Motokrosa jaunās zvaigznes no Raganas 1
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas sportā netrūkst piemēru, kad bērniem sasniegt augstus rezultātus palīdz vecāku entuziasms. Šajā lepnumu sarakstā viens no jaunākajiem papildinājumiem ir Reišuļi no Raganas, turklāt ar īpašu izsaukuma zīmi, jo ar sportu uz “tu” ir piecas atvases. Vecākā meita Agnese spēlējusi basketbolu, pat izskatīja iespējas braukt studēt un spēlēt ASV, bet sapnis beidzās ar divām smagām ceļgalu traumām.
Paula spēlēja volejbolu. Tad nāk puikas – 16 gadus vecais Kārlis un divus gadus jaunākais Jānis, par kuriem motokrosa pasaulē skaļi runā arī ārpus Latvijas robežām. Tēvs abiem maksimāli palīdz, līdz ar to maz uzmanības sanāk veltīt pastarītim – astoņus gadus vecajam Augustam, kurš pagaidām pabrauc prieka pēc.
Brāļi tajā vecumā jau bija Latvijas čempioni, bet mazais, saprotot, ka nav pietiekami trenējies, uz mačiem neraujas. Nākamgad viņš pārkāps no 50 uz 65 kubikcentimetru motociklu, varēšot ātrumus pārslēgt kā brāļi. Tā kā, iespējams, arī sajutīs āķi lūpā.
Lieliska debija
Jānim šī bija debijas sezona 125 kubikcentimetru klasē, izcīnot otro vietu pasaules čempionātā un trešo – Eiropas čempionāta kopvērtējumā. “Tik augstu mērķi nebiju izvirzījis, pēc pirmā posma sapratu, ka varu cīnīties, centos braukt, cik labi spēju. Pieci pjedestāli – ļoti laba pieredze nākamajai sezonai,” Jānis Reišulis sajutis panākumu garšu.
“Plānojām, ka Jānis iepazīsies ar šo klasi, bet viņš laikam domā citādi, jau pirmajā braucienā nolika visus pie vietas. Nākamgad droši vien būs cits plāns, visi gribēs, lai ir pirmais, latiņu neviens nepazeminās,” spriež tēvs. “Jancim ir raksturs – nenormāla vēlme visu laiku uzvarēt. Motokrosa domāšana, intelekts – domā trasē, uzsūc informāciju, analizē visu braucienu. Protams, treneris Roberts Justs. Turklāt viņš visu laiku sacenties ar vecāko brāli, grib noķert un pierādīt, ka var tāpat braukt.”
Motociklu ražotāju komandas ap Jāni trinās jau pagājušajā gadā, tādu uzmanību var izpelnīties tikai spožākie talanti. Šovasar ģimenei atlika tikai izvēlēties piemērotāko variantu. “Skatījāmies ne tikai finansiāli, bet lai ir labākas izaugsmes iespējas, redzam, ka ir noteikta piramīda, kā kāpt uz augšu, komanda skatās ilgtermiņā,” skaidro Kaspars Reišulis, norādot, ka vienošanās noslēgta, bet oficiāla izziņošana lai paliek komandas pārziņā.
Kārlis pāries uz 250 kubikcentimetru klasi un pārstāvēs Nīderlandes komandu “Hutten Metaal Yamaha” – tā ir labākā Eiropas čempionātā. Treneris abiem brāļiem arī turpmāk būs Justs. Kaspars ļoti izceļ Justu ģimenes nopelnus – gan Roberts, gan Augusts paši agrāk brauca augstā līmenī, zina daudzus noslēpumus, aizkulises, spēj saprotami nodot informāciju. “Viņiem ir ļoti labs kontakts, neesmu dzirdējis, ka treneris uzbļauj,” attieksmi slavē Kaspars.
Braukšanas profesors
Kārlis Reišulis Eiropas čempionātā sezonas vērtējumā bija augstāk – otrā vieta: “Uzvara būtu labāka, vajadzēja nobraukt stabilāk, taču esmu apmierināts ar sudrabu, jo daudzi sapņo un smagi strādā. Motokross man jau ir kas vairāk nekā hobijs, nav tādu brīžu, kad moci negribas redzēt. Pēc sliktāka treniņa brīdi uz sevi padusmojies, bet tad atkal gribi braukt.”
Pagājušajā gadā tēvs izteicās, ka ir sirdi plosoši abus brāļus redzēt pasaules līmenī cīnoties vienā trasē. “Joprojām tāpat, viegli nav,” viņš atzīst. “Nevaru sadalīt, kuram just līdzi. Nākamgad varbūt būs vieglāk, jo katrs būs savā klasē. Kārlis pieklājīgāks, vairāk uztraucas par brāli. Mazajam ir tik liela vēlme uzvarēt, ka var veikt tādu apdzīšanas manevru, ka abi nokrīt. Lielais piedod. Bet tikai Ķeguma posmā viņi cīnījās rats ratā, pārējās sacensībās tiešā cīņa nesanāca. Kārlis vairāk ir braukšanas profesors, Jancis iet uz dullumu un vēlmi. Strīdu brāļu starpā nav, varbūt Kārlim grūtāk sagremot, ka jaunākais tagad ir labāks. Sezonas sākumā bija ļoti grūti, tagad pieņēmis, jo apdzina ne jau viņu vienu, bet arī pārējos. 85 kubikcentimetru klasē sākumā bija epizode – Jānis apdzina, jo Kārlis nokrita, tad zināju, ka būs bļaustīšanās, ātri skrēju uz busiņu, bet arī tad bija diezgan mierīgi.” Treniņos viņi brauc ar distanci un kontakta cīņas nav.
Kasparam Reišulim grūti pateikt, kā tas nākas, ka abiem brāļiem šūpulī ielikts talants. Gēni tie neesot, jo ģimenē neviens nenāk no motokrosa vides. Viņam pie sirds bijis hokejs, bet tolaik ledus bija pieejams tikai Sporta pilī un amatieri varēja spēlēt vienos naktī. Tāpēc pārgājis uz radniecīgo florbolu, vienu sezonu ar “Vaidavu” uzspēlēja Latvijas čempionāta virslīgā. Pašam sportošana beigusies, kad pārrāvis abām kājām ceļgala krusteniskās saites – vienai, tad otrai. Bet trekns punkts bija Kārļa pievēršanās motokrosam. “Piecu gadu vecumā ar riteni pildīja visādus trikus, mēģināja, lai būtu sarežģītāk. Piedāvāju pamēģināt mocīti, un uzreiz sapratu, ka būs braucējs. Pirmajā sezonā zinošāki tēvi teica, ka būs – dullums ir, gribasspēks ir. Jānim motokross nāca automātiski, ar viņu bija piesardzīgāk. Kārlis brauca visos laika apstākļos, mazais dubļos – ne. Varbūt tas viņam nenosita vēlmi, visu laiku izbaudīja, nebija tā, ka kaut kas riebtos. Es pirms bērniem nebiju iekšā motokrosā, neko nezināju. Viņi mācījās braukt, es – pārējo,” stāsta Kaspars Reišulis.
Sievas atbalsts
Jaunie motokrosisti mācās Siguldas Valsts ģimnāzijā, Jānim 9. klase, Kārlim – 11. “Ir reizēm jāpastimulē, jo sanāk iekavēt, jāpanāk, lai atkal dabū mācību ritmu. Nav tik vienkārši, jāmēģina pēc tam atgūt, jo skola īpaši pretī nenāk, nekādas atlaides, pat termiņus nepagarina. Mamma uzsver, ka jāmācās, jo motokross var beigties vienā mirklī. Motosporta sasniegumus viņi nekad nav izmantojuši savtīgi, direktors divus gadus nezināja, ka brāļi ir motokrosā,” norāda tēvs.
Jānis septembra sākumā ar nostalģiju atvadās no vasaras – tas esot labākais gada laiks, jo visu uzmanību var veltīt motokrosam: “Pagājušajā gadā atzīmes nebija labākās, vecāki mazliet dusmojās. Grūti apvienot skolu ar treniņiem, šogad centīšos, lai ir labāk.”
Reišuļu ģimenes vīrieši lielāko paldies velta mammai un sievai Līgai, uz kuras pleciem turas gan mājas pavards, gan finansiālā puse. “Es nodarbojos tikai ar puikām. Iesaistīta visa ģimene, lai divi dēli varētu braukt, trešais arī taisās. Ja sieva nepalīdzētu, mēs tepat pa Latviju sacenstos,” saka Kaspars Reišulis. “Lielākais ieguldījums no manas puses ir laiks, no sievas – nauda, viņa ir daktere. Nekāda sava biznesa mums nav, es esmu izdienas pensijā, agrāk strādāju policijā, aizgāju prom tāpēc, ka nevarēju apvienot ar brāļu sportošanu. Dzīvojam no rokas mutē. Varbūt tāpēc rezultāts ir, ka vienmēr esam laikus treniņos, motocikli sagatavoti.” Lai gan Jānis un Kārlis ir komandu paspārnē, savi līdzekļi jāiegulda arī šobrīd – viss treniņprocess mājās jānosedz pašiem, viens treniņš izmaksā vismaz simts eiro.
Labais uztraukums
Nāciju kausā ASV šonedēļ Latviju pārstāvēs pieredzējušie Toms Macuks un Kārlis Sabulis, kā arī Kārlis Reišulis, kurš ar 250 kubikcentimetru klases motociklu sāka braukt tikai augusta nogalē. “Izskatās ļoti labi, varbūt tas ir emociju dēļ. Trenējas kopā ar Kārli Sabuli un ir vienā ātrumā. Viņš, uzkāpjot uz simtnieka (125), pirmajā nedēļā Nīderlandes čempionātā bija ceturtais. Brauc diezgan kontrolēti, visi sen saka, ka Kārlim braukšanas stils atbilst 250. klasei,” atzīst Kaspars Reišulis.
“Ir mazliet uztraukums – labais uztraukums. Bail nav, mazāks spiediens, jauna konkurence. Ļoti gaidu, visiem braucējiem ir sapnis startēt Nāciju kausā,” norāda Kārlis Reišulis. “Uz 250. moča treniņos iet labi, jāturpina strādāt, ar šo nav tik daudz jādod gāze, bet jāmāk izmantot jaudu. Vienā ziņā ir vieglāk braukt, taču tas ir smagāks, tāpēc arī grūtāk. Tā būs liela pieredze, ceru veiksmīgi nobraukt. Kad uzzināju, ka esmu iekļauts izlasē, jutos nedaudz pārsteigts.”
Ļoti iespējams, ka nākotnē Latviju Nāciju motokrosā pārstāvēs abi brāļi Reišuļi. Līdz tam gan vēl jāpagaida, jo tad vienam ir jābrauc ar 450 kubikcentimetru spēkratu.
Internetā atrodams cilvēku saraksts, kas pirms 12 gadiem ziedoja naudu, lai Latvija var piedalīties Nāciju motokrosā. “Tomass Cīrulis to organizēja, Madonā bija Latvijas čempionāts, viņš aizveda Latvijas izlases motociklu, varēja nobildēties un bija jāziedo. Kaut kas simbolisks – pieci vai desmit lati. Pēc tiem mačiem Kārlim nopirkām pirmo piecdemitnieku mocīti. Nu viņš pats brauks Nāciju kausā,” pasmaida Kaspars Reišulis.
Nākotnes sapņi brāļiem nedaudz atšķiras – Jānis sevi redz MXGP, Kārlis prioritāri cer ielauzties ASV tirgū.
Jānis Reišulis. 14 gadi
* EČ 2021. g. – 2. vieta 85 cm3
* EČ 2022. g. – 3. vieta 125 cm3
* PČ 2022. g. – 2. vieta 125 cm3
Kārlis Reišulis. 16 gadi
* EČ 2022. g. – 2. vieta 125 cm3
* PČ 2021. g. – 5. vieta 125 cm3
