„Mums jārestartē domāšana!” AS „Olainfarm” priekšsēdētājs Jerūns Veitess par Covid-19, narkotiku baumām un kaitīgo cukuru
0
Jerūns Veitess farmācijas nozarē strādā vairāk nekā 30 gadus, savu nospiedumu atstājis lielās internacionālās farmācijas kompānijās visā pasaulē, dzīvojis visdažādākajās valstīs un tagad uz pārmaiņām ved AS „Olainfarm”. Holandietis stāsta par dzīvi Latvijā, Covid-19 vakcīnām un nākotni, kā arī sabiedrības kopējo veselības termometru.
Pārmaiņu vēji „Olainfarm”
„Man bieži jautā, kāpēc cilvēks no Rietumeiropas pārvācās uz Latviju, jāatzīst, ka mani nācās mazliet pierunāt, interese parādījās vien trešajā tikšanās reizē, jo AS „Olainfarm” meklēja cilvēku, kurš šeit ieviestu radikālas pārmaiņas. Atskatoties uz manu darba pieredzi, tieši to es bieži vien esmu paveicis – radījis stipras komandas, ieviesis tirgū jaunus produktus.
Jāatzīst, esmu pieļāvis vērtīgas kļūdas, no kurām mācīties, arī es esmu tikai cilvēks, taču šķiet, ka mans ceļš kaut kā organiski atvedis uz Latviju un šo uzņēmumu,” stāsta valdes priekšsēdētājs,
papildinot, ka darbs Latvijā nav tikai personīgo mērķu sasniegšana, viņš tic komandas darbam un arī iepriekš spējis ienākt jaunā kolektīvā, to iedrošinot, iedvesmojot jauniem soļiem, tāpēc tic, ka arī šeit to spēj. „Man patīk mans darbs, man patīk strādāt ar cilvēkiem, man patīk izaicinājumi!”
Gada laikā, kopš šeit strādā un dzīvo, ir iepazinis latvieša dabu, saka, ka esam introverti, tāpēc nepieciešams ilgāks laiks, lai satuvinātos, toties stresa Latvijā ir daudz mazāk, jo plašā daba un mazais iedzīvotāju skaits ļauj gūt enerģiju un netraucēt apkārtējiem.
„Nīderlandē dzīvo apmēram 17 miljoni cilvēku, tas ir pavisam cits dzīvesveids, man patīk šeit būt,” Jerūns atzīst un ar pārliecību teic, ka lielākā daļa Rietumeiropas iedzīvotāju nemaz nezina, cik skaistas ir Baltijas valstis.
Savu ģimeni neesmu redzējis pusgadu
Pierīgā kopā ar Jerūnu dzīvo arī viņa sieva, viņš gan pasmejas, „Paldies Dievam, ka viņa piekrita braukt līdzi, jo citreiz esam ilgu laika posmu dzīvojuši katrs savā pasaules pusē, bet tagad bērni izauguši un nav šķēršļu šādam izaicinājumam.” Abas viņu meitas tikko absolvēja augstskolu, pāris nedēļu laikā atrada darbu un dzīvo patstāvīgu dzīvi Amsterdamā.
„Es būšu atklāts – ir grūti būt šobrīd Latvijā, Covid-19 dēļ neesmu saticis savus bērnus sešus mēnešus, savu mammu, kurai decembrī paliks 90 gadi, tikpat ilgi, arī sievas vecākus, kuriem ir 85 un 86 gadi, neesam redzējuši.
Mana ģimene kā citas, šobrīd ir sašķelta, bet Latvija ir skaista, ļoti mierīga. Šī noteikti ir laba vieta uz zemeslodes, kur šobrīd atrasties. Sekoju līdzi Covid-19 pacientu un mirušo skaitam Nīderlandē, datus salīdzinot, mēs Latvijā varam justies daudz drošāk,” viņš stāsta.
Runājot par Covid-19, Jerūns ir viens no tiem, kurš saka „nevis vai saslims, bet kad saslims”. Viņaprāt, katram no mums ātrāk vai vēlāk Covid-19 būs jāizslimo. „No ikdienas darba puses „Olainfarm” Covid-19 nav daudz ietekmējis. Mēs vairāk tiekamies digitālajā vidē, esam piesardzīgi, ievērojam divu metru distanci, mēram temperatūru katram darbiniekiem, mazas sapulces organizējam lielās telpās.
Tāpat esam palielinājuši autobusu skaitu, kas atved darbiniekus uz darbu, lai tiktu ievērota distance un nav jāsēž cieši blakus. Mēs tiešām cenšamies Covid-19 neielaist mūsu teritorijā un šobrīd tas ir izdevies veiksmīgi.
Ja kāds no mūsu darbiniekiem vai viņu ģimenes loceklis saslimtu, darbiniekam uzreiz būtu apmaksāta prombūtne, lai tikai vīruss neizplatītos mūsu cilvēku vidū,” pārvaldot vairāk nekā 1600 darbinieku, tas noteikti nav vieglākais uzdevums.
Biznesā Covid-19, protams, ir radījis apgrūtinājumus – pirms vasaras, kad Covid-19 pandēmija sākās, bija izaicinoši piegādāt atsevišķas izejvielas no ārzemēm, nācās pasūtīt lielākas kravas, lai būtu krājumi mēnešiem ilgi.
Tad izaicinājums bija arī robežu šķērsošana, lai preci nogādātu mūsu noieta tirgos, piemēram, Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju un citur kur cilvēki cīnās ar pandēmijas sekām.
Ne visi dodas pie ārsta, tik bieži apmeklē aptieku, slimnīcās aprūpe pārsvarā vērsta uz Covid-19 ārstēšanu. Tas viss rada nopietnus izaicinājumus biznesam, tai skaitā arī meitas uzņēmumiem.
Bet arī pacientiem, kurus ietekmē ekonomiskā situācija un pasliktinās pirktspēja, rodas grūtības iegādāties medikamentus, kas palīdzētu saslimšanu ārstēšanā.
“Tā ir mūsu apņemšanās – nodrošināt mūsu produktus pacientiem, kuriem tie palīdz uzlabot dzīves kvalitāti,” teic Jerūns.
Vai latvieši varētu radīt Covid-19 vakcīnu?
Miljons dolāru vērts jautājums – vai latvieši varētu radīt Covid-19 vakcīnu? Jerūns skaidro, izaicinājums nav vakcīnu ražošana kā tāda, bet gan jaunu vakcīnu izstrāde. „Olainfarm” vēsturiski ražo tabletes, kapsulas, pulverus, starpproduktus un aktīvās farmaceitiskās vielas tāpēc uzņēmumam nav nepieciešamo iekārtu un zināšanu vakcīnu izstrādē un ražošanā.
Hipotētiski, – ja šobrīd tiktu pieņemts tāds lēmums, vakcīna sabiedrību sasniegtu pēc vairākiem gadiem.
„Neviens tik ilgi nevar gaidīt, tai ir jānokļūst pie cilvēkiem tuvāko mēnešu laikā, bet, runājot par koronavīrusu, mēs šobrīd pētām dažādus bezrecepšu produktus, ko varētu nākotnē ražot un piedāvāt pacientiem imunitātes stiprināšanai,” teic valdes priekšsēdētājs, kurš vienmēr ir vēlējies kļūt par ārstu.
„Es daudz lasu, lai izprastu kopējo cilvēka veselību, un visa pamatā ir imūnsistēma un svaigs gaiss, bet cilvēki, kuri saslimuši ar Covid-19 jau necīnās tikai ar šo vīrusu, viņiem var būt sirds un asinsvadu slimības, plaušu bojājumi, citas komplikācijas, tāpēc jauns medikaments varētu palīdzēt uzlabot kopējo veselības stāvokli!”
Turpinot runāt par nākotnes plāniem, Jerūns skaidro, ka vēlas turpināt uzņēmumā līdz šim uzņemto kursu, tomēr strādāt efektīvāk un ielauzties neapgūtos Eiropas daļu un pat Āzijas tirgos. To panākt palīdzēs gan oriģinālu produktu ražošana, gan veiksmīga sadarbība ar citiem uzņēmumiem.
Šobrīd uzņēmumā ir 40 jaunas produktu ieceres, starp kurām ir gan aktīvās farmaceitiskās vielas, gan gatavās zāļu formas, bet 14 atrodas izvērtēšanas fāzē, kad tiek pētītas iespējas šos produktus komercializēt. Pirmās jaunās aktīvās vielas varētu būt pieejamas 2023. gadā.
„Esam uzkrājuši zināšanas specifisku veselības problēmu ārstēšanā, kas saistītas ar neiroloģiju, psihiatriju, sirds un asinsvadu slimībām, urīnceļu infekcijām un alerģijām,
bet tas neizslēdz, ka nākotnē neskatīsimies arī citu veselības problēmu ārstēšanas virzienā,” Jerūns skaidro. Otrs izaugsmes virziens saistīts ar sadarbību.
Ja pirms 15 gadiem krietns pulks uzņēmumu savu ražošanu pārvietoja uz Indiju un Ķīnu, šobrīd domāšanas veids ir mainījies un tādēļ „Olainfarm” redz iespēju savās telpās ražot aktīvās farmaceitiskās vielas arī citiem medikamentiem, kuru biznesa plāns un virziens ir radniecīgs pašu vīzijai.
Ar visas komandas entuziastisku darbu un pārdomātām investīcijām Jerūns „Olainfarm” vēlas pacelt starp “top 10” lielākajiem ražotājiem Centrāleiropā un Austrumeiropā. Šobrīd uzņēmums atrodas 14. vietā.
30 gadus vecas narkotiku baumas
Starp tāliem mērķiem un aktīvu jaunu medikamentu ražošanu, ik pēc pāris gadiem kaut kur fonā dzeltenās preses lappusēs uzpeld 30 gadus vecas baumas, ka šī uzņēmuma telpās top ne tikai medikamenti, bet arī narkotikas – amfetamīns.
„Esmu atklāts cilvēks, tāda ir mana daba, tāpēc droši varu teikt, ka mani pārsteidz baumu un tenku kultūra Latvijā, kur dzīvo 1,8 miljoni iedzīvotāju. Kā ārzemnieks, es to nesaprotu,” teic valdes priekšsēdētājs.
Tā kā šīs baumas „uzpeldējušas” saistībā ar advokāta Pāvela Rebenoka nežēlīgo slepkavību, Jerūns izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem un tic policijas iespējām notvert vainīgo, bet nekādā veidā nesaista to ar uzņēmumu. „Esmu dzirdējis baumas par it kā narkotisko vielu ražošanu, taču to saknes ved pie vairāk nekā 30 gadu seniem notikumiem, kas neatbilst esošajai situācijai.
„Olainfarm” ir dibināts 1972. gadā, tie bija citi laiki. Šobrīd nekas tāds šeit nenotiek, un kaut kas tāds mūsdienās vispār nav iespējams, kad ražošanā jāievēro tik augsti starptautiski standarti – pat absurdi par to runāt.
Mūsu iekšējā kārtība paredz, ka rīkojam pārbaudes, lūdzot policiju ar suņiem pārmeklēt visu teritoriju – nekas nav atrasts.
Suns saož ne to, kas darīts šodien un vakar, bet nedēļām atpakaļ, tāpēc neko noslēpt nebūtu iespējams. Šeit strādā vairāk nekā tūkstotis cilvēku, ar nepatiesām baumām lūdzu neapdraudiet viņu darba vietas,” skaidrību ievieš Jerūns.
Cukurs mūs lēnām nogalina
Domājot par sabiedrības kopējo veselību, valdes priekšsēdētājs skaidro, ka veselības aprūpei būtu jābūt vēl pieejamākai, aicinot cilvēkus aizdomāties, kā izvairīties no nopietnām saslimšanām, ēst un dzīvot veselīgi, vairāk kustēties.
„Visa saknē ir preventīvie pasākumi, kas notiek, piemēram, sirds un asinsvadu slimību diagnosticēšanā, otrā tipa diabēta ārstēšanā.
Mums jāspēj arvien ātrāka atklāt slimību, nevis ar to cīnīties,” Jerūns skaidro, ka šī atbildība ir atdota sabiedrībai – īpaši šajā Covid-19 laikā ikvienam no mums ir jārestartē domāšana par veselību.
Profilakse ir būtiska un tā ir katra cilvēka atbildība. Veselīga dzīve nozīmē būt aktīvam un izvēlēties veselīgu pārtiku. Ir nepieciešams mainīt izpratni par veselību un domāt par to pirms esi saslimis.
Viens no šī gadsimta klusajiem slepkavām ir cukurs un ogļhidrāti, katra nākamā paaudze paliek arvien apaļāka un otrā tipa diabēts, kas vēsturiski uzskatīts kā senioru veselības problēma, arvien biežāk piemeklē jaunus cilvēkus, kuru neveselīgais dzīvesveids, liekais svars un pārmērīgs cukura daudzums šķīvī jau agrā vecumā iekļauj šīs slimības riska grupā.
„Manuprāt, šobrīd vēl svarīgāk par jaunu medikamentu ražošanu, ir pienākums izglītot sabiedrību, bet farmācijas kompānijām sadarboties ar zinātniekiem, universitātēm, mediķiem radot jaunas tehnoloģijas, diagnostikas, ārstēšanas ierīces, darīt visu, lai informētu par veselīgu dzīvesveidu un novērstu saslimšanu.
Neatkarīgi no tā, kur dzīvojam, ar ko nodarbojamies un kā pavadām brīvo laiku, mēs visi vēlamies dzīvot veselīgu dzīvi, veselībai būtu jābūt vissvarīgākajai.”
