“Mums pateica, ka brālis atrasts svētdien kapos Mārupes pusē“ – tuvinieku rīcībā esošā informācija par Titurgā nolaupīto vīrieti 0
Joprojām nav īsti saprotams, kas ir jāizdara cilvēkam, lai kāds censtos viņu nolaupīt, iespējams, spīdzināt un nežēlīgā veidā nogalināt. Ja pieņem, ka persona kādam ir parādā lielas naudas summas, tad, loģiski, miris parādus atdot nevar! Protams, piemēram, narkodīleris, kurš uzskata, ka viņam par “mantu” nav samaksāts pietiekami vai radušās citas problēmas, uz policiju neaizies un tiesā zaudējumus nepiedzīs. BET! Kas ir jāizdara tāds, lai kāds plānotu, kā tevi nolaupīt un nogalināt? Ir daudz jautājumu, kas neiziet no prāta kopš dienas, kad sākām sekot līdzi Rolanda Dambīša mīklainajai nolaupīšanai Titurgā.
LA.LV jau jums rakstījām par 43 gadus veco Rolandu Dambīti, kuru 26. augustā Titurgā nolaupīja garāžu kooperatīva teritorijā. Noziegums visticamāk bija plānots. Rolandu jeb kā draugi un paziņas Dambīti dēvēja – Roli, sagaidīja BMW džips ar četriem vīriem tajā. Auto esot bijis aprīkots ar viltotām, Igaunijā izdotām numura zīmēm. Vīri esot krieviski klieguši, ka ir no policijas. Tā toreiz redzēto videonovērošanas kameru ierakstos komentēja nolaupītā brālis Aleksandrs. Rolanda automašīnai sadūra riepas, izsita stiklu. Pašu mašīnu novietoja tā, lai nekrīt acīs. Rolandu iesvieda džipā un aizveda nezināmā virzienā.
Pēc pāris stundām divi no uzbrucējiem bija atgriezušies, lai no garāžas aiznestu melnu maisu un aizdzītu teju neejošu elektrisko skūteri.
Šo informāciju sabiedrībai sniedza ģimene. Valsts policija izmeklēšanas interesēs klusēja.
Portāla LA.LV lasītāji pēc publikācijas steidza ziņot, kas viņiem zināms par pazudušo personu. Jāteic – nekā glaimojoša. Iespējams, ka Rolandu Dambīti būtu izglābis ieslodzījums, ja patiešām tā ir taisnība, ko ļaudis runā. Un runā daudz. Baumo, ka Rolands pirms nolaupīšanas, iespējams, veicis darījumu 140 000 eiro vērtībā. Darījums, iespējams, esot bijis saistīts ar narkotikām. Iespējams, tāpēc Rolands pāris dienas pirms pazušanas aicinājis draugus uz bagātīgu ballīti. Tāpat ļaudis ziņo, ka Rolands vienmēr bijis sastopams picērijā, pie A7 šosejas. Tur, iespējams, esot pārdevis narkotikas. Klientu neesot trūcis.
Valsts policija par Dambīša lietu publiski nerunā. Ir skaidrs, ka tas tiek darīts izmeklēšanas interesēs. Tās gan absolūti nav saistošas Aldim Gobzemam jeb Arigo Toro, kurš savos stāstos sociālajā platformā “Instagram” jau bija uzrīkojis teju vai linča tiesu pār personām, kuras varētu būt saistītas ar Rolandu Dambīti un viņa nolaupīšanu. Ekspolitiķis gan norāda, ka publicē vietējo runas.
Pirms pāris dienām saviem teju 110 tūkstošiem sekotājiem Arigo Toro paziņoja, ka ir atrasts Rolanda Dambīša līķis. Mirušais esot ticis spīdzināts, sadurts un tad sadedzināts. Vai nu sadedzināts dzīvs un pēc tam izmests kapos. Toro informatori nav vienojušies par slepkavības gala versiju. Valsts policisti personību it kā esot noskaidrojuši tikai pēc DNS testa.
Protams, nav dūmu bez uguns, bet… kā justies ģimenei? Portāls LA.LV sazinājās ar bez vēsts pazudušā Rolanda brāli Aleksandru Dambīti, lai noskaidrotu, kas patlaban par pazudušo cilvēku ir zināms pašiem tuvākajiem.
Aleksandram šī saruna nevedas viegli. To var noprast pēc smagas nopūtas sarunu uzsākot: ”Gobzema rakstītājā nav nekas jauns. Mēs to uzzinājām pirms divām, trīs dienām, un es līdz galam nepieņemu to informāciju. Mums pateica, ka brālis atrasts svētdien kapos, Mārupes pusē. Mēs abi ar brāļa sievu sazinājāmies ar saviem izmeklētājiem. Mums šajā lietā ir katram savs izmeklētājs.
Viņi teica: ”Mums informācijas nav. Kad informācija oficiāli parādīsies, tad mēs jums obligāti paziņosim.” Tā informācija par to, ka brālis atrasts miris, esot nākusi no kaut kāda iekšlietu sistēmas darbinieka. Bet, kamēr policija to nav paziņojusi, es nepieņemu to par notikušu.
Man to baumu ir bijis ļoti daudz. Ka viņš ir bijis tur kaut kur vests, tad izmests no mašīnas. Cilvēki visu ko izdomā. Tāpēc mēs gaidām oficiālu Valsts policijas paziņojumu.“
Aleksandrs atceras, ka pēc brāļa pazušanas otrajā, trešajā nedēļā ar ģimeni sazinājies izmeklētājs, lai noskaidrotu, kādu zobārstu Rolands apmeklējis. Iespējams, tamdēļ ļaudis patlaban mēļo par zobārstu, kas it kā palīdzējis līķa identificēšanā. Patlaban no Valsts policijas puses nav bijuši nekādi lūgumi vai sniegta kāda informācija, uzsver Aleksandrs.
“Mūsu advokāte sacīja, ka viņas rīcībā ir informācija par 11 aizturētiem cilvēkiem brāļa lietā.”
Vīrietis baumu līmenī dzirdējis, ka aizturētas personas arī no Lietuvas. Aleksandrs gan netic, ka Rolands jebkad būtu bijis iesaistījies kādā noziedzīgā grupējumā.
“Policija mums neatklāj pilnīgi neko. Tāpēc mums radās iespaids, ka nekas netiek darīts. Bet mūsu advokāts sazinājās ar prokuroru, kas nodarbojās ar mūsu lietu un viņš uzreiz saprata, par ko ir runa. Viņš teica, ka informācija par lietas izmeklēšanas gaitu ir valsts noslēpums, bet policija strādā ļoti aktīvi.“
Brāli meklējuši arī paši. Izbraukājuši tuvējās apdzīvotās vietas. Nav bijis zināms, kurā virzienā Rolands aizvests.
Turklāt Baldones pievārtē 27. augustā, dienu pēc Rolanda pazušanas, aculiecinieki bija piefiksējuši melnu džipu, pie kura rosījās divi vīri melnās maskās. Piedevām grāvī redzētais vīstoklis atgādinājis drānās ietītas cilvēka mirstīgās atliekas. Piekritīsiet, aizdomīgi dienu pēc cilvēka pazušanas redzēt ko tādu ceļmalā.
“Mēs bijām aizbraukuši uz to vietu. Dabūjām precīzas koordinātes, atradām lokāciju. Zigzagā kopā ar brāļa dzīvesbiedri izstaigājām gan ceļa vienā, gan otrā pusē. Vienīgais, ko es dabūju tā bija ērce… Un Valsts policija man divas reizes apstiprināja, ka tās bijušas mācības. “
Patlaban ir zināms, ka šajā lietā ir aizturēts arī Rolanda bērnības draugs. Aleksandrs stāsta, ka pats šo cilvēku pazīst jau 30 gadus un netic, ka viņš varētu būt iesaistīts brāļa nolaupīšanā.
“Mēs jau te analizējam. Viņš, iespējams, vienkārši tika izmantots. Viņš bija pēdējais ar ko brālis komunicēja. Viņš bija tas, kas Rolandam palūdza iziet no mājas. Tas ir viss, ko es zinu.”
Aleksandrs papildina, ka bērnības draugs, iespējams, aizturēts arī tādēļ, ka izaicinoši reaģējis uz Valsts policijas darbinieku aicinājumiem ierasties nopratināšanā. Aizturēšana gan bijusi diezgan agresīva.
“Viņa mājokļa durvis gan neizlauza, bet lauza ārā, stipri dauzījās, līdz viņš pats atvēra. Bet ņēma viņu diezgan skaļi un pārliecinoši, lai viņš zina, ka ar viņu neatnāca vienkārši parunāties.”
Ir skaidrs, ka šajā lietā visus punktus uz “i” saliks tiesas process. Tad arī būs zināms, kāds bijis iemesls Rolanda nolaupīšanai, kurš to izplānojis. Tikai tiesa kādu var atzīt par vainīgu.
“Mēs to visu esam analizējuši simts reizes, kas varēja notikt. Ja arī viņam bija kādas lietas, teiksim, kaut kāda lielāka mēroga… Mēs to nezinājām. Viņam inkognito režīms bija diezgan labs. Sanāk, ka viņš ļoti labi mācēja šifrēties, jo mēs par viņa darījumiem, cilvēkiem, kas tajos iesaistīti vispār neko nezinājām. Ja ar tiem cilvēkiem, kas tagad ir “paņemti”, tie vienpadsmit, brālim ir bijusi kaut kāda darīšana, es par to vispār neko nezinu.”
Lietas atrisinājums gan nenesīs nekādu mierinājumu Rolanda tuviniekiem. Aleksandrs, valdot emocijas, noteic: “Man ir vairāki brāļi. Un man vienalga, ko viņš būtu izdarījis. Man ir savs viedoklis un man ir mīlestība pret brāli. Un tas, ko viņš ir darījis, es tagad ar skaidru prātu varu analizēt, bet man brālis ir ļoti tuvs cilvēks.“
