARAM lēņa turētājs.
