Foto: LETA

Mūžībā devusies tēlniece Maija Baltiņa 2

Pievieno LA.LV

Mūžībā ir aizgājusi tēlniece Maija Baltiņa, aģentūru LETA informēja Latvijas Mākslinieku savienībā.

Kokteilis
Kā cilvēks pats var zināt, ka viņam “uzlikta ļaunā acs”? Piecas pazīmes, kurām ezotēriķi piešķir lielu nozīmi
Lietuvā izsludina valsts mēroga ārkārtējo situāciju
RAKSTA REDAKTORS
Varbūtība ir augsta… Pabriks, balstoties uz savu pieredzi augsta līmeņa sarunu vešanā, izsaka versijas par CIP direktora lidojumu uz Maskavu
Lasīt citas ziņas

Tēlniece dzimusi 1941.gada 7. aprīlī un 1966. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Viņa bija ilggadēja Latvijas Mākslinieku savienības biedre un izstādēs piedalījās kopš 1965. gada.

Baltiņa piederēja paaudzei, kas tēlniecībā meklēja inovatīvus, netradicionālus risinājumus. Gan granīta, gan marmora, gan bronzas skulptūru izveidē jūtama latviešu tēlniecības vecmeistaru vadībā iegūtā izglītība, kas sakņojusies reālistiskā pasaules izjūtā, bet izpaužas modernisma formveidē un stilistikā. Viņa centās tradicionālos tēlniecības materiālos realizētiem tēliem piešķirt brīvības, gaisīguma elpu, kas bieži vien apsteidza pastāvošos stereotipus. Šo pieeju māksliniece izkopa visu radošo mūžu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas tēlniecības vēsturei nozīmīgi ir Baltiņas portrettēlniecības darbi “Komponists Imants Kalniņš”, “Igauņu tēlnieks Riho Kulds”. Kad 70. gadu vidū aktuāla kļuva mazo formu tēlniecība, Baltiņa to izjuta kā jaunu, radošās izpausmes veidu radot darbus “Tēlnieks” un “Torss. Novakare”.

Tēlnieces Maijas Baltiņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Ludviga Mākslas muzejā Ķelnē, Vācijā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Atvadīšanās no mākslinieces notiks 27. decembrī, plkst. 14.30, Cēsu Meža kapu kapličā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.