Monika Zīle: Šokējoši redzēt, ar kādu vieglumu daži mūsu līdzpilsoņi novēl otram nāvi 3
“Neesmu tik vājš, lai ciestu apvainojumus, ne arī tik cēlsirdīgs, lai tos piedotu, un ne tik lielā mērā nikns, lai sāktu atriebties. Tāpēc es uzgriežu apvainotājiem muguru. Uz visiem laikiem.” Filips Česterfīlds
Pašizolācijas rītausmā daļa sociālo tīklu lietotāju pierasto dzīvi pēc pandēmijas prognozēja atgriežamies daudz labākā pasaulē: dzīvības trauslumu tuvplānā skatījuši, cilvēki mainīšoties, būšot cēlsirdīgāki un cits pret citu saudzīgāki. Spaidiem ieilgstot, komentāri kļuva lietišķāki, un pēdējās dienās vairs nav gadījies sastapt viedokli par pandēmiju kā sabiedrības garīgumu pozitīvi ietekmējošu apstākli.
Iespējams, jūsmu vēl nezaudējušos apklusinājis pagājušās nedēļas izskaņā Covid-19 uzvarējušā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa vēstījumam par atgriešanos ierindā sekojošais negatīvisma uzplūds vietnē “Facebook”.
Liekas, pamatīgi apmulsis bija arī atlabušais, tik daudz nelabvēļu publiskajā telpā sastapdams, – bira apsaukāšanās un prastas lamas, robežodamās ar atzīšanos, ka būtu priecājušies par sēru vēsti.
Līdzsvarotākie ziņas komentētāji bilda, ka šos iznīcības vēlējumus sarūpējis pats deputāts, pirmsvēlēšanu kampaņas dienās piesaistīdams lielu atbalstu ar neizpildāmiem solījumiem, un lētticīgais elektorāts nu atriebjas par pievilšanu.
Bez šaubām, nav pirmā reize, kad nekritiska pielūgsme beidzas ar nesenā dievekļa zākāšanu, un jebkuram politiķim jāapzinās – daudz biežāk saņems pliķus nekā uzslavu.
Tomēr, jāatzīst, ir šokējoši redzēt, ar kādu vieglumu daži mūsu līdzpilsoņi novēl otram nāvi dienās, kad pasaule izmisīgi cīnās ar pandēmijas vīrusu un ikviens tā pozitīvais tests var izrādīties sērgas upuru skaitu palielinošs.
Bet šis vīrusa izkapts nopļautais kādam būs vismīļākais…
Cerams, zinātnieku pūles drīz vainagosies ar Covid-19 apturošu vakcīnu un sagaidīsim arī pandēmijas neskartajiem un pārcietušajiem sirdsmieru nodrošinošo antivielu testu. Tam visam nepieciešamas finanses, un vajadzīgā summa vēl nav paredzama.
Tikmēr pandēmija par baltu velti dažādās situācijās testē mūsu cilvēcību, un rezultāti diemžēl mēdz būt pat satriecoši nepievilcīgi.
Pirms dažām dienām vairākos Krievijas ziņu portālos bija informācija par Kirovočepeckā smagi piekautu ātrās medicīniskās palīdzības feldšeri, kas aizsargtērpā bija ieradies paņemt Covid-19 analīzes kādā namā un agresīvi noskaņotiem mikrorajona iedzīvotājiem atsacījās izpaust testēšanas konkrēto adresi.
Notikumu uz karstām pēdām iztirzāja kaimiņvalstī populārs tālrādes šovs. Tur gaismā nāca arī citi līdzīgi gadījumi, kuru izskaušanai Krievijā acīmredzot taps īpašs mediķu aizsardzības likums.
Latvijā nekas tāds nav piedzīvots. Taču nevaram apgalvot, ka trūkst pie sērgas liesmas rokas pasildīt tīkojošo.
Sludinājumu portālos rosās dārgu brīnumzāļu izplatītāji, dažiem senioriem zvanījuši aizdomīgi palīdzības piedāvātāji, un droši vien mums nāksies neplānoti dārgi tērēties sejas maskām, ja valdība izsludinās obligātu šī aksesuāra izmantošanu.
Vai pasaule gūs kādu mācību no pandēmijas? Gan jau. Šādi satricinājumi nepaliek bez sekām. Bet labais un ļaunais acīmredzot paliks tādā pašā proporcijā, kas nodrošina stingrāku vai trauslāku līdzsvaru, neļaujot piepildīties pasaules gala pareģojumiem. Arī šoreiz.
