Foto – Karīna Miezāja

Mūsu mērķis ir latviskā identitāte sadzīvē. Saruna ar “Latvijas Radio 2” direktoru Armīnu Roni

Armīns Ronis ir arī viens no “Latvijas Radio 2” jubilejas koncerta programmas veidotājiem. “Dzimšanas dienas koncertā “Latvijas Radio 2” dara divas pretējas lietas, skatoties gan uz veco, gan – jauno. Vēlamies parādīt gan apmeklētājiem, gan tiem, kas koncertu vēros televīzijā, tos cilvēkus, kuru vārdi un sejas ir nozīmīgas latviešu mūzikā. Aicinām koncertā piedalīties ar saviem darbiem populārākos latviešu mūzikas komponistus, kurus varējām sapulcināt – Raimondu Paulu, Jāni Lūsēnu, Zigmaru Liepiņu, Mārtiņu Braunu un Uldi Marhilēviču. Būs pārstāvēta gan šlāgermūzika, gan kantrimūzika, arī popmūziķi – Antra Stafecka, Andris Ērglis un citi. Aicinām arī radio bērnu ansambli “Dzeguzīte”, kas ir mūsu pašu izauklēts produkts ar ārkārtīgi interesantu šovu. Ir arī jaunas lietas. Mana paša gaume var simts procentos nesakrist ar to, kas skan “Latvijas Radio 2″ ēterā – latviešu mūzikā ir lietas, kas mani brīnišķīgi saviļņo, un ir tādas, kas varbūt tik ļoti neiet pie sirds, tomēr mēs strādājam klausītājam. Mani pašu vienmēr ir fascinējusi Raimonda Paula klavierspēle, viņa unikālais piesitiens, džezs. Interesanti, ka Raimondam Paulam koncertā ir doma parādīt kādu jaunu dziedātāju, arī vienam otram komponistam ir iecere parādīt jaunas sejas. Uzskatu viņu par vienu no labākajiem pianistiem, kādus savā mūžā esmu dzirdējis dzīvajā. Mūzika taču ir nemitīgi mainīga lieta. Arī tās dziesmas, kuras kopš bērnības zinām mēs un pat mūsu vecāki, laiku pa laikam atdzimst jaunās skaņās un krāsās. Tas ir labi, jo tādā veidā iegūstam latviešu populārās mūzikas pārmantojamību, kas arī ir viena no mūsu kā sabiedriskā medija pienākumiem.”

Armīns Ronis acumirklī ir gatavs uzzīmēt izteiksmīgu “LR2” klausītāja portretu. “Kādreiz, kad pirms dažiem gadiem aktīvāk veicām socioloģiskus pētījumus, es domāju par 38 gadus vecu sievieti, kas dzīvo Kokmuižā, kurai ir 1,8 bērni un 267,11 latu lieli ienākumi. Viņa strādā bibliotēkā, bet vīrs ir mehanizators. Šobrīd “Latvijas Radio 2″ klausītājs ir tas, kuram visu žanru melodiskā, latviskā mūzika ir kaut kādā veidā nepieciešama, lai viņš apliecinātu savu latviskumu. Savu nacionālo identitāti caur to sadzīves mūziku, ko viņš ikdienā lieto. Nav svarīgi, vai viņš lieto planšeti vai mobilo aplikāciju, vai klausās radio datorā, radio aparātā vai automašīnā. Ceļi, kā radio sasniedz cilvēku, šobrīd ir ļoti daudzi. Svarīgi, ka mēs raidām dziesmas, ar kurām cilvēkiem saistās kaut kādas atmiņas, dziesmas, kuras viņš saprot gan muzikāli, gan tekstuāli. Dziesmas, kuras viņam pasaka, ka viņš ir Latvijā, ka šī ir viņa valsts.” Direktors teic – radio dzimšanas dienā saņemot daudz apsveikumu, kuros paldies saka par latviskuma sajūtas radīšanu. Arī no cilvēkiem, kas dzīves ceļos aizklīduši līdz Maskavai vai Āfrikas vidienei. Ar mūsu mūziku latviskums ir atgriežams. Šī nacionālā identitāte sadzīves izpratnē ir “Latvijas Radio 2″ pastāvēšanas jēga un mērķis.”

Lasītākie

Kokteilis

Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 cipariem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro 15

Farmācijas gigants “AstraZeneca” atzīst, ka viens no tās Covid-19 vakcīnas blakusefektiem var būt pat nāvējošs 7

FOTO. Muskuļains torss! Pirmo reizi redzam Donu jaunajā Eirovīzijas tērpā 14

Lasīt citas ziņas

Nākotnē Armīns Ronis vēlas redzēt “Latvijas Radio 2” kā modernu mediju, kas var sasniegt cilvēku jebkurā vietā un aptver visus latviešu melodiskās mūzikas žanrus. “Te būtu vieta gan tautas mūzikai, kurai mūsu viļņos ir arvien lielāka nozīme, gan šlāgerim, kas pēdējā laikā kļūst arvien kvalitatīvāks, gan kantrimūzikai, kas iet pati savu, latviešu kantrimūzikas ceļu. Protams, arī popmūzika un rokmūzika. Viss kopā salikts tā, lai tas ir skaisti, lai to sadzird tas, kuram to vajag un kur to vajag. Šis, protams, ir liels un abstrakts sapnis, tomēr radio, par spīti tam, ka tas ir vecs medijs, nevar izdzīvot, ja tas nav moderns.”

Mūsu mērķis ir latviskā identitāte sadzīvē. Saruna ar “Latvijas Radio 2” direktoru Armīnu Roni

Armīns Ronis ir arī viens no “Latvijas Radio 2” jubilejas koncerta programmas veidotājiem. “Dzimšanas dienas koncertā “Latvijas Radio 2” dara divas pretējas lietas, skatoties gan uz veco, gan – jauno. Vēlamies parādīt gan apmeklētājiem, gan tiem, kas koncertu vēros televīzijā, tos cilvēkus, kuru vārdi un sejas ir nozīmīgas latviešu mūzikā. Aicinām koncertā piedalīties ar saviem darbiem populārākos latviešu mūzikas komponistus, kurus varējām sapulcināt – Raimondu Paulu, Jāni Lūsēnu, Zigmaru Liepiņu, Mārtiņu Braunu un Uldi Marhilēviču. Būs pārstāvēta gan šlāgermūzika, gan kantrimūzika, arī popmūziķi – Antra Stafecka, Andris Ērglis un citi. Aicinām arī radio bērnu ansambli “Dzeguzīte”, kas ir mūsu pašu izauklēts produkts ar ārkārtīgi interesantu šovu. Ir arī jaunas lietas. Mana paša gaume var simts procentos nesakrist ar to, kas skan “Latvijas Radio 2″ ēterā – latviešu mūzikā ir lietas, kas mani brīnišķīgi saviļņo, un ir tādas, kas varbūt tik ļoti neiet pie sirds, tomēr mēs strādājam klausītājam. Mani pašu vienmēr ir fascinējusi Raimonda Paula klavierspēle, viņa unikālais piesitiens, džezs. Interesanti, ka Raimondam Paulam koncertā ir doma parādīt kādu jaunu dziedātāju, arī vienam otram komponistam ir iecere parādīt jaunas sejas. Uzskatu viņu par vienu no labākajiem pianistiem, kādus savā mūžā esmu dzirdējis dzīvajā. Mūzika taču ir nemitīgi mainīga lieta. Arī tās dziesmas, kuras kopš bērnības zinām mēs un pat mūsu vecāki, laiku pa laikam atdzimst jaunās skaņās un krāsās. Tas ir labi, jo tādā veidā iegūstam latviešu populārās mūzikas pārmantojamību, kas arī ir viena no mūsu kā sabiedriskā medija pienākumiem.”