Volfganga Dārziņa un Pētera Barisona daiļrades izlases. “Skani”, 2021.
Volfganga Dārziņa un Pētera Barisona daiļrades izlases. “Skani”, 2021.
Volfganga Dārziņa un Pētera Barisona daiļrades izlases. “Skani”, 2021.

Mūzikas laikmeti Radio ieskaņojumos. Ilze Šarkovska-Liepiņa vērtē Latvijas Radio fonotēku 0

Ilze Šarkovska-Liepiņa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
Lasīt citas ziņas

Viena no 1925. gadā dibinātā Latvijas Radio lielākajām vērtībām ir fonotēka – lielākā un plašākā ierakstu krātuve Latvijā, kur šobrīd nu jau digitalizētā formā pieejami ap 640 000 ierakstu.

Radio fondos glabājas gan magnētisko lenšu ieraksti un skaņuplates, gan kompaktdiski un virtuālie skaņas faili. Līdz pat 40. gadu beigām lielāko daļu ierakstu pēc dažiem mēnešiem dzēsa – nebija vietas, kur tos uzglabāt. Vien nedaudzi paglābušies privātkolekcijās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Starpkaru perioda ieskaņojumi (arī skaņuplates) gandrīz visi gājuši bojā Otrā pasaules kara laikā. Bet tie brīvvalsts laika ieraksti, kuri paglābti, pēc funkcionāru pavēlēm tika apzināti bojāti, lai tos nekad vairs nevarētu atskaņot.

Pastāvīgu magnētisko lenšu fondu fonotēku Radio sāka veidot 1948. gadā. Kopš tā laika uzkrāti milzīgi mūzikas dokumentējumu apcirkņi.

Atzīmējot Latvijas Radio 3 “Klasika” ceturtdaļgadsimta jubileju, nacionālais skaņu ierakstu nams “Skani” uzsācis īstenot vērtīgu projektu – 25 albumu izdošanu, kuros iemūžināti Latvijas Radio vēsturiskie ieraksti no 1963. līdz 2018. gadam.

Tos rūpīgi atjaunojuši, no trokšņiem un bojājumiem attīrījuši skaņu režisori Normunds Slava, Varis Kurmiņš un Modris Bērziņš. Izlases veidojušas ilggadējas Latvijas Radio 3 “Klasika” redaktores un producentes Ilze Medne un Māra Šuba.

Katrs albums ir veltījums vienam latviešu komponistam un veidots kā skaņdarbu izlase, kurā ietverti spilgti un skaņražiem būtiski opusi dažādu laikmetu atskaņotājmākslinieku sniegumā.

Tā ir mūzika no klasikas līdz mūsdienām. No romantisma atskaņām līdz pat ceļojumiem jaunās sarežģītības virzienā. Līdz ar to klausītāju skatam pavērta plaša latviešu mūzikas panorāma, kurā kā zvaigznes uzmirdz gan izcilu atskaņotājmākslinieku, gan toreizējo skaņu režisoru sniegums.

Šobrīd klajā laisti 13 komponistu digitālie albumi (proti, tos nevar paturēt rokās, taču tos var noklausīties, izmantojot populārākās mūzikas lejuplādes un straumēšanas vietnes).

Katram albumam ir izveidots arī digitāls buklets ar ziņām par ietvertajiem opusiem un atskaņotājmāksliniekiem, savukārt izvērstākas informācijas iegūšanai sniegta norāde uz Latvijas Mūzikas informācijas centra mājaslapas attiecīgo sadaļu.

Ņemot vērā, ka kompānijas “Skani” plates visvairāk klausās ASV un citur pasaulē, šāda pieeja noteikti attaisnojas.

Katru piektdienu pa jaunam albumam: Pēteris Barisons (1904–1947), Volfgangs Dārziņš (1906–1962), Rihards Dubra (1964), Andris Dzenītis (1978), Maija Einfelde (1939), Ēriks Ešenvalds (1977), Alfrēds Kalniņš (1879–1951), Artūrs Grīnups (1931–1989), Jānis Ivanovs (1906–1983), Romualds Kalsons (1936), Juris Karlsons (1948), Tālivaldis Ķeniņš (1919–2008), Jānis Ķepītis (1908–1989). Tas ir šībrīža devums, kam vēl sekos turpinājums.

Dokumentālo ciklu aizsāk klasika. Divas pagājušā gadsimta 30. gadu uzlecošās zvaigznes – Pēteris Barisons un Volfgangs Dārziņš. Pētera Barisona ceļojumi romantizētā mūzikas pasaulē viskuplāk izpaužas simfoniskajā, kormūzikā un vokāli simfoniskajos darbos.

Tos pazīstam it labi, tāpat kā viņa solodziesmas. Volfgangs Dārziņš iedvesmas avotus smeļas gan folklorā, gan modernismā, spilgti liekot laistīties klaviermūzikai, solodziesmas žanram, dodot savu artavu arī kordziedāšanas tradīcijai un kopjot simfoniskās mūzikas druvu.

Barisons pēc Otrā pasaules kara palicis dzimtenē, taču ātri aizgājis Dieva dārzos, atstājot Dziesmu svētku dziedātāju pulkam pacilājošo “Dziesmai šodien liela diena” (1947).

Dārziņš izvēlējās trimdas ceļu, kas viņa vērienīgajam radošajam lidojumam tomēr nežēlīgi sīcinājis elpu.

Barisonam veltītā izlase nebūt neietver hrestomātiskus un vispārzināmus komponista kora darbus, bet pievēršas citiem laukiem – instrumentālajai un vokālajai kamermūzikai.

Vien apjomīgā balāde “Nāves sala” (1944) ar Jāņa Akuratera dzeju atklāj komponista māku rīkoties ar kora un orķestra resursiem, kā arī Radio kora un diriģenta Edgara Račevska romantisko vērienu un Atmodas laika (1989) noskaņas. Barisonam raksturīgais lirisms, ekstātiskais dabas vērojums te pāraudzis traģiskā apokalipsē.

Savukārt kamermūzikas harmoniskās valodas smalkums, dzidrās faktūras un šodienas acīm (ausīm) gandrīz naivais romantisms apbur ar cildenu patiesumu.

Īsta zvaigžņu parāde: Māra Villeruša siltais čella skanējums, Intas Villerušas iejūtīgie klavierpavadījumi, Kārļa Zariņa spēcīgā tenora valdzinājums, Lilijas Greidānes, An­dra Miķelsona balsis, Tālivaldis Deksnis pianista (!) ampluā, vijolniece Aīda Grieze… Un mūsdienu zīme – divi klavierdarbi Aurēlijas Šimkus lasījumā.

Volfganga Dārziņa mūzikas ieskaņojumi aptver laikposmu no 1989. gada, kad pianiste Jautrīte Putniņa pēc gadu desmitiem ilgušas atstumtības kā oriģināli domājoša māksliniece atkal parādījās uz lielajām skatuvēm, veicinot arī trimdas komponistu darbu atgriešanos Latvijā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Dārziņa klaviermūzikas rustikāli folkloriskais smalkums viņas sniegumā ir kā mūžīgs jaunatklājums (Prelūdijas, Sonatīne, Otrā sonāte, “Suite breve”, Latviešu tautasdziesmas klavierēm).

Dārziņa mūsdienīgais folklorisms un instrumentācijas meistarība kulminē ieskaņojuma beigās ar “Latvju deju svītu” Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas versijā (2017). Aizraujoši!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
Vai Krievijas pensionāri sabiedriskajā transportā Rīgā joprojām tiek pārvadāti par velti? 22
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Lasīt citas ziņas
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
VIDEO. Vairāk nekā 750 000 iedzīvotāju visā Francijā protestē pret pensiju reformu
No “Rail Baltica” īstenošanai piešķirtās naudas izlietoti jau 42%. Kas ir paveikts?
Izmeklētāji: Ir “stingras norādes”, ka Putins apstiprināja raķetes piegādi, ar kuru tika notriekta Malaizijas lidmašīna
Pārsona vizītes pievienotā vērtība. Latvijā vizītē ieradies Starptautiskās paralimpiskās komitejas prezidents
22:12
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
21:32
VIDEO. Vairāk nekā 750 000 iedzīvotāju visā Francijā protestē pret pensiju reformu
21:25
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Britu tanki Ukrainā tiks izvietoti jau nākammēnes, sola britu premjers
FOTO. Ar alpīnistu palīdzību Siguldā nojaukts 80 metrus augsts tornis – augstākais demontētais objekts beidzamajos gados Latvijā
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Pēc 31 gada dienestā izdienas pensijā nolēmis doties VUGD priekšnieks Āboliņš 6
Jaunzeme atklāj, kāpēc nepieņēma darbu, kuru viņai piedāvāja, bet atgriezās VID ģenerāldirektores amatā
“Nacionāļi saudzē savu ietekmīgo biedru,” neizsakās par Helmaņa tikšanos ar ES sankcijām pakļauto krievu oligarhu Avenu
“Mūs jau sadzird Ramšteinā!” Egila Līcīša sauna ar Aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci
Nepietiekamā finansējuma dēļ onkoloģijas pacienti var nesaņemt adekvātu pretvēža terapiju
Nav zināms, vai ugunsgrēks dronu ražotnē ietekmēs piegādes Latvijas armijai, bet darbs ir atsākts
VIDEO. 10 lietas ikkatra mājās, kas var izraisīt ilgstošas veselības problēmas un dažāda rakstura saslimšanas 17
Kerli Vares: Spēja pielāgoties ietekmēs tālāko attīstību. “Euribor” celšana ir zāles pret augsto inflāciju
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Policistam par 200 eiro kukuļa izspiešanu no šofera piespriež 4,5 gadu cietumsodu
VIDEO. Sirsnīgs stāsts – no automašīnu riepu diskiem lietuviešu brīvprātīgie ražo krāsniņas ukraiņiem
VIDEO. Iesprostots zem zemestrīces gruvešiem, zēns ieraksta sirdi plosošu ziņu 1
VIDEO. “Esam kļuvuši par vilku izšaušanas lielvalsti, tas ir kauns!” Dzīvnieku aizstāvji cenšas panākt medību kvotu samazināšanu
“Ēdiens vīrietim uz 3 dienām? Un tas ir viss? ” Fotogrāfa Aleksandra Sokolova ēdienkarte daudziem rada patiesu izbrīnu
VIDEO. “Man vairāk patīk tas temperaments!” Estrādes zvaigzne Žoržs Siksna atklāj, kāpēc ir precējies ar krievu tautības sievieti
VIDEO. “Alus vēderiņi, neglīti džemperi – ne skata, ne stājas!” Sabiedrības dāma Elita Drāke skarbi izsakās par pašmāju vīriešiem 113
Aizsardzības ministrija pārdomā un no jauna paziņo, kurus jauniešus iesauks valsts aizsardzības dienestā 4
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
Kā pareizi sagatavot augsni dārzeņu audzēšanai? Iesaka agronome
Februāra mēnesis būs izšķirošs: uzbrukuma smailē varētu atrasties Krievijas armijas elites vienības